Otrdien, 16. februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar VFR Ārlietu ministrijas valsts ministru Ginteru Ferheigenu. Sarunas laikā tika pārrunāti ES un NATO paplašināšanās jautājumi, kā arī abu valstu divpusējās attiecības.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija augstu vērtē Vācijas atbalstu Latvijai un abu valstu labās attiecības. G.Ulmanis informēja VFR valsts ministru par Latvijas ekonomiskajiem un politiskajiem sasniegumiem, tajā skaitā aizsardzības budžeta palielināšanu un paveikto sakļautas sabiedrības veidošanā, kas apliecina Latvijas gatavību integrācijai ES un NATO.

VFR valsts ministrs atzīmēja, ka Latvija var paļauties uz Vācijas atbalstu ES un NATO paplašināšanās procesā. Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas sasniegumi ir tik nozīmīgi, lai jau šajā gadā tiktu pieņemts lēmums sākt sarunu ar Latviju par iestāšanos ES. G.Ferheigens atzīmēja, ka Vācija iestājas par to, lai ES paplašināšanās procesa gaitā netiktu mainīti paplašināšanās noteikumi un potenciālās dalībvalstis tiktu vērtētas pēc to sasniegumiem. Runājot par NATO paplašināšanos, valsts ministrs apstiprināja, ka Vācija atbalsta atvērto durvju politiku un Latvijas integrāciju transatlantiskajā organizācijā.

Vācijas valsts ministrs atzīmēja, ka politiskā un ekonomiskā stabilitāte Latvijā un arī Baltijā kopumā nosaka Vācijas stratēģiskās prioritātes šajā reģionā.

Runājot par divpusējām attiecībām, G.Ulmanis un G.Ferheigens bija vienisprātis, ka būtu vēlama apjomīgāka Vācijas investīciju piesaiste Latvijai. Sarunas laikā tika atzīmēts, ka Vācijas uzņēmēju interesi par Latviju var veicināt maijā gaidāmā Vācijas federālā prezidenta R.Hercoga vizīte Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Otrdien, 16. februārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Eiropas Savienības lietās Ginteru Ferheigenu ( Gūnter Verheugen).

Ginters Ferheigens nodeva Ministru prezidentam Vilim Krištopanam Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera sveicienu un atzīmēja, ka Vācijai sadarbība ar Latviju ir viena no prioritātēm un ir ļoti būtiska.

V.Krištopans apsveica G.Ferheigenu kā pirmo Vācijas jaunās valdības pārstāvi Latvijā. Sarunas gaitā Ministru prezidents atzīmēja, ka Vācija kopš neatkarības atgūšanas ir viens no Latvijas svarīgākajiem stratēģiskajiem partneriem tiklab ekonomikā, kā arī politikā. Tā ir sniegusi ievērojamu atbalstu Latvijas neatkarības un demokrātijas stiprināšanā, labklājības veicināšanā, kā arī gatavojoties iestājai ES. Vācija ir kļuvusi par lielāko Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Vāciju ir 16,2 procenti no kopapjoma, eksports uz Vāciju — 15,1 procents no kopējā eksporta un imports no Vācijas — 17 procenti. V. Krištopans atzīmēja, ka līgums par bezvīzu režīma atcelšanu ir veiksmīgs abu valstu sadarbības rezultāts.

Sarunas laikā G.Ferheigens interesējās par Krievijas ekonomiskās un politiskās krīzes ietekmi un Latviju. V.Krištopans informēja, ka Krievijas krīze, protams, ir ietekmējusi mūsu valsti, bet tajā pašā laikā Latvija ir arī ieguvusi no tās, jo kravu apgrozījums ostās 1998. gadā ir sasniedzis 53 miljonus tonnu.

Sarunas gaitā G.Verheigens paskaidroja, ka ES iekšējo reformu process notiek neatkarīgi no ES paplašināšanās procesa. Tāpat G.Ferheigens informēja, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis pozitīvi vērtē eiro ieviešanu, kā arī atzīmēja, ka kopējās valūtas ieviešanu pozitīvi vērtē arī Dānija un Zviedrija, kas šajā projektā nav iesaistītas.

Sarunas nobeigumā G.Verheigens izteica atzinību Latvijas būtiskajam progresam un izvirzītajiem mērķiem, kā arī solīja Vācijas atbalstu lēmumam sākt sarunas par iestāšanos ES.

Valdības preses departaments

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ministru prezidents Vilis Krištopans, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un vēstnieks Vācijā Andris Teikmanis sarunā ar Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Eiropas Savienības lietās Ginteru Ferheigenu