Kopš Latvija atguvusi valstisko neatkarību, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas intensīvi sadarbojas ar luterāņu Baznīcu Latvijā, sniedzot palīdzību Konsistorijai, draudzēm un dažādām palīdzības organizācijām. Taču arī ārpus Latvijas — Amerikā, Austrālijā, Kanādā un Eiropas valstīs — joprojām dzīvi darbojas 134 luterāņu draudzes. Pie tām darbojas latviešu svētdienas skolas, jauniešu pulciņi un dažādas palīdzības darba organizācijas.

Lai draudzes veiksmīgi darbotos, tām nepieciešama aprūpe, ko veic LELBāL garīgie un laicīgie vadītāji. LELBāL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis atrodas gandrīz nepārtrauktos ceļojumos, pārvietojoties mainot ne tikai diennakts ritmus, bet arī siltuma joslas. Vēl janvāra sākumā, 11.janvārī, viņš bija Toronto draudzes dievkalpojumā, kur ārā bija sals un dziļš sniegs, bet jau nākamajā dienā — 12.janvārī — piedalījās diakones Abijas Ventas ordinācijas dievkalpojumā Floridā, Fortloderdeilā, kur ziedēja silta vasara.

Paveroties iespējām Latvijas iedzīvotājiem izceļot, pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pieaug strādnieku, studentu un dažādu profesiju darbinieku skaits, kuri īsāku vai garāku laika posmu pavada ārvalstīs. Par viņu garīgo aprūpi vieni no pirmajiem sāka gādāt arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis un LELB Vācijā prāvests Gunārs Abakuks, kuri savās draudzēs aktīvi iesaista no Latvijas atbraukušos studentus, celtniekus, auklītes un jaunās ģimenes, kas, atrodoties tālumā no savām mājām, agrāk vai vēlāk dziļi izjūt skumjas un ilgas pēc saviem tuviniekiem un lūdz garīgu atbalstu.

Ir labi, ja šāda garīga palīdzība tiek sniegta dzimtajā valodā, jo ne visiem svešvaloda izkopta tādā līmenī, lai varētu sarunāties ar vācu vai citas tautības mācītāju par saviem visdziļākajiem jautājumiem.

Decembrī Briselē tiekoties ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā vēstnieku Andri Piebalgu, runājām par nākotnes iespējām sadarbībā ar vietējo latviešu luterāņu draudzi pie dažādu valstu Latvijas vēstniecībām izveidot svētdienas skolas bērniem latviešu valodas un kultūras apgūšanai, kā arī garīgas aprūpes centrus, kas sniegtu palīdzību no Latvijas atbraukušajiem iedzīvotājiem. Tā būtu zināma vieta arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ pagaidām stāv ārpus Baznīcas dzīves. Vēstnieku dzīvesbiedres savukārt palīdzētu attīstīt sadarbību ar vietējām latviešu draudzēm un mācītājiem.

Sadarbība ar LELBāL mācītājiem, diakoniem un draudžu locekļiem paver mums daudzveidīgas palīdzības iespējas. Ilgus gadus dzīvojot savā mītnes zemē, viņi vislabāk pārzina lokālās izglītības iespējas, stipendiju fondus un palīdzības organizācijas un pazīst to vadītājus vai darba koordinatorus. Ko šīs iespējas dod Latvijai, pēdējo gadu laikā nākas piedzīvot, kārtojot darba jautājumus ārvalstīs, kur darbojas LELBāL. Jau iepriekš tiek sniegta sīka informācija par vajadzīgo jautājumu, seko darba kārtības izveidošana ar drošu garantiju, ka visas vajadzīgās iestādes būs sazvanītas, tikšanās precīzi norunātas un transports garantēts vai nu ar vieglajām automašīnām vai arī jau iepriekš nopirktām vilciena vai kāda cita transporta līdzekļa biļetēm.

Janvārī, kad atrados dažu dienu darba vizītē Vācijā, arhibīskaps E.Rozītis bija sagatavojis intensīvu un labi pārdomātu darba programmu, kur bija iekļauta tikšanās ar Vitenbergas Diakoniskās apvienības vadītāju Henriju fon Bozi, Baznīcas virspadomnieku Jenu Timmu, Karlsrūes Diakoniskās apvienības virspadomnieku Gerhardu Vundereru, Tībingenes universitātes Vēsturiskās teoloģijas fakultātes dekānu Dr.Folkeru Drēzenu, dekāna vietnieci Prof. Dr.theol.Doroteju Venderburgu, visiem labi pazīstamo teoloģisko grāmatu autoru Tībingenes universitātes profesoru Dr.theol.h.c.Dr.Pēteru Štūlmaheru, kuri izrādīja dziļu interesi par teoloģiskās un reliģiskās izglītības procesiem Latvijā.

Jau šajā gadā ar Vācijas Diakonisko apvienību atbalstu Tībingenes universitātē studē mūsu Teoloģijas fakultātes studente Ilze Druviņa, bet nākamajā gadā paredzēts Heidelbergas universitātē teoloģijas studijas nodrošināt vēl diviem Latvijas studentiem. Arī iepriekšējos gados Vācijas universitātēs teoloģijas maģistra vai doktora grāda programmās tikuši iesaistīti vairāku LU Teoloģijas fakultātes studenti.

Tībingenes universitātes profesors Dr.Stefans Šreiners jau tuvākajā laikā ieradīsies Rīgā, lai LU Jūdaikas centrā lasītu lekciju kursu mūsu studentiem jūdaikas jautājumos, bet profesors Dr.Gerts Jeremias, kurš iepriekšējā gadā lasīja lekcijas LU Teoloģijas fakultātē, ir gatavs atkārtot savu darba ceļojumu uz Latviju.

Sarunā ar Tībingenes universitātes profesoru, vienu no Eiropas reliģiskās izglītības līderiem Dr.phil.theol.h.c. Karlu Ernstu Nipkovu vienojāmies par viņa ierašanos Rīgā 2001.gadā, lai uzsāktu sadarbības programmu reliģijas mācības skolotāju sagatavošanā.

Lai uzturētu dzīvu un aktīvu sadarbību ar Latviju, LELBāL strādā divos virzienos — veicot latviešu luterāņu draudžu aprūpi ārpus Latvijas un regulāri iesaistoties daudzveidīgā palīdzības darbā Latvijai, kas pēdējā laikā varējis jo sekmīgāk attīstīties tāpēc, ka LELBāL pagājušajā gadā izveidoja Rīgā savu juridisko pārstāvniecību.

Vera Volgemute,

izglītības un zinātnes ministra

padomniece reliģijas un

ētikas jautājumos,

LELBāL pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietniece