Latvijas Republikas ģenerālprokurors

Jānis Skrastiņš:

Arī tiesiskā valstī katrs ir savas laimes un nākotnes kalējs

Gatavojoties šīsdienas sanāksmei, es rūpīgi iepazinos ar iepriekšējo gadu pārskata ziņojumiem un materiāliem pie tiem. Ar gandarījumu varēju konstatēt divas pozitīvas lietas. Pirmkārt, mūsu gada uzdevumi ir konsekventi un pēctecīgi attīstījušies, cenšoties uz tālāku mērķi. Otrkārt, lielie un mazie pārkārtojumi ir veicinājuši darba intensificēšanu un rezultativitātes paaugstināšanu.

Daļa ieceru nav realizējušās, kā bija ieplānots. Mēģināsim vēlreiz atgriezties pie jaunās stratēģijas, kas tika deklarēta pagājušā gada sanāksmē. Laiks nav grozījis jaunās stratēģijas nozīmi, bet tieši pretēji — pierādījis, ka sabiedrības intereses paģēr tās intensīvāku ieviešanu un apgūšanu.

Ziņojums Latvijas virsprokuroru sanāksmē 1999. gada 10. februārī

Kāda ir būtība?

1990.–1991.gadā prokuratūras galvenais nopelns bija tas, ka tā pastāvēja un nedeva iespēju darboties tā dēvētajai Latvijas PSR prokuratūrai, kā arī nepārtraukti atgādināja radikāļiem (rubikiešiem, omoniešiem u.c.), ka tiek izdarīti noziegumi, par ko būs jāatbild.

1992.gads acīmredzot kopumā visā valstī bija neatkarības apjēgšanas gads, jaunu attiecību radīšanas un jaunu funkciju apgūšanas gads. Arī prokuratūrai.

1993.–1995.gads bija prokuratūras, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas reformas gadi. Mērķis — ieviest Eiropas standartus (apelācija, kriminālvajāšana tikai prokuroriem, neatkarīga tiesa, sacīkste, sankcionēšana tiesās), vienlaikus palielinot pretdarbību hiperbolizētai noziedzībai un izdarot to ar valsts rīcībā esošiem finansu un darbaspēka resursiem.

1996.–1997.gads bija reformas pārbaudes laiks, kas spilgti demonstrēja reformas pozitīvo lomu, kas izpaudās milzīgā rezultativitātes kāpinājumā pirmstiesas izmeklēšanā.

Divos gados (1996.–1997.) tiesai nosūtīto lietu skaits pieauga par 2744 lietām jeb 30,6%, tas ir, faktiski par vienu trešo daļu, proporcionāli auga arī apsūdzēto skaits šajās lietās, tas ir, par 3,6 tūkst. jeb 29%. Ļoti būtisks ir atklāto noziegumu līmenis. Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir tīri policejisks darba rādītājs, bet reformas rezultātā atklāšanas procents ir tieši atkarīgs no prokuratūras spējas un prasmes nostādīt izziņu tā, lai iesniegtie pierādījumi būtu pietiekami kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tādējādi 20% pieaugums atklāšanas līmenī jāuzskata par izziņas iestāžu un prokuratūras sadarbības rezultātu. Krimināllietu izskatīšanas tempi tiesās pierādīja reformu pozitīvo ietekmi arī šajā procesa stadijā.