Par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni

“Taisnīgi tiešie maksājumi ir pats svarīgākais jautājums Latvijas lauksaimniekiem. Turklāt mēs runājam par godīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem,” 21.septembrī teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Beļģijas pilsētā Lahulpē, kur notika neformāla Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru diskusija par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni.

Kā jau Latvija paudusi iepriekš, arī šajā tikšanās reizē zemkopības ministrs vēlreiz uzsvēra, ka mūsu valstij vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem.

“Pēc 2013.gada jānodrošina vienlīdzīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viens ir to paziņot, taču pavisam kas cits – to īstenot. Latvija neatlaidīgi darīs visu iespējamo un arī neiespējamo, lai panāktu vienlīdzīgus maksājumus visātrākā tempā,” uzrunā uzsvēra zemkopības ministrs.

J.Dūklavs vēlreiz norādīja, ka ir jāatsakās no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem, jaunajiem rādītājiem par pamatu ņemot ekonomiskos kritērijus un arī tādus kritērijus, kas pamatotu maksājuma sasniegšanas mērķus. Tāpat arī pašreizējais modulācijas princips būtu jāatceļ vai kardināli jāpārskata, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz 1 hektāru starp dalībvalstīm.

Kā Latvija, tā arī daudzas citas ES dalībvalstis bija vienisprātis, ka KLP I pīlārs, tas ir, tiešie maksājumi, tirgus kopējā organizācijas un tirgus veicināšanas pasākumi, tā arī KLP II pīlārs – lauku attīstības pasākumi – nākotnē ir obligāti saglabājami, jo tie viens otru papildina, veicinot lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības efektivitāti un konkurētspēju. Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs, kurš arī piedalījās neformālajā ministru apspriedē, uzklausīja šo dalībvalstu viedokli un norādīja, ka pēc 2013.gada KLP I un II pīlāra princips varētu tikt saglabāts. Tāpat D.Čološs izteica izpratni Latvijas aizrādījumam Eiropas Komisijai par gauso likumdošanas saskaņošanas gaitu, kas nereti negatīvi ietekmē lauksaimnieku darba plānošanu. “Ja mēs gribam mainīt Kopējo lauksaimniecības politiku, padarot to efektīvu, skaidru un viegli saprotamu sabiedrībai, tad ļoti svarīgs ir darba temps un operativitāte lēmumu pieņemšanā,” diskusijā, aktualizējot šo jautājumu, norādīja J.Dūklavs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa