• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasaules Brīvo latviešu apvienība: ikgadējā sēdē Rīgā, diskutējot par nākotnes darbības prioritātēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.09.2010., Nr. 151 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218415

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

23.09.2010., Nr. 151

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība: ikgadējā sēdē Rīgā, diskutējot par nākotnes darbības prioritātēm


Rīgā, Konventa sētā, no 22. līdz 24.septembrim notiek ikgadējā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde. PBLA valdes sēde tika atklāta vakar, 22.septembrī, ar valdes priekšsēža Mārtiņa Sausiņa un Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunu. Attēlā: PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (centrā) kopā ar PBLA valdes locekļiem
Foto: Aivis Freidenfelds, VK

22.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības gadskārtējā valdes sēdē, kur savā uzrunā izklāstīja ekonomisko un politisko situāciju valstī, kā arī citus aktuālus jautājumus.

Ministru prezidents informēja par valdības paveikto valsts finansiālās situācijas stabilizācijā.

Uzrunā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis augsti novērtēja Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) iniciatīvu aicināt pilsoņus piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un atgādināja, ka ārvalstīs ir nodrošināti 64 vēlēšanu iecirkņi.

Valdes sēdē pārrunājot citus aktuālus jautājumus, premjers informēja, ka no 2011.gada 1.septembra Latvijas vēsture tiks ieviesta kā atsevišķs mācību priekšmets. Tāpat Ministru prezidents pieļāva, ka par dubultpilsonības ieviešanu varētu diskutēt nākamās Saeimas sasaukumā. Premjers pauda viedokli, ka dubultpilsonība palīdzētu saglabāt Latvijas saikni ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem.

Pārrunājot Latvijas Okupācijas muzeja nākotni, Ministru prezidents V.Dombrovskis informēja, ka jautājumā par muzeja rekonstrukciju ir paredzama virzība jau tuvākajā laikā. Sarunās premjers izteica gandarījumu par veiksmīgo mobilo pasu darbstacijas projektu ASV, Austrālijā un Kanādā, kas nodrošina tur dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem iespējas saņemt Latvijas pases. Tāpat Ministru prezidents izteica pārliecību par turpmāku veiksmīgu PBLA un Ārlietu ministrijas sadarbību latviešu diasporas ārzemēs programmas īstenošanā.

Noslēgumā Ministru prezidents V.Dombrovskis pateicās par Pasaules Brīvo latviešu apvienības gadu desmitiem ilgo ieguldījumu latvietības kopšanā ārzemēs un neatkarību atguvušās valsts atbalstīšanā.

22.septembrī aizsardzības ministrs Imants Lieģis, piedaloties Pasaules brīvo latviešu apvienības gadskārtējā valdes sēdē, pateicās apvienības pārstāvjiem par izpratni un atbalstu, risinot jautājumus, kas skar Latvijas drošības politiku un aizsardzības nozari kopumā. I.Lieģis pateicās par ārzemju latviešu sniegto atbalstu Oskara Kalpaka pieminekļa fondam un Lestenes Brāļu kapu izveidē. “Pagājušajā nedēļā piedaloties Karoga svētkos pulkveža Oskara Kalpaka dzimtajās mājās “Liepsalas”, vēlreiz pārliecinājos par šādu pasākumu nozīmi, kas jauniešiem dod iespēju labāk iepazīt mūsu vēsturi,” norādīja I.Lieģis.

Savā uzrunā aizsardzības ministrs informēja par trim aizsardzības nozares prioritātēm samazinātā finansējuma apstākļos, norādot, cik svarīga ir Latvijas dalības starptautiskajā operācijā Afganistānā turpināšana. “Tādējādi mēs turpinām pildīt savas starptautiskās saistības, un esmu patiesi lepns par mūsu karavīriem un to darbu, ko viņi dara Afganistānā,” teica I.Lieģis. Ministrs tāpat uzsvēra, ka ļoti būtiski ir turpināt aviācijas bāzes Lielvārdē lidlauka attīstību, kas šobrīd ir vienīgais infrastruktūras projekts Latvijā, kurš tiek īstenots ar NATO drošības investīciju programmas līdzfinansējumu. Kā trešo aizsardzības nozares prioritāti aizsardzības ministrs minēja militārās mācības, kas šogad notiek Latvijā un kurās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīri kopīgi pilnveido savas profesionālās spējas. Šīs kopīgās reģionālās mācības apliecina Baltijas valstu bruņoto spēku lielisko sadarbību.

I.Lieģis norādīja, ka aizsardzības nozarei ievērojami samazinātais finansējums ir ietekmējis arī Jaunsardzes finansēšanas iespējas. “Tāpēc esmu pateicīgs ārzemju latviešu atbalstam, īpaši Austrālijas latviešiem un Jāņa Vējiņa aktīvajai darbībai, atbalstot jaunsargus ar nepieciešamiem materiāli tehniskiem līdzekļiem, piemēram, teltīm un guļammaisiem. Jaunsardze ir viena no lielākajām jauniešu organizācijām Latvijā, un tāpēc ir svarīgi atbalstīt jauniešu iesaistīšanos tajā,” teica I.Lieģis.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments;

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!