Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 21.septembrī

AM: Par kārtību, kādā zemessargs kompensē militārai sagatavošanai izlietotos līdzekļus

21.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā zemessargs kompensē militārai sagatavošanai izlietotos līdzekļus un atlīdzina aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa atlikušo vērtību”.

Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja zemessargs lauž dienesta līgumu pirms noteiktā termiņa beigām, viņam jāatmaksā atlikusī summa, kas iztērēta par viņa militāro sagatavošanu un viņam izsniegto aprīkojumu, ekipējumu un formas tērpu. Ja zemessargs līgumu izbeidz veselības stāvokļa dēļ, šie noteikumi uz viņu neattiecas.

Zemessarga militārajai sagatavošanai izlietoto naudas summu un izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa atlikušo vērtību aprēķina vienība, kurā zemessargs pilda dienestu.

Zemessargs izdevumus atmaksā Zemessardzes štāba atvērtajā kontā Zemessardzes komandiera pavēlē noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par diviem gadiem.

Zemessargam pēc karjeras kursu apgūšanas obligāti jānodien Zemessardzē laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Ja dienesta laikā zemessargs apmeklējis kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, viņam vēl papildus jānodien Zemessardzē laika periods, kas nav mazāks par četrkāršu šā kursa ilgumu.

  Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par atļauju izsniegšanu lidojumiem Latvijas gaisa telpā

21.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu publisko funkciju veikšanai paredzēto ārvalstu gaisa kuģu lidojumiem. Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojuma atļauja ir nepieciešama valsts gaisa kuģu lidojumiem, bet neattiecas uz komercreisiem.

Noteikumi nosaka gan vienreizējo lidojuma atļauju, gan daudzkārtējo lidojumu atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kritērijus daudzkārtējo lidojumu atļaujas saņemšanai ES un NATO dalībvalstu gaisa kuģiem. Noteikumi paredz arī lidojumu atļauju izsniegšanu bīstamo kravu pārvadājumiem, kā arī katastrofu un militāro mācību gadījumos.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par finansējumu Latvijas nacionālās dienas organizēšanai “World Expo 2010”

21.septembra Ministru kabineta (MK) sēdē tika nolemts Latvijas nacionālās dienas pasākumu nodrošināšanai starptautiskajā izstādē “World Expo 2010” piešķirt 86 058 latus, tai skaitā Ekonomikas ministrijai – 27 868 latus Latvijas nacionālās dienas oficiālās programmas norises nodrošināšanai un Kultūras ministrijai – 58 190 latus pārskaitī­šanai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas koncerti” nacionālās dienas kultūras programmas nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka steidzami ir jāveic Latvijas nacionālās dienas pasākumu organizēšana (līgumu slēgšana, aviobiļešu iegāde u.c.), kā arī turpmāka kavēšanās būtiski sadārdzinās izmaksas un apdraudēs sekmīgu nacionālās dienas pasākumu īstenošanu saskaņā ar sagatavoto programmu, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neraugoties uz to, ka finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem gandrīz jau ir izlietots, Finanšu ministrija šoreiz ir gatava atbalstīt līdzekļu piešķiršanu ar nosacījumu, ja nauda piešķirto līdzekļu apjomā tiks pārskaitīta atpakaļ valsts budžetā pēc tam, kad Rīgas Brīvostas pārvalde būs veikusi iepriekš paredzēto ziedojuma iemaksu par “World Expo 2010”.

Kā zināms, Latvijas dalība minētajā izstādē tiek nodrošināta, izmantojot šim mērķim piešķirtos VAS “Latvijas dzelzceļš” līdzekļus 1,7 miljonu latu apmērā, Rīgas brīvostas piešķirtos 500 tūkstošus latu un Ventspils brīvostas piešķirtos 500 tūkstošus latu. VAS “Latvijas dzelzceļš” un Ventspils brīvosta ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu. Pēc finansējuma saņemšanas no Rīgas brīvostas valsts budžetam tiks pārskaitīti finanšu līdzekļi 21.septembrī piešķirtā finansējuma apmērā.

Latvijas nacionālā diena izstādē “World Expo 2010” notiks2010.gada 21.oktobrī. Nacionālās dienas programma sastāv no divām daļām – oficiālās daļas un kultūras programmas. Oficiālās daļas kārtību nosaka ĶTR valsts protokols (oficiālā sagaidīšana, karogu pacelšanas ceremonija, Latvijas un ĶTR oficiālo delegāciju tikšanās, Latvijas delegācijas vadītāja parakstīšanās goda grāmatā, dāvanu pasniegšana, fotografēšanās, oficiālās uzrunas, kultūras priekšnesums, oficiālās pusdienas, Latvijas paviljonu apskate, preses konference). Plānots arī biznesa forums un tikšanās ar Ķīnas uzņēmējiem. Savukārt Latvijas nacionālās dienas kultūras programmā plānots muzikālais priekšnesums “Dabas koncertzāle”, ķīniešu–latviešu valodas vārdnīcas atklāšana, V.Šimkus klavierkoncerts, kā arī noslēgumā gaisa akrobātu šovs virs Latvijas paviljona.

Vienlaikus MK sēdē par Latvijas Republikas oficiālo pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē “World Expo 2010” tika iecelts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras “World Expo 2010” projekta vadītājs Roberts Stafeckis, kurš nomainīs līdzšinējo pārstāvi LIAA direktoru Andri Ozolu.

EM: Par jaunu ES fondu programmu eksporta veicināšanai

21.septembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jauna ES fondu programma eksporta veicināšanai, kā arī būtiskas izmaiņas divās citās programmās uzņēmējdarbības sekmēšanai:

• akceptēta jauna programma “Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”, kuras ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nozaru komersantu dalību nacionālajos stendos starptautiskās izstādēs, kā arī veiks citas aktivitātes ārējo tirgu apgūšanai;

• veikti grozījumi programmas “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” nosacījumos, palielinot finansējumu, pagarinot programmas darbības laiku un paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku;

• izstrādāti nosacījumi programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu atlases otrajai un turpmākajām kārtām.

Programmas “Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” ietvaros tiks piešķirts 1,5 miljonu latu atbalsts LIAA un TAVA nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs, kā arī citām aktivitātēm ārējo tirgu apgūšanai.

Finansējums abām institūcijām tiek piešķirts uz trim gadiem šādiem mērķiem:

• LIAA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs; konsultāciju pakalpojumu sniegšanai komersantiem, pašvaldībām un ostu pārvaldēm par ārvalstu tirgiem, tai skaitā tiešo vizīšu, tirdzniecības misiju organizēšanai, kā arī atbalstam dalībai izstādēs un sadarbības partneru atrašanai;

• TAVA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un reklāmas kampaņu organizēšanai ārvalstīs, lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi.

Veicot grozījumus programmā “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, turpmāk atbalstu dalībai izstādēs varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības (lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi) un ostu pārvaldes. Atbalsts dalībai izstādēs tiks nodrošināts arī 2011.gadā (katru mēnesi atbalsts būs pieejams 0,5 miljonu latu apmērā, gadā kopā – 6 miljoni latu).

Programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu pieņemšana otrās kārtas ietvaros tiks sākta novembrī par kopējo budžetu 34 miljoni latu.

Maksimālā atbalsta summa vienam projekta iesniedzējam būs 1 miljons latu, līdz ar to var paredzēt, ka programmas ietvaros tiks atbalstīti 34–57 projekti.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības noteikumos

21.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Eiropas Savienības (ES) fondu tehniskās palīdzības noteikumos.

Tā kā šobrīd ir ievērojami pieaudzis ES fondu projektu iepirkumu pārsūdzību skaits, no kurām vairums beigās tiek atzītas par nepamatotām, ir jāstiprina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) cilvēkresursu kapacitāte. Lielākā daļa neatbilstoši veikto izdevumu projektos veidojas saistībā ar neatbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām veiktām iepirkuma procedūrām (80–90%), tādēļ ir jānodrošina ES fondu projektu īstenotāju konsultēšana par jautājumiem, kas saistīti ar publisko iepirkumu.

Tādējādi grozījumi paredz IUB noteikt kā ES fondu tehniskās palīdzības saņēmēju, lai

• paplašinātu IUB iepirkuma pirmspārbaužu apjomu;

• nodrošinātu plašāku un mērķtiecīgāku ES fondu projektu īstenotāju konsultēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar iepirkumu;

• veicinātu ātrāku sūdzību izskatīšanu ES fondu projektu iepirkumu ietvaros.

Pēc grozījumu apstiprināšanas IUB jāiesniedz ES fondu tehniskās palīdzības projekta iesniegums, kuru Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izvērtēs un pieņems lēmumu.

Lai veicinātu sociālo partneru izpratni par ES fondu ieviešanas sistēmu un nodrošinātu efektīvu ES fondu finansējuma apguvi kopumā, grozījumi paredz nodrošināt iespēju par ES fondu tehniskās palīdzības finansējumu mācīt arī sociālos partnerus par dažādiem ar fondu ieviešanu saistītiem jautājumiem. Tādējādi Valsts kancelejas ES fondu tehniskās palīdzības projekta ietvaros varēs mācīt ne tikai fondu vadībā iesaistīto institūciju ierēdņus un darbiniekus, bet arī sociālos partnerus.

FM: Par vienkāršotu pieteikšanās procedūru tarifa kvotai

Lai mazinātu komersantiem administratīvo slogu un vienkāršotu pieteikšanās procedūru tarifa kvotai, 21.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par Eiropas Savienības tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu.

Turpmāk vienā iestādē (Valsts ieņēmumu dienestā) komersantam vairs nebūs jāiesniedz divi iesniegumi – iesniegums par tarifa kvotas pieteikšanu un iesniegums par pārmaksāto nodokļu atmaksu, jo visu nepieciešamo informāciju iespējams norādīt vienā iesniegumā.

Tādēļ paredzēts, ka nodokļu atmaksai nepieciešamie rekvizīti būs jānorāda iesniegumā par tarifa kvotas pieteikšanu. Komersantam iesniegumā tarifa kvotas pieteikšanai uzreiz būs jānorāda informācija par bankas kontu un rekvizītiem, uz kuru tiks pārskaitīta pārmaksātā nodokļu summa.

Lai tarifu kvotu pieteiktu pēc preču laišanas brīvā apgrozībā, iesniegumam vairs nevajadzēs pievienot attiecīgās muitas deklarācijas kopiju, jo deklarācijā norādītā informācija jau ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā.

Tā kā veicamo grozījumu apjoms MK noteikumos ir vairāk nekā 50% no teksta, ir izstrādāti jauni MK noteikumi, aizstājot 2006.gada 3.janvāra noteikumus Nr.1 “Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu”.

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa likuma piemērošanas kārtību

21.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību.

Lai termins “apbūves zeme” būtu skaidri saprotams, noteikumos ir iekļauts skaidrojums, ka apbūves zeme nav zemesgabals, attiecībā uz kuru būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2010.gada 1.janvārim, bet pēc 1.janvāra ir pagarināta vai pārreģistrēta.

Lai atvieglotu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā, reģistrēšanas laiks tiek samazināts no 15 uz 10 darbdienām. Ir izmainīta arī iesnieguma reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā forma.

Noteikumi papildināti, ka fiziskajai personai, kura vienu reizi 12 mēnešu laikā ir veikusi vienu darījumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, bet kura rezultātā pārsniegts likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis 10 000 latu, nav jāiemaksā valsts budžetā PVN no summas, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni 10 000 latu.

Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas skaidro ar PVN apliekamā darījuma vērtību nelietotam nekustamajam īpašumam visos gadījumos, kad notiek ēkas vai būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbi.

Turpmāk arī apliekamajai personai ir jākoriģē PVN deklarācija, ja eksporta darījums pēc tā uzsākšanas nav noticis vai muitas iestāde atzinusi to par neesošu. Tā kā preču specifikācija pēc savas būtības nevar nepārprotami apliecināt eksporta faktu, noteikumos tā ir svītrota no eksporta apliecinošu dokumentu uzskaitījuma.

Tāpat noteikumos iekļauts punkts, ka taksācijas periods (viens kalendārais mēnesis) ir tikai tām apliekamajām personām, kas sniedz citas dalībvalsts personai pakalpojumus vai veic likumā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt tām personām, kas neveic minētos darījumus un kuriem apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz likumā noteiktās robežvērtības, taksācijas periods ir kalendārais ceturksnis vai puse no kalendārā gada.

Noteikumos ir svītroti punkti, kas attiecas uz PVN pārmaksas atmaksas kārtību, kas bija spēkā līdz 2010.gada 1.janvārim.

Ir noteikts, ka gadījumos, kad PVN taksācijas periods ir puse no kalendārā gada, PVN summa par zaudēto parādu ir iekļaujama pirmā pusgada PVN deklarācijā.

Dokumentā skaidrots, ka saskaņā ar gada deklarāciju līdz 1.maijam ir jānomaksā arī PVN. Tāpat arī paskaidrots, par kādu taksācijas periodu maksā PVN un kad ir atskaitāms priekšnodoklis gadījumos, kad pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme un PVN maksā pakalpojumu sniedzējs.

Lai nodrošinātu skaidrāku noteikumu normu piemērošanu gadījumos, kad, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, apliekamā persona darbojas citas ES dalībvalsts apliekamās personas vārdā, noteikumos ir veikti atsevišķi precizējumi – minēti piemēri tādiem pavaddokumentiem, kas apliecina preču ievešanu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma piemērošanas kārtību

21.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma normu piemērošanas kārtību.

Noteikumos skaidrota ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, ņemot vērā dažādos apstākļus un likumā minētos ierobežojumus, un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru.

Noteikumu pielikumos ir iekļauti arī veidlapu paraugi, kā arī IIN aprēķināšanas piemēri.

Lai fiziskā persona labāk apzinātos savus pienākumus un sekas par nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanu, tad atsevišķā veidlapas paraugā skaidrots, kādos gadījumos fiziskajai personai iestājas administratīvā atbildība par nereģistrētas komercdarbības (saimnieciskās darbības) veikšanu.

Jaunie noteikumi aizstās MK 2006.gada 26.septembra noteikumus Nr.793 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām dabas radīto seku novēršanai

Ministru kabinets 21.septembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto rīkojumu, kas paredz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Viesītes, Raunas, Alojas, Siguldas un Jēkabpils novada pašvaldībām piešķirt 44 963 latus dabas radīto seku novēršanai.

Pašvaldību iesūtītā informācija liecina, ka jūlija lietusgāzes un vētras augustā piecām pašvaldībām infrastruktūrai kopumā radīja 64 517 latu zaudējumus. Lai sakārtotu pašvaldību infrastruktūras objektus, pašvaldības apņemas nodrošināt līdzfinansējumu 19 554 latus.

Ministru kabinets lēma Viesītes novada pašvaldībai ceļu remontiem piešķirt 25 535 latus. Finansējums nepieciešams izskaloto autoceļu atjaunošanai, izskalojumu aizbēršanai, ceļa paplašināšanai, grants izkliedēšanai un līdzināšanai, kā arī ceļu greiderēšanai.

Raunas novadam piešķīra 2003 latus skeitparka remontam. Ņemot vērā, ka skeitparkam vētras laikā uzkrita nolauzta liepa, tika apgāzts un saliekts apgaismes prožektora stabs, bojāti prožektori, rampai atlauzta nobrauciena virsma un metāla margas. Valsts finansējums tiks izlietots vienas skeitparka rampas un margu atjaunošanai.

Alojas novadam vētras radīto postījumu novēršanai valdība lēma piešķirt 2570 latus. Vētras laikā pilnībā tika nopostīta autoostas uzgaidāmā telpa, mūzikas un mākslas skolas teritorijā sēta un Staicelē norauts jumts sabiedriskajai tualetei.

Savukārt Siguldas novadam nolauzto koku zāģēšanai un zaru novākšanai piešķirti 3758 lati un Jēkabpils novada pašvaldībai – 11 097 lati jumta remontiem, lietus notekas remontam skolas ēkai, kā arī kapu vārtu un žoga salabošanai.

Noteikumi par kārtību, kādā pieprasa un izlieto budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, paredz, ka pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums attiecīgajam objektam radīto zaudējumu novēršanā ne mazāk kā 30 procentu apmērā.

Izņēmums līdzfinansējuma nodrošināšanai ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Noteikumi paredz pašvaldībām sagatavot aktu, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos zaudējumus, pieprasīto līdzekļu aprēķinu, kurā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, apliecinājumu no būvvaldes, ka aprēķinā iekļautās cenas atbilst vidējām tirgus cenām.

Pašvaldībām ministrijā bija jāiesniedz pieprasīto līdzekļu plānoto izdevumu tāme, apliecinājums, ka infrastruktūras objekts ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā un ka par objektu pašvaldībai pienākas vai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība, kas jāizvērtē.

Ministrija jau iepriekš informēja, ka šā gada 8.augusta vētras radīto zaudējumu segšanai Ministru kabinets piešķīra 14 pašvaldībām 374 789 latus, lai kompensētu zaudējumus pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošiem infrastruktūras objektiem un privātīpašumā esošām dzīvojamām mājām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par trešo projektu atlases kārtu aktivitātē “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”

Tiks rīkota trešā projektu atlases kārta Kohēzijas fonda (KF) aktivitātē “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”. Šim mērķim pieejamā summa ir 4,81 miljons latu.

21.septembrī, atbalstot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitāti “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”, valdība ir akceptējusi trešās projektu atlases kārtas nosacījumus TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumiem.

Minētajā aktivitātē iepriekš rīkotas divas projektu atlases kārtas – pirmajā no tām projektiem piešķirtais KF finansējums ir 129,40 miljoni latu, bet otrajā – 75,51 miljons latu. Par šo naudu kopumā tiek realizēti 25 valsts galveno autoceļu rekonstrukcijas projekti, starp tiem arī autoceļa E22 posma Ludza–Terehova un autoceļa E22 posma Tīnūži–Koknese būvniecības projekti.

Trešās atlases kārtas rīkošanai pieejamais finansējums ir abu iepriekšējo atlases kārtu ietvaros neapgūtais finansējums, kurš var tikt novirzīts līdz šim aktivitātē nepieteiktu projektu atbalstam.

Projektu pieteikumus uz Satiksmes ministrijas deleģējuma pamata iesniegs VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Vienam projektam pieejamais minimālais finansējums no KF ir viens miljons latu, bet maksimālais – visa aktivitātē atlikusī summa. KF finansē līdz 85% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga–Koknese rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies sešus zemesgabalus Ogres novada Krapes pagastā.

Iegādājamo zemju kopējā platība ir ap 14 tūkstošiem m², un tie tiks iegādāti par 18 340 latiem.

Minēto zemesgabalu īpašnieki ir piekrituši pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz SM vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiktu segti no līdzekļiem, kas paredzēti SM budžeta apakšprogrammas 61.08.00 “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai.

Īstenojot autoceļa posma rekonstrukcijas projektu, tiks uzlabota satiksmes drošība, kā arī palielināta autoceļa caurlaidība.

To paredz 21.septembrī apstiprinātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par ES dokumentu tulkojumu izvērtēšanas, saskaņošanas un kļūdu labošanas kārtību

21.septembrī Ministru kabinets pieņēma Eiropas Savienības (ES) dokumentu tulkojumu izvērtēšanas, saskaņošanas un kļūdu labošanas kārtību. To izstrādājuši Valsts valodas centra (VVC) un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Instrukcija noteiks, kā ministriju eksperti atbilstoši vienotiem principiem vērtēs tulkojumu kvalitāti un precizēs tajos lietotos terminus, kā arī nodrošinās operatīvu argumentētu priekšlikumu iesniegšanu par teksta labojumiem gan ES tiesību aktu projektos, gan jau pieņemtajos tiesību aktos.

Jauna instrukcija nepieciešama, jo ar 2009.gada 1.jūliju valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” tika pievienota Tieslietu ministrijas padotībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – VVC. Līdz ar to par vienu no VVC funkcijām kļuva latviešu valodas pilnvērtīgas funkcionēšanas ES institūcijās veicināšana. Instrukcija ļaus precizēt VVC kompetenci šajos jautājumos.

Instrukcija attiecināma vienīgi uz ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu ekspertiem, kuri atbilstoši savai kompetencei vērtē ES tiesību aktu tulkojumu kvalitāti.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursa nolikumu

21.septembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā” nolikums”.

Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Šā konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, nodrošinot transporta pielāgošanu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanai, tai skaitā:

atbalstot transporta līdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai fosilas izcelsmes degvielas vietā;

• atbalstot vienā projektā ar transporta līdzekļu pielāgošanu biodegvielas izmantošanai arī degvielas uzpildes staciju ierīkošanu.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 3 522 621 lats. Projekta potenciālie iesniedzēji ir Latvijas Republikā reģistrētie komersanti.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija, kura 15 dienu laikā pēc MK noteikumu publicēšanas izsludinās šo konkursu. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta saņemšanu vietējām rīcības grupām lauku attīstībai

21.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 13.janvāra noteikumos Nr.33 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””.

Pamatojoties uz pasākumu īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējā projektu iesniegumu iesniegšanas kārtā, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību vietējā rīcības grupā, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Turpmāk atbalsta pretendentam nebūs jāsniedz dokuments, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, tehniskais projekts jaunas būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai teritorijas labiekārtošanas gadījumā un zemesgrāmatu nodaļas izdota nostiprinājuma uzraksta kopija vai zemesgrāmatas apliecības kopija par nekustamo īpašumu.

Tāpat turpmāk nebūs jāveic nomas līguma reģistrācija zemesgrāmatā, izņemot, ja atbalsta pretendents ir pašvaldība. Savukārt teritorijas labiekārtošanas, kas nav atrunāta būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos, gadījumā atbalsta pretendentam būs jāsniedz saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Noteikumos veikti arī grozījumi, kas paredz palielināt atbalsta intensitāti līdz 100% biedrībām un nodibinājumiem, kuri vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvuši sabiedriskā labuma statusu un kuru projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajai sabiedriskā labuma darbības jomai, kā arī līdz 90% vietējām pašvaldībām un līdz 60% komersantiem un fiziskām personām.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par publicitātes pasākumu īstenošanu ES atbalsta pasākumiem lauksaimniecībā

21.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai””.

Normatīvā akta grozījumi paredz, ka turpmāk informēšanas un publicitātes pasākumus par atbalstu lauksaimniecībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) īstenos tikai Valsts lauku tīkls (VLT), kura sekretariāta pienākumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC). Tādējādi tiks novērsta vienādu uzdevumu izpilde un to finansēšana no viena finanšu avota, vienlaikus nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma pieejamību pēc iespējas tuvāk interesenta dzīvesvietai. Līdz šim Latvijas teritorijā šos informēšanas pasākumus veica ne tikai VLT, bet arī plānošanas reģioni.

Turpmāk ZM un tās padotībā esošo iestāžu koplietošanas informācijas sistēmu un Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) infrastruktūras izveidošana un uzturēšana būs Lauksaimniecības datu centra (LDC) pārziņā, nodrošinot informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanu un nozares IT sistēmu tehnisko resursu apkalpošanu un pārvaldību. Paredzēts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta ietvaros tiks izveidoti divi datu centri (primārais un rezerves), vienots nozares teritoriālais tīkls un vienots kontaktu centrs (zvanu centrs).

Normatīvā akta grozījumos veikts arī redakcionāls precizējums, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests ir atbildīgs gan par savstarpējās atbilstības prasību kontroli vides jomā, gan arī par visu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu uzraudzību.

Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa