"Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli"

Dokumentos, atmiņās, dienasgrāmatās — latviešu jaunatnes patriotiskā kustība "Nacionālā sardze"

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" nr. 40, 11.02.99.; nr. 41/42, 12.02.99.;

nr. 43/44, 16.02.99.

3. Trešais darbības gads: 1943./1944.gads

(no 1943.gada rudens līdz 1944.gada rudenim)

Ik pārdienas Nacionālās sardzes darba apspriedēs Jūlijs Bračs, pakāpies uz soliņa, runāja par nacionālajiem tematiem un audzināja jauniešus patriotisma un Baltijas vienotības garā. Šo gaiteni pirmajā stāvā, kur notika apspriedes, jaunieši vēlāk iesauca par "Debesbraukšanas ielu". Jauniešu pulcēšanās notika arī lielākajā — 8. kamerā. Valentīns Silamiķelis atceras, ka 1951. gadā šī telpa bija likvidēta, radot pieeju liftam, pa kuru apcietinātos veda uz pratināšanām.

Grupa Nacionālās sardzes puišu un meiteņu (no kreisās): pirmajā rindā Valija Damberga, Dzidra Liepiņa, Jūlijs Bračs, Anna Liepiņa; otrajā rindā Olita Bērziņa, Kārlis Apinis, Andrejs Kaudzītis, Ivars Krēsliņš, Edgars Rutkovskis, Valentīns Silamiķelis, Baldūrs Apinis, Balva Gaile, Rasma Bodmane; trešajā rindā Osvalds Gasjūns, Jānis Skujiņš, Verners Vītoliņš, Rihards Augstmanis, Gunārs Dērups

No kreisās: pirmajā rindā Līvija Vilde, Valentīns Silamiķelis, Maiga Dāve, Gunārs Dērups; aizmugurē Valija Damberga, Andrejs Kaudzītis, Olita Bērziņa, Jānis Skujiņš, Rasma Bodmane, Edgars Rutkovskis

31. janvārī

Pēc tam priekšnieks runā par latviešu sabiedriskā cilvēka grūtībām šajā laikā. Boļševiku laikā latviešu tauta bija vienota — tai bija skaidrs mērķis: atbrīvoties no okupantiem. Ja tagad mērķis arī būtu viens, tad ceļi uz to ir dažādi un sabiedrība ir sašķēlusies.

Apspriedi protokolē Kreišmane un Cīce.

Jundu komandē Raiskums, pieņem Maldonis. Jundas priekšā Bračs sirsnīgi pateicas Maldonim par darbu.

3.februārī

Vakara apspriedē priekšnieks pastāsta par frontes stāvokli: "...nedzīvojiet illūzijās, vērtējiet visus ziņojumus ar vēsu prātu. Ne vienmēr vēsture atkārtojas, jo šis karš ir citādāks nekā iepriekšējais. Šis pirmkārt ir ideoloģiju ka®š, kur cīņā saķērušās trīs ideoloģijas. Jāizmanto dotais vēstures mirklis, lai nebūtu nogulējuši vienīgo iespēju, kas varbūt vairs neatkārtosies."

Priekšnieks apgalvo, ka darbinieki var būt pārliecināti, ja kādas briesmas būs, mēs to zināsim vieni no pirmajiem. Baumās nebūs jāklausās.

Tad paskaidro par izstādi. Publiku vispirms laidīs rezerves kameru gaitenī, kur būs parādīta PSRS fasāde: boļševiki no viņu pašu propagandas viedokļa.

Tālāk augšējā koridorā viss veltīts Padomju Latvijai, bet, kā pavērs durvis uz karceriem — "sobačņikiem", pretī dvesīs čeka un slepkavības.

Pagraba kamerās parādīts terrors. Pakāpeniski. Izstādes nobeigumā — cilvēku šautuve. Izejot redzams uzraksts: "Latvijas dzīvība ir Tava dzīvība".

Paceļas jautājums par publikas pavadoņiem. Visi mazliet nobijušies, taču pieredze ir jau divus gadus, vedot cilvēkus cauri čekas cietumam un paskaidrojot par to. Rutkovskis vadīs pavadoņu darbu.

Namnieka kunga istaba (39.kamera augšstāvā) ļoti glīti iekārtota — uz durvīm kopēja Igaunijas–Latvijas–Lietuvas un Baltrutēnijas karte. Virsraksts "Ostland" — un karte stāv droši.

Pie sienas priekštelpā sauklis: "Tautas un tēvu zemes mīlestība — visu tikumu pamats. — A.Kronvalds."

Jundu komandē Vīnkalns, pieņem N.Namnieks.

4.februārī

Dienas apspriedē Z.Raiskums referē par komūnistu darbību brīvās Latvijas patstāvības gados. Piedalās 20 darbinieki.

Vakarā 19.15 vadītāju apspriede. Piedalās: Namnieks, Raiskums, Bremmanis, Kaudzītis, Rutkovskis, Silamiķelis, Birzgale.

Apspriede priekšistabā pie abiem lielajiem galdiem, kas nolikti viens otra galā. Darba kārtībā:

1. darbinieku sastāvs, 2. grupas; 3. sardze; 4. atslēgas; 5. pavadoņi; 6. iztaujas anketas; 7. Bremmaņa un Kaudzīša attiecības; 8. dziedāšana telpās; 9. sienas avīze; 10. rīta dežūras; 11. izslēgtie darbinieki; 12. darbinieku uzņemšana.

Priekšnieks uzkūpina papirosu, kas notiek visai reti. Apspriedēs liela daļa darbinieku dzird tikai fragmentus. Jānokārto, lai dzirdētu, kaut īsi, bet sakarīgi, lai tiktu audzināti.

"Mums jāizmanto visas iespējas, kuras tagad radušās, lai darbiniekus saliedētu un virzītu vienā — nacionālās ideoloģijas un Baltijas vienības virzienā. Tas jādara sistemātiski."

Izveido kodolu idejiskai audzināšanai. Tie tad varēs darboties tālāk ar citiem. Pagaidām tie būtu: Akers, Birzgale, Bols, Bremmanis, Briedis, Gaile, Gertnere, Grīvniece, Grots, Jansone, Kaudzītis, Knēte, Korna, Kreilis, Kristovskis, Ķimenis, Medne, Milgrāve, Petrovičs, Plēsums, Puriņš, Raiskums, Rozentāls, Rutkovskis, Silamiķelis, Skujiņš, Šveics, Unterberga, Vīnkalns, Zuze, G.Zuze, V.

16.februārī nolemj sasaukt visu darbinieku apspriedi, kurā atcerēsies Lietuvas valsts dibināšanas dienu. Pārrunās latviešu un lietuviešu tuvināšanās iespējas.

Apspriede stipri ieilgst — līdz 23.45. Visiem jātiek mājās ar "personīgo transportu" — divām kājām.

Jundā paziņo darbinieču vārdus, kuras sacensībā ieguvušas pirmās vietas. Tās ir D.Zelmene ar 760 kartītēm, V.Kona ar 702 un Z.Gertnere ar 670. Par atzinību piešķir operas biļeti un grāmatu ar ierakstu.

15.februārī

Namnieka kungs ierosina visām nozarēm tagad pakļauties galvenajam mērķim — izstādes sagatavošanai. Būtu vēlams, lai katrs darba punkta vadītājs iesniegtu sarakstu, ko no viņa materiāliem varētu izmantot izstādei. Nolemj, ka to izdarīt būtu grūti, tāpēc vispirms jākonstatē, kas izstādei tieši vajadzīgs un kas trūkst. Dažus konkrētus uzdevumus sadala tūlīt vadītājiem. Piemēram, sadabūt materiālus par komūnismu Vakareiropā, PSRS spiegošanu u.c.

Priekšnieks dod īsu pārskatu par iepriekšējās apspriedēs un referātos runāto. Nolasa darbu vadītāju instrukcijas. Tad par šodienas latvisko polītiku. Iespējamo un vajadzīgo. Stāsta par Baltrutēniju, kas mostas. Laiž apkārt baltrutēņu laikrakstus, kas iznāk Viļņā un Minskā. Visi nogrimst avīžu rakstos un bilžu pētīšanā. Runā par latviešu tautas kaunu, ko tautieši izdarījuši kaimiņiem, gļēvi paklausīdami pavēlēm.

17.februārī

Referāts par krusta ka®iem un baznīcas melno imperiālismu "Atminēsimies, kā zemgaļi veselu gadu simteni cīnījās nesaudzīgi un nepiekāpjoties. Neuzvarēti devās trimdā 100 000. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik tagad šajā apvidū dzīvo."

"Pretstatā smagajam kristiānismam ir mūsu dievturība, kas sakņojas dainu ētikā. Mūsu nacionālisma saknes stiepjas dziļi pagātnē."

"Lai cik tumši laiki būtu un cik smagi ikdienas apstākļi, neaizmirstiet, ka neesam vieni, bet tā ir mūsu tautas un visas Baltijas lieta. Vienā pusē ir Kaupo, otrā Viesturs, Namejs, vēlāk atmodas laikmetā — Kronvalds."

"Apzinieties, ka jūs, kas te ierindā stāvat, esat vajadzīgi. Pildiet savu uzdevumu godam!"

Runa ir par vācu un latviešu attiecībām, kā tās vienā Baigajā gadā pilnīgi izmainījās un pēc tam atkal mainās. Bet tomēr vienmēr šī būs viena no Eiropas centrālajām nācijām, ar ku®u mums gudri jāuztur attiecības un sakari.

24.februārī

Igaunijas valsts svētki. No igauņiem latviešiem vajadzētu mācīties patriotismu, lepnumu un kareiviskumu. Mēs esam vairāk liriski nokaņoti. Un mums būtu laiks arī kļūt cietākiem.

Vēl atceramies latviešu un igauņu ciešo likteņkopību. Nodziedam Igaunijas valsts himnu igauniski.

27.februārī

Viesības pie V.Kornas. Piedalās priekšnieks, Birzgale, Medne, Gertnere, Unterberga, Briedis, Akers un Vanags.

Bija nodomāts sarīkot idejisku vakaru, bet no tā maz kas iznāca! Pat dziedāšana neveicās, kas taču tādos vakaros ir pats galvenais. Sākumā piekšnieks raksturo pašreizējo stāvokli un jaunatnes nostāju attiecībā uz idejiskām lietām.

"Neaizmirstiet, ka pirmais ienaidnieks ir jūsos pašos. Apātijā, neuzņēmībā, slinkumā. Vispirms tieciet galā ar šo ienaidnieku un tikai tad uzbrūciet ārējam."

Tad dažas rotaļas, ķīlu izpirkšanas, dažas dziesmas. Vanda nolasa dzejoļus no "Varoņu laika".

Galds lūst! Alkohola, protams, nav.

28.februārī

Namnieka kungs runā par latviešu nacionālo reliģiju — kā to nomāca un kā tā atkal tika atjaunota.

"Lietuvju tauta uzglabājusi valodu, latvieši — reliģiju. Tās aizstāvēšana ir arī tautības aizstāvēšana. Līdz mūsu dienām ir uzglabājušās senās reliģijas tradīcijas. Dainas un ornamenti ir mūsu reliģijas liecinieki."

Protokolē Kreišmane un Cīce.

Jundā priekšnieks izsaka pateicību par saimniecisko darbību — solu izgatavošanu, telpu noformēšanu u.c. Silamiķelim un techniskās zīmēšanas darbiniekiem. Komandants — savukārt Kreilim par elektrības sakārtošanu, ko firmas inženieri nespēj izdarīt.

29.februārī

Priekšnieks stāsta, kā Lietuva ar varonību un gudrību atsitusi pret to visas Eiropas organizētos krusta ka®us. Ja tā nebūtu noturējusies, tad mūs un igauņus piemeklētu senprūšu liktenis. Vācu kolonisti baidījušies no ceļa pa jūru, un vietējiem feodāļiem ērtāk izmantot bijis iedzimtos, tāpēc Baltija nav pārvācota.

Jundu komandē Petrovičs, pieņem Namnieks.

4.martā

Ga®as pārrunas par izstādes materiālu izvēli pēc darbu vadītāju pārskatiem. Par materiālu — it sevišķi grūti dabūjamā fotopapīra — sagādi. Apmaksās Iekšlietu ģenerāldirekcija ļoti negribīga, bet pašiem mums nekādu līdzekļu nav.

Domu, ka no izstādes apmeklētājiem varētu prasīt ieejas maksu, tūlīt noraida.

Plašas pārrunas par to, vai 10.kameru neizkrāsot melnu, lai būtu lielāks efekts.

Katrs izsaka savas domas. Valentīns noteikti pretojas: "Jo mākslīgāk taisa, jo var panāk lielāku efektu, bet mums taču ir čekas kamera, vai ne...?" Paliek komandanta ziņā — krāsot vai ne.

Vakar iekurināts katls, taču atkal klapatas! Dūmojot un laižot šuvēs cauri ūdeni. Pirmajā stāvā jāpieēvelē un jāaizdrīvē logi. Sardzei jānoorganizē dežūras jau no pusseptiņiem rītā (ar pirmo tramvaju).

6.martā

Kalpaka bataljona atcere. "Maza saujiņa cīnās par lielu lietu, krītot vai uzvarot. Ja jāiet bojā, tad darbi tomēr paliks Latvijas vēsturē. Kad kalpakieši gāja cīņā, viņus vadīja ticība, bet lai cīnītos, jābūt līdzvērtīgiem vai labākiem ieročiem kā pretiniekam. Nepietiek ar reāliem ieročiem, jābūt bruņotiem ar teoriju. Mūsu pretinieks bruņots ar komūnistisko ideoloģiju, mums jābūt bruņotiem ar nacionālo!" (J.B.)

10.martā

Šveics turpina referātu par Somiju un ziemas ka®u. Apbrīnojam, kā viņi cīnījušies un tagad noturas pret milzīgo pā®spēku. Somi mums vienmēr būs kā paraugs.

Apspriedē priekšnieks ziņo, ka Medne kādu laiku nevarēs rakstīt kartītes, jo dabūjusi skolā divniekus un tēva iebildumi ir pamatoti. Jāievāc ziņas no darbiniekiem, cik katram trimestrī ir divnieku. Ja nesaka, lai parāda liecības. Uz šejieni strādāt nav jānāk, līdz atzīmes nav uzlabotas.

20.martā

Priekšnieks jundā izsaka pateicību Ciemītim par 10 nacionalizētu māju nofotografēšanu izstādes vajadzībām vienas dienas laikā.

27.martā

Silamiķelis referē par Fridricha Veinberga pretrunīgo personību — reakcionārs pret 1905.gada revolūciju, bet kaislīgs baltiešu vienības sludinātājs.

9.maijā

Oficiāla "Sarkanā terora skates" atklāšana. Uz to ieradušies pārstāvji no daudzām iestādēm. Atklāšanas vārdus saka Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta direktors Žanis Unāms. Izstāde atvērta darbdienās no 15 līdz 19, svētdienās no 10 līdz 15; pirmdienās — slēgta.

Cilvēku pieplūdums liels. Lielākā daļa nāk grupās, tās iepriekš pa tālruni piesakot. Tā 14.maijā izstādi apskata vairāk nekā 400 personu. Rinda stiepjas pa Stabu ielu līdz pat Baznīcas ielai.

11.jūlijā

Priekšnieks paziņo, ka sakarā ar apstākļiem, sākoties ka®a darbībai Latvijā, jāapmaina Vēsturiskās informācijas darbs ar aktuālo. Aizrāda: "Apstākļi mums uzliek pienākumus — disciplīnu, nosvērtību, mieru. Nedrīkstam zaudēt galvu. Ja boļševiki ienāks, tad viņi ienāks. Mēs vieni viņus neaizturēsim. Atlikušais laiks jāizmanto intensīvi. Saņemiet visus savus spēkus!"

Ka®a notikumi kļūst arvien draudošāki. Zēnus iesauc leģionā un gaisa izpalīgos, daudzas meitenes iestājas sanitāros kursos, dažas jau kopj ievainotos karavīrus.

Apspriedē vēl piedalās pirms aiziešanas leģionā: Raiskums, Silamiķelis, Kaudzītis, Bremmanis un Gaile, Birzgale, Namnieks, Plāķis, Baltkalns.

24.jūlijā

Darbinieki atvadās no sava komandiera V.Silamiķeļa un sardzes vīriem Čikstes un Atkalna, ku®i aiziet leģionā.

28.jūlijā

Kad krievu tanki jau ielauzušies Jelgavā, visi atlikušie darbinieki — zēni un vadītāji — iestājas Rīgas Aizsargu pulka Daugavas bataljonā. Dienā strādā NS, idejisko darbu, bet naktī sargā savu Rīgu, izpilda patruļu dienestu un iestāžu apsardzi. Visā Rīgā manāms uztraukums, taču NS darbu turpina un cenšās saglabāt aukstasinību. Darbiniekus sadala trauksmes grupās nepārtrauktai dežūrēšanai. Izstāde paliek atvērta publikai slēgtās grupās.

Darbības gada vidū aktīvi strādāja 98 darbinieki (33 zēni bija iesaukti leģionā). Tagad trauksmes stāvoklī atrodas 25 darbinieki, galvenokārt meitenes. Vairojoties gaisa uzbrukumu briesmām, pagrabā izlauž vairākas rezerves izejas un griestus nostiprina ar koka stutēm.

16.septembrī

Boļševiki uzsāk lieluzbrukumu un pārrauj fronti pie Madonas un Bauskas. Izsludina darbinieku trauksmi. Tiek skatīti cauri visi materiāli un sadalīti trīs šķirās: ļoti svarīgos, svarīgos un mazsvarīgos. 20.septembrī priekšnieks ziņo, ka paredzēta Igaunijas un Vidzemes atstāšana un jāsagatavojas uz visu ļaunāko. Uzaicina darbiniekus sadalīties divās grupās. Vienus, kas glābsies kopā ar ģimeni, un otrus, kas šķirsies no visa, — no vecākiem, mantas, un ies kopā ar priekšnieku "evakuācijas grupā". Pēdējie NS telpas vairs neatstāj un paliek tur arī pa naktīm, intensīvi strādājot materiālu šķirošanā.

Evakuējamos dokumentus savāc priekšnieka kabinetā, kur tos sasaiņo pakās. Daži archīva materiāli tiek nogādāti drošībā.

22.septembrī

Naktīs stiprs aviācijas uzlidojums — notriec daudz ienaidnieka lidmašīnu. Darbiniece Rille nokārto izbraukšanas atļaujas.

24.septembrī

Armija atvilkta uz līnijas Zonape — Cēsis — Amata — Suntāži — Skrīveri. Tiek pabeigti evakuācijas darbi NS telpās un naktī priekšnieka dzīvoklī. Darbinieki ar visām pekelītēm, cik pie rokas var panest, izbraukšanas gatavībā uzturas NS telpās.

25.septembrī

Pulksten 13 Nacionālā sardze atstāj savu cietoksni. Vēl pēdējā apspriede un pēdējā junda mīļajās telpās. Viss norisinās steidzīgi, jo vilciens preču stacijā jau ir padots, pagaidu mērķis — Liepāja. Čeku atstāj: Baltkalns, Korna, Knēte. Gertnere, Rulle, Unterberga, Kreišmane, Ciemītis. Priekšnieks, Namnieks, Gulbis un Birzgale vēl paliek Rīgā. Cauri Rīgai virzās transporta un bēgļu vezumi. Cilvēki ielās raud.