Valsts kadastra sistēma. Izveidošana un uzturēšana

Mintauts Eglītis, Latvijas Zemes kadastra centra direktors,

Harijs Kanaviņš, LLU Zemes ierīcības katedras docents, — "Latvijas Vēstnesim"

Kadastram ikvienā valstī ir cieša saikne ar tās tiesisko iekārtu un likumdošanu, kas nosaka un regulē pastāvošo saimniekošanas sistēmu. Vadoties no tā izriet attiecīgās valsts kadastra sistēmas konkrētie uzdevumi un saturs, kadastrā ietvertā informācija, tās izmantošana un noderīgums.

Ieskats kadastra attīstībā Latvijā, parādot tā tautsaimniecisko nozīmīgumu dažādos vēstures laika posmos, turpmāk palīdzēs izprast risināmās problēmas Latvijas valsts kadastra sistēmas izveidē un sakārtošanā.

Šo rakstu mūsu ilggadējais autors Latvijas kadastra centra direktors Mintauts Eglītis vairs nepaspēja izlasīt. Šodien atvadāmies no pāragri aizsaulē aizgājušā izcilā speciālista, kas Latvijas kadastra izveidei veltījis daudzus mūža gadus

Stendos — zemes pārraudzības pētījumu rezultāti Foto: Māris Kundziņš

Nekustamās mantas

valsts kadastrs pēc Latvijas

neatkarības iegūšanas

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija iegūt tautsaimniecībai nepieciešamo informāciju par zemes un citu nekustamo īpašumu faktisko stāvokli. Sākuma periodā nepieciešamās informācijas ātrākai ieguvei centās izmantot pirms kara sastādītos Vidzemes kadastra datus. Taču šie dati aptvēra tikai 162 pagastus no 517 Latvijas kopējo pagastu skaita. Redzamus panākumus nedeva arī Zemkopības ministrijas veiktie nekustamā īpašuma ātras novērtēšanas pasākumi, vadoties pēc Vidzemes kadastra metodikas, jo Latvijā pamatos bija mainījusies zemes īpašumu un izmantošanas sistēma.

1931. gadā pieņēma un 1937. gadā publicēja pilnveidotu kadastra likumu un instrukciju, kuros noteica turpmāku lauku nekustamās mantas kadastrālās vērtēšanas kārtību. Latvijas valstī tika izstrādāts savs nekustamā īpašuma valsts kadastrs un tā kārtošanas sistēma. Kadastra likums paredzēja veikt valsts teritorijas kadastrālo uzmērīšanu, plānu izgatavošanu un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu. Saskaņā ar likumu un instrukciju, nekustamā īpašuma vērtējumu noteica pa hipotekārām vienībām, vadoties no izskaitļotā vidējā normatīvā ienākuma. Pie tam ēkas, kas kalpoja tieši lauksaimnieciskai ražošanai, atsevišķi netika vērtētas. Likumā bija norādīts, kurām ēkām un kādos gadījumos jānosaka to novērtējums, ja tās īpašniekam deva papildu ienākumus.

Pirms zemes vērtēšanas izdarīja teritorijas uzmērīšanu un plānu sastādīšanu mērogā 1:5 000. Zemes platību novērtējumu noteica uz lauka, vadoties no reljefa, augsnes sastāva un īpašībām, mitruma apstākļiem un citiem zemes produktivitāti ietekmējošiem nosacījumiem. Nosakot zemes novērtējumu, neņēma vērā zemes vērtības pieaugumu, ja tas ticis sasniegts ar privātiem līdzekļiem izvestās meliorācijas un zemes uzlabošanas rezultātā. Vērtēšanas rezultātus uzlika uz plāniem, parādot zemes labuma šķiras un to robežas. Aramzemi iedalīja 9, pļavas 8, ganības 5, mežus 5 labuma šķirās. Instrukcijās bija dots detalizēts zemes labuma šķiru iedalījuma apraksts, no kura vadījās taksators nosakot un iedalot zemi labuma šķirās. Aramzemi, ieskaitot augļu un sakņu dārzus un uz tīrumiem ierīkotās mākslīgās ganības, vērtēja ar 2 – 100 punktiem. Pļavu novērtējums bija 2 – 120 punkti, ganību 2 – 40 punkti un meža zemju 2 - 32 punkti. Kadastrālo novērtējumu noteica atsevišķiem zemes lietošanas veidiem, vadoties no sagaidāmā normatīvā ienākuma. Vadoties no aprēķiniem, noteica viena kadastrālā vērtējuma punkta vērtību naudas vienībās — 7 lati. Ar likumu noteica nekustamā īpašuma objektus, kuriem novērtējumu nenosaka.

Pēc lauka darbu pabeigšanas zemes novērtējumu koriģēja, vadoties no saimniecības attāluma līdz pilsētām, tirdzniecības centriem, dzelzceļa stacijām un satiksmes ceļiem, kā arī saimniecības zemes gabalu attāluma līdz zemnieka sētas pagalmam un citiem apstākļiem, kas ietekmē ienesīgumu. Visus attālumus pielietojot koeficientus, pārrēķināja salīdzinošās attāluma vienībās.

Kadastrālo vērtēšanu veica kvalificēti taksatori. Vadoties no taksatora sastādītā zemes novērtējuma projekta, nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteica pagasta kadastralās vērtēšanas komisija 6 – 8 cilvēku sastāvā. Pēc vērtēšanas darbu pabeigšanas sastādīja pagastā novērtēto īpašumu sarakstu un izlika to iepazīšanai pagasta valdes telpās.

Pagasta kadastrālās vērtēšanas komisijas noteikto nekustamā īpašuma novērtējumu 2 mēnešu laikā varēja pārsūdzēt Galvenajai lauku nekustamās mantas vērtēšanas komisijai (13 cilvēku satāvā), kas arī grozīja vai apstiprināja nekustamā īpašuma kadastrālo vērtējumu.

Pēc kadastrālās vērtēšanas datu spēkā stāšanās pagasta valdēm ik gadus līdz 15. maijam Zemes ierīcības departamenta Zemes vērtēšanas daļai bija jāiesniedz ziņas, ja ar nekustamo īpašumu notikušas likumdošanā noteiktā veida un rakstura izmaiņas — īpašuma sastāvā un ienesīgumā. Ik pēc 5 gadiem uz ierosinājumu pamata, bija paredzēta kadastrālās vērtēšanas datu aktualizācija tām hipotekārām vienībām, kurās bija sagaidams, ka ienesīguma vērtība mainījusies ne mazāk par 20%.

Kadastrālo uzmērīšanu un vērtēšanu izpildīja pa apriņķiem un datus apkopoja pa hipotekārām vienībām, pagastiem un apriņķiem. Līdz 1940. gadam vērtēšanas darbus pabeidza tikai 5 Latvijas apriņķos — Aizputes, Bauskas, Jelgavas, Liepājas un Talsu apriņķos, kas sastādīja nedaudz vairāk par 1/4 Latvijas teritorijas.

Kadastra dati, kā to atzīmē A. Boruks parādīja, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme vēl bija samērā maz kultivēta. Piemēram, Liepājas apriņķī kadastrālais novērtējums aramzemei bija vidēji tikai 31,6 punkti, jeb 221 lats par hektāru. Arī pļavu un ganību novērtējums bija stipri zems — vidēji ap 13 un 9 punktiem.

Zemes uzskaites,

augsnes kartēšanas un

vērtēšanas pasākumi

padomju okupācijas laikā

Līdz ar Latvijas okupāciju un zemes nacionalizāciju pārstāja pastāvēt prasmīgi izveidotā un tiesiski labi nodrošinātā valsts kadastra sistēma, kas Latvijas valsts saimnieciskajā dzīvē, īpaši laukos, bija nodrošinājusi stabilitāti un attīstību.

Tomēr jānorāda, ka mūsu zemes zinātnieki un zemes ierīcības pasākumu vadītāji K. Brīvkalna, A. Boruka, M. Locmera u.c. vadībā izstrādāja un, iesaistot darbā Latvijas laikā sagatavotos kadastra speciālistus, prata pierādīt un organizatoriski nodrošināt nozīmīgu pasākumu izpildi zemes uzskaitē, augsnes kartēšanā un zemes vērtēšanā.

Kopš 1957. gada visai Latvijas lauku teritorijai aerofoto uzmērīšanas ceļā tika izgatavoti kartogrāfiskie attēli mērogā 1:10 000, kurus regulāri, pēc 10 -—15 gadiem, veicot atkārtotu aerofoto uzmērīšanu, atjaunoja.

1955. – 1956. gadā un 1969. – 1971. gados tika veikta lauksaimniecības un valsts rezerves zemes platību pamatuzskaite. 1967. gadā un 1987. gadā notika meliorēto zemju pamatuzskaite. Daudz laika un līdzekļu tika veltīts zemes meliorācijas un citā veidā darbu gaitā notikušo apvidus kontūru robežu un platību izmaiņu ikgadējai uzskaitei.

No 1959. – 1969. gadam tika veikti lauksaimniecības un valsts rezerves zemju vienlaidus augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtēšanas darbi. Pēc K. Brīvkalna un A. Boruka vadībā izstrādātās metodikas, zemes novērtējumu noteica vadoties no reljefa apstākļiem, augsnes īpašībām un tās iekultivēšanas pakāpes, ievērojot mitruma un teritoriālos apstākļus.

No 1973. – 1979. gadam augsnes kartēšanas un zemes vērtēšanas informāciju kamerālā ceļā aktualizēja uz atjaunotiem kartografiskiem attēliem.

No 1983. gada pēc pilnveidotas metodikas uzsāka atkārtotus vienlaidus augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtēšanas darbus, kurus sakarā ar zemes reformas darbu uzsākšanu 1991. gadā pārtrauca. Pilnīgi šos darbus pabeidza tikai 13 (no 26) Latvijas rajoniem — Cēsu (1983. — 1984.), Alūksnes, Valkas (1985.), Gulbenes, Preiļu (1986.), Balvu, Valmieras (1987.), Daugavpils, Jēkabpils (1988.), Aizkraukles, Madonas (1989.), Dobeles, Jelgavas (1990.), Bauskas rajonā 1991. gadā šos uzsāktos darbus visā rajona teritorijā nepabeidza.

Saskaņā ar izstrādāto metodiku zemi iedalīja 10 labuma klasēs ar novērtējumu 5 — 100 balles (vislabākās bija 1. klases zemes).

Katras klases zemes novērtējuma diapazons (izņemot 10. klasi) bija 10 balles. Zemes novērtējuma balle - relatīvs skaitlis, kas izsaka zemes gabala kvalitāti salīdzinājumā ar etalonu, par kuru pieņēma Latvijas vislabāk iekultivētās un augstproduktīvās zemes, kurās iespējams iegūt augstākās visprasīgāko kultūraugu ražas. Balles segumu, vadoties no izskaitļotās, normatīvās zemes produktivitātes, ņemot vērā saimniekošanas līmeni, noteica 50 - 70 barības vienības. Augsnes kartēšanas un zemes vērtēšanas datus apkopoja lielsaimniecību griezumā, izgatavojot augsnes un zemes novērtējuma kartes, kuras savu nozīmi nav zaudējušas arī mūsdienās.

Zemes ierīcības un uzskaites darbu gaitā uzkrātā un apkopotā informācija sniedz pietiekami plašu pārskatu par tā laika perioda Latvijas zemes fonda faktisko stāvokli un notikušām izmaiņām. Atzinīgi vērtējot veikto darbu un tā rezultātus, jānorāda, ka Padomju Savienībā, kur apzināti slēpa un daļēji sagrozīja kartogrāfiskos attēlus un skaitlisko informāciju ilgu laika periodu nebija reāla pamata kadastra kārtošanai. Lielās Padomju enciklopēdijas 1953. gada 19. sējumā, atverot šķirtni "Kadastrs" ir norāde, ka Padomju Savienībā, nepastāvot privātīpašuma tiesībām uz zemi, nav pamatojuma kadastra vešanai. PSRS likumdošanā pirmo reizi kadastrs pieminēts 1968. gadā, kad tika pieņemti PSRS un Savienoto republiku zemes likumdošanas pamati un 1970. gadā izstrādātajos zemes kodeksos. Valdības lēmums "Par valsts zemes kadastra ievešanas kārtību" tika pieņemts tikai 1977. gadā, bet šis lēmums tā arī palika tikai kadastra atzīšanas līmenī.

Mūsdienu valsts kadastra

izveidošana pēc Latvijas

neatkarības atjaunošanas

Laika periodā pēc otrā pasaules kara, kad Latvijas teritorijā uz laiku bija pārtraukta kadastra kārtošana, Rietumeiropā un arī daļā Austrumeiropas valstu, piemēram, VDR, Čehoslovākijā u.c. veica plašus kadastra darbus. Šo pasākumu galvenais mērķis bija savas valsts pēckara tautsaimniecības faktiskā stāvokļa apzināšana un informācijas ieguve par zemes platību sadalījumu un kvalitatīvo stāvokli. Apkopoto informāciju izmantoja zemes īpašuma (lietojuma) tiesību sakārtošanai un nostiprināšanai vienlaikus veicot zemes vienību reģistrāciju.

Mūsu gadu simteņa 70. un 80. gadi bija laika posms, kurā augsta attīstības līmeņa valstīs kadastrs sakarā ar datortehnikas, īpaši personālo datoru, radīšanu un to lietošanas programmnodrošinājuma izstrādāšanu, un nedaudz vēlāk arī datortīklu izveidošanu tika ļoti modernizēts. Kadastrs vienotā sistēmā ietvēra visus nekustamos īpašumus — zemi, tās virszemes un dzīļu bagātības, tanī skaitā informāciju par būvēm. Kadastra dati parādīja nekustamā īpašuma sadalījumu pa klasifikācijas vienībām, to apmēru un vērtības pamatdatus, līdz ar to kadastrs kļuva par svarīgu tautsaimniecības informācijas sastāvdaļu.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, pakāpeniski dzīvē īstenojot Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas un agrārās reformas lēmumos paredzētos tautsaimniecības pārkārtošanas nosacījumus, sākās jauns periods valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē. Vissvarīgākais šinī jomā bija zemes un īpašuma attiecību un tiesību pārkārtošana, pārejot uz privātīpašuma un izvērsta tirgus saimniekošanas sistēmu.

Lai to realizētu dzīvē, laukos no 1990. gada un pilsētās no 1991. gada sākās plaši zemes reformas darbi. Reformas uzsākšanai un īstenošanai pamatvilcienos tika izmantoti mūsu rīcībā esošie zemes uzskaites dati, kā arī mēroga 1:10 000 aerofoto uzmērīšanas un lielsaimniecībām izgatavotās situācijas kartes, pēc kurām 1991.— 1992. gadā sastādīja pagastu zemes ierīcības projektus. Visiem pagastiem izgatavoja arī mēroga 1:25 000 pagastu kartes. Pēc šīm kartēm aprēķināja pagastu kopplatības, kas turpmāk kalpoja par pamata datiem pagasta zemes bilances sastādīšanai. Šinīs kartēs simboliski parādīja pastāvošos zemes lietotājus, kā arī visas viensētas un ar pagastu saskaņotus to pareizus nosaukumus.

Pamatnosacījumi valsts zemes kadastra atjaunošanai un tā izveidošanai Latvijas teritorijā noteikti 1991. gada likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību". Kadastra izveidošanai un kārtošanai ļoti nozīmīgi bija ar šo likumu noteiktais Latvijas Republikas zemes fonda iedalījums kategorijās, zemes fonda pārvaldīšanas institūciju tiesības, kā arī zemes lietošanas mērķu, zemes lietotāju un zemes lietojuma veidu klasifikācija. Šī likuma 8. sadaļā tika dots valsts zemes kadastra skaidrojums, sastāvdaļas, noteikts kadastra mērķis un finansējums. 1992. gadā pieņemtais likums "Par Valsts zemes dienestu" uzdeva Latvijas Republikas Valsts zemes dienestam izstrādāt, ieviest un kārtot zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastru.

Pārņemot padomju laika posma kartogrāfiskos, zemes uzskaites, augsnes kartēšanas un zemes vērtēšanas materiālus, tika atzīts par lietderīgu mūsu valstī kadastru izveidot kā plašu, visus Latvijas lauku un pilsētu nekustamos īpašumus aptverošu informācijas sistēmu, kam jānodrošina ticamas un operatīvas ziņas par nekustamo īpašumu atrašanās vietu un faktisko stāvokli. Valsts kadastra kā jebkuras sistēmas darbības pamatā ir vairāki priekšnoteikumi: sakārtota valsts likumdošana; izveidota struktūra, kas šo likumdošanu realizē dzīvē; izstrādātas darba programmas; finansiālais nodrošinājums; speciālistu un to kompetences nodrošinājums.

Likumdošanas sakārtošanas jomā ir atjaunoti kadastra kārtošanā saistošie un nepieciešamie normatīvie akti un līdz 1996. gadam izstrādāti un Ministru kabinetā pieņemti "Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi". Noteikti valsts kadastra uzdevumi, no kuriem kā galvenie izdalāmi nekustamo īpašumu tiesiska nostiprināšana un nodokļu maksātāju un nodokļu apmēra noteikšana. Uzsvērta kadastra informācijas loma un nozīmīgums darījumu kārtošanā ar nekustamiem īpašumiem, saiknes ar statistiku. Kadastra kārtošanai pieņemtie pamatprincipi nosaka kadastra vienotību, tiesiskumu un obligātumu. Kadastra informācijai jābūt patiesai, pieejamai un operatīvai.

Izdalāmi pieci lieli darba posmi, kuru īstenošana nodrošina kadastra kārtošanai nepieciešamo informāciju:

— kadastra ģeodēziskie un kartogrāfiskie pamatdarbi;

— nekustamo īpašumu veidošana;

— nekustamo īpašumu klasifikācija un uzskaite;

— nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana;

— nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistrācija.

Valsts struktūrvienība, kurai uzdots kārtot kadastru, ir Latvijas Valsts zemes dienests. Kadastra kārtošana norit trīs līmeņos:

— centrālajā līmenī darbojas Latvijas Zemes kadastra centrs (apmēram 100 speciālistu);

— rajonu un pilsētu līmenī -— VZD nodaļu Kadastra daļas (apmēram 100 speciālistu);

— pagastu līmenī — kadastra inspektori (apmēram 600 speciālistu).

Darba programmas izstrādāšanā valsts kadastra sistēmas izveidošanai ir veikts liels un nozīmīgs darbs, lai valsts teritorijā par visiem nekustamiem īpašumiem nodrošinātu vienotas un patiesas informācijas ieguvi. Ņemot vērā šīs teksta un grafiskās informācijas lielo apmēru un daudzveidību, lai nodrošinātu tās operativitāti, paredzēts kadastru kārtot datorizētā veidā. Integrējot informācijas sistēmas teksta un grafiskās sastāvdaļas, izstrādātās programmas kalpo kā pamats sakārtotai informācijas ieguvei un aktualizācijai, datu izvērtēšanai un analīzei, ziņu glabāšanai un izsniegšanai.

Pirmo nekustamo īpašumu reģistru manuālā veidā, kā pagaidu reģistru, sāka jau 1992. gadā. Tanī ietvēra īpašumus, kuriem bija dabā nostiprinātas robežas. Nedaudz vēlāk pēc zviedru kolēģu ierosmes pagaidu reģistru sāka kārtot datorizētā veidā uz centralizētas DataFlex datu bāzes. Kadastra informācijas apkopošanā kopš 1995. gada sāka pāriet uz sarežģītāku un pilnīgāku kadastra reģistra programmu uz decentralizētas DataFlex datu bāzes, kas jau saturēja visas kadastra reģistram nepieciešamās komponentes. Visi pagaidu reģistra dati tika eksportēti uz kadastra reģistra sistēmu. Kadastra reģistrs paredzēts nepieciešamās informācijas uzkrāšanai un aktualizācijai. Līdz 1998. gada 1. martam kadastra reģistrā ietverts vairāk nekā 491,2 tūkstoši nekustamā īpašuma vienību.

Sākot ar 1997. gadu, valstī sākta īstenot pakāpeniska pāreja no kadastra reģistra uz visa nekustamā īpašuma reģistru uz distributīvas ORACLE datu bāzes, ietverot tanī visu iepriekšējo informāciju. Tas dod iespējas nodibināt ciešus sakarus ar citiem reģistriem un ieslēgties vienotajā valsts informācijas sistēmas tīklā — VITA. Ir arī programmas lauku zemes vērtēšanas datu uzkrāšanai un paātrinātai dzīvokļu privatizācijas reģistrācijai. Ļoti liels darbs veikts kadastra grafiskās informācijas — plānu un karšu — ieguvei un uzturēšanai digitālā formā.

Sagatavots programmnodrošinājums automatizētai karšu pamatņu izgatavošanai atbilstoši TKS - 93 sistēmā digitālajai kadastra kartei, ģeogrāfisko informācijas sistēmu un zemes informācijas sistēmas izstrādēm, kā arī mērniecības darbu automatizācijai.

Pastāv datorprogrammas arī datu apkalpes pārbaudei, ziņu labošanai un dažāda veida atskaišu sastādīšanai, datu konvertācijai — importam, apmaiņai, uzkrāšanai, nodokļu maksātāju saraksta sastādīšanai u.c., izmantojot kadastra reģistra datus. Kopumā ir sagatavotas piecas datu apstrādes pamatsistēmas un kopumā 17 uzlabotas versijas, kā arī vairāki simti grafisko datu apstrādes, datu apkalpes, konvertācijas un Latvijas ZKC iestādes darba automatizācijas programmu.

Kadastra kārtošana prasa arī attiecīgu finansiālo nodrošinājumu. Līdzekļus prasa nepieciešamās datortehnikas iegāde un programmnodrošinājuma izstrāde. Kadastra kārtošanā ļoti svarīga un atbildīga sfēra ir personāla sagatavošana. Kadastra kārtošanā Latvijā strādā apmēram 800 inženiertehniskie speciālisti. Apmēram ceturtā daļa no šī personāla ir ar inženiera zemes ierīkotāja augstāko profesionālo izglītību, kas apgūta LLU. Turklāt Latvijas ZKC izveidotajā datorprogrammu apmācības klasē 1994. — 1997. gadā kvalifikāciju datorzinībās ir apguvuši 576 klausītāji.

Paredzēto kadastra pasākumu īstenošana un izveidotais nekustamā īpašuma kadastra modelis pilnībā ietver Latvijas apstākļu specifiku, mūsu valstī kadastra kārtošanā uzkrāto pieredzi un tradīcijas, atbilst arī pasaules attīstīto valstu kadastru līmenim un nodrošina nekustamā īpašuma teritoriālo un īpašuma tiesību sakārtotību. Tā pamatā ir šādi kadastra īstenošanas nosacījumi:

— katram izveidotam īpašumam (lietojumam) ir noteiktas un apvidū nostiprinātas robežas;

— izgatavots kontūrplāns ar robeždatiem un zemes platībām;

— noteikts nekustamā īpašuma novērtējums;

— īpašums nostiprināts kadastra un pēc tam zemesgrāmatu reģistrā.

Latvijas valsts kadastra sistēmas izveidošanā lielu un nesavtīgu palīdzību metodiskā un kadastra kārtošanai nepieciešamās tehnikas iegādes ziņā ir sniegušas gan mūsu tuvākās kaimiņvalstis — Dānija (5 sadarbības projekti), Zviedrija (3 sadarbības projekti), Vācija ( 2 sadarbības projekti), Somija, gan arī ASV, Kanāda, Austrālija un Anglija.

Sekmīgas sadarbības īstenošanā jāatzīmē arī Latvijas puses mērķtiecīgā darbība, kas tika īstenota Latvijas Zemes kadastra centra (LZKC) direktora M. Eglīša tiešā vadībā. Latvijas ZKC tika veikts milzu organizatoriskais darbs, kas radīja abpusēju ieinteresētību un labas partnerattiecības, ārzemju pieredzes un jaunāko kadastra atziņu apgūšanas nodrošināšanu, īstenojot mūsu kadastra speciālistu operatīvu apmācību uz vietas, Latvijā, un ārzemēs. Nozīmīga ir arī Latvijas dalībnieku prasme un spējas ātri un atbilstoši mūsu apstākļiem izmantot sniegto metodisko un tehnisko palīdzību. Relatīvi īsā laikā tika sasniegti labi rezultāti. Jāatzīmē arī Latvijas sasniegums valsts kadastra sistēmas izveidošanā, starptautiska atzīšana, par ko liecina 1995.gada septembrī Jūrmalā sarīkotais starptautiskais seminārs "Par zemes kadastra un nekustamā īpašuma reģistra problēmām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs", kurā piedalījās 37 kadastra un citi speciālisti no 18 Eiropas valstīm, kā arī publikācijas autoritatīvos ārzemju izdevumos, piemēram, "Geomatics Info Magazine International" 1997. gada 6. numurā, kur uzskatāmi parādīti Latvijas sasniegumi kadastra ieviešanā, kas kalpo tautsaimniecības sakārtošanai, pārejot uz tirgus sistēmu.