Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 16. septembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeimā tika izskatīts likumprojekts “Likums par Rojas novada un Mērs­raga novada darbības uzsākšanu”. Līdz ar to man rodas dažas pārdomas par reģionālo attīstību kopumā.

Mūsuprāt, reģionālā reforma ir atbalstāma, ja visi Latvijas reģioni tās realizācijas rezultātā tiek attīstīti vienveidīgi un konkrētā reģiona attīstība un investīciju piesaiste nav atkarīga tikai no tā, kura partija ieņem vadošo lomu konkrētajā pašvaldībā.

“Saskaņas Centrs” iestājas par cilvēka cienīgu dzīvi. Dzīvei būtu jābūt vienlīdz cienīgai visos Latvijas reģionos un novados. Pašreizējā situācija par to neliecina, un tāpēc Saeimas kā likumdevēja uzdevums ir ietekmēt reģionu un novadu attīstību. Katrs reģions ir izcils ar ko īpašu, un tāpēc svarīgi ir noteikt attīstības prioritātes un nodrošināt, lai arī valsts atbalsts, investīcijas un Eiropas fondu līdzekļi tiktu novirzīti reģionu attīstībai – atbilstoši valstiskajam redzējumam par reģionu attīstību, nevis tāpēc, ka tiek atbalstīti konkrētu partiju pārstāvji pašvaldībās.

Mums ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu pieejami visi pamatpakalpojumi, ko piedāvā valsts un pašvaldība. Un lai arī mazajos pagastos būtu pieejama medicīniskā aprūpe un izglītība. Tikšanās ar skolu pārstāvjiem liecina, ka izglītības iestāžu reforma Ziemeļkurzemē notiek ne visai pārdomāti un arī to ietekmē valdošo partiju intereses. Nedrīkst piesegties ar maģisko vārdu “reģionālā reforma” un ar to pamatot skolu slēgšanu. Pēc mūsu domām, ir nepieļaujami slēgt skolas, kurās investēti milzu līdzekļi, un nemeklēt alternatīvas šo skolu uzturēšanai.

Atbilstoši mūsu redzējumam, stacionāru un rehabilitācijas ārstniecības iestāžu tīklam jābūt vienmērīgi izvietotam visā Latvijas teritorijā, lai iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas un ienākuma līmeņa šie pakalpojumi būtu vienādi pieejami.

Un līdz ar to nosacījumi reģionālajai attīstībai un novadu attīstībai ir ļoti vienkārši – pārdomāta lauksaimniecības attīstība visos reģionos, pakalpojumu, to skaitā izglītības un medicīniskās aprūpes, pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem, valsts atbalsts bērniem un veciem cilvēkiem, labklājības līmeņa izlīdzināšana visā Latvijas teritorijā.

Pastāvot šiem nosacījumiem, reģionālā attīstība ir valsts prioritāte un reģionālā reforma strādās.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija):

Šodien Saeima izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija aktualizēja vienu sāpīgu problēmu, proti, ka daudzdzīvokļu mājas stāv uz trešajām personām piederošas zemes gabala. Tātad šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki ir spiesti noslēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku. Agrāk likums ierobežoja šo nomas maksu apmēru ar 5 procentiem. Bija Satversmes tiesas lēmums, un pēc tam bija Saeimas lēmums, un šī robeža tika pacelta līdz 7,5 procentiem. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, kuriem ir tāda nelaime, ka viņu māja stāv uz īpašnieka zemes, jāmaksā ir ļoti dārgi, jo pa šiem gadiem ļoti paaugstinājusies kadastrālā vērtība un tagad ir paaugstināta nomas maksas likme.

Likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” bija ierobežojoša norma, kura darbojās divus gadus, un šīs normas būtība bija tā, ka nākamajā gadā šīs nomas maksas pieaugums nedrīkst pārsniegt 25 procentus no iepriekšējā gada nomas maksas. Diemžēl šogad šī aizsargājošā norma pārstāja darboties. Līdz 2011.gadam atlikuši trīsarpus mēneši, un mēs aktualizējam šo problēmu un piedāvājam kolēģiem pagarināt šo ierobežojumu uz trim gadiem.

Diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts, kaut gan skanēja domas, ka tomēr šī problēma ir aktuāla un ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atgriezīsies pie šā jautājuma un mūsu priekšlikumi būs ņemti vērā.

V.Paegle (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šīsdienas sēdes darba kārtība bija piesātināta ar dažādiem likumprojektiem, kas labo vai pilnveido likumdošanas jomas, un arī bez liekas politizētas polemikas Saeimā tas viss tika apstiprināts. Tas liecina par to, ka Latvijas Republikas 9.Saeima spēj strādāt konstruktīvi un efektīvi, ja tās darbā neiejaucas specifisku interešu pārstāvji.

Kā labs piemērs ir tas, ka šodien galīgajā lasījumā Saeimas deputāti vienprātīgi atbalstīja Rojas un Mērsraga pagasta šķiršanos, izveidojot divus atsevišķus novadus. Pamatojoties uz iedzīvotāju gribu, sadalīt piespiedu kārtā izveidoto Rojas novadu ierosināja partijas “Pilsoniskā Savienība” un frakcijas “Jaunais laiks” deputāti.

Šis secinājums tomēr rada pārdomas par to, ka atlikušais laiks līdz 9.Saeimas pilnvaru beigām būtu izmantojams, lai ar paškritisku aci paskatītos uz paveikto, izdarītu secinājumus par nepadarīto un, mācoties no savām kļūdām, izveidotu ieteikumus 10.Saeimai.

Latvija ir parlamentāra republika, un tāpēc parlamentam ir jāstrādā kā parauginstitūcijai valstī, kurā godaprāts, atklātība, kalpošana kopējam labumam, latviskas valsts apziņas celšana un interešu aizstāvība ieņem pirmo vietu katra deputāta darbā.

Ņemot vērā 9.Saeimas zemo reitingu, pie kura mēs visi, 9.Saeimas deputāti, esam līdzatbildīgi, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas vārdā novēlu 10.Saeimas deputātiem uzsākt darbu ar intensīvām apmācībām politiskajā ētikā, ar apņēmību vienam deputātam neieņemt vairākus amatus Saeimā, ar atklātiem balsojumiem par amatpersonu iecelšanu amatā, ar kritisku pieeju ministriju darbībai, izpildot Satversmē paredzētās kontroles un uzraudzības funkcijas.

Un pats svarīgākais – uzņemties sargsuņa pienākumus latviešu valodas aizstāvībai. Saeimai jānodrošina tas, ka Latvija nedrīkst kļūt par nevienlīdzīgu iespēju zemi krieviski nerunājošiem latviešiem. Un ir arī pierādījumi. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši pēdējā laikā, ka latvietis savā zemē tiek diskriminēts latviešu valodas dēļ. 10.Saeimas deputātu uzdevums ir nodrošināt latviešu valodas dominējošo lomu ne vien valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā un visā sabiedrībā.

M.Grīnblats (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija):

Tiešām Saeima katrā sēdē izskata vairākus desmitus jautājumu. Tas liecina to, ka komisijās aizķērušies diezgan daudz likumu grozījumu, kuri gan lielas politiskas grūtības neizsauc.

Šobrīd arvien vairāk vēlētāju un dažādu vēlētāju grupu un to pārstāvju priekšā jāatbild uz jautājumiem: “Ko jūsu organizācija vai jūsu frakcijas deputāti izdarījuši četru gadu laikā?” Un, nepretendējot uz ļoti precīzu analīzi, jāteic, ka visu programmā paredzēto varētu mēģināt izpildīt tad, ja kādai frakcijai būtu 51 pārstāvis Saeimā, un arī tad, protams, ierobežotu starptautiski nosacījumi, ekonomiskā situācija un budžeta iespējas, kuras nevar patvaļīgi radīt tikai ar balsošanas mehānismu vien.

Tomēr jāņem vērā, ka, pastāvot pat šim nelielajam frakcijas deputātu skaitam, kurš vairāku apstākļu dēļ diemžēl samazinājies līdz pieciem, jāatzīst, ka vairāki jautājumi ir risināti sekmīgi. Neesam pieļāvuši pilsonības un valodas situācijas pasliktināšanu dažādos likumdošanas aktos; tuvākajā laikā tiks pilnībā nostiprināta iespēja ar tiesas spriedumu atņemt pašvaldības deputāta mandātu tiem, kuri neapgūst latviešu valodu, kļūdami par pašvaldību deputātiem. Pēc mūsu ierosinājuma vairākas normas, kas skar nacionālos un patriotiskos jautājumus, nostiprinātas jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Attiecībā uz sociāli ekonomisko pro­grammu, kuras pamatu izstrādājis Roberts Zīle, jāteic, ka vairākas lietas tomēr ir ņemtas vērā, kaut arī tikai pēc ilgas, neatlaidīgas uzstāšanas. Ir ieviests nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamai platībai, kaut arī forma, kādā tas ir ieviests, lielā mērā tiek pamatoti kritizēta. Jo šobrīd nodokli vairāk rēķina pēc ēkas vai dzīvokļa atrašanās vietas, nevis pēc tā dārdzības. Tā, protams, ir kļūda, kas novēršama visīsākajā laikā.

Ieviests nodoklis par kapitāla pieaugumu. Ir palielināti arī neapliekamie minimumi gan par personu, gan par apgādībā esošu personu 2007. un 2008.gadā. Tomēr nākamajos gados krīzes dēļ šie pieaugumi diemžēl tika apcirpti, un to atkal jūt mazāk turīgā iedzīvotāju daļa.

Arī vairākos citos likumos mūsu frakcijas ierosinājumi ir ņemti vērā. Attiecībā uz Maksātnespējas likumu tika pilnībā vai daļēji ņemti vērā priekšlikumi, kurus bija sagatavojis Gaidis Bērziņš un kuru mērķis bija šā procesa saīsināšana un vienkāršošana.

Esam atbalstījuši nacionālās organizācijas budžeta labajos gados un arī mazāk labajos gados, izmantodami arī to ministriju starpniecību, kuru pārziņā šīs sfēras ir, – gan nacionālos partizānus un karavīrus, gan “Daugavas Vanagus”, gan politiski represētos.

Plānojam jaunnedēļ iedziļināties vairākos citos jautājumos, to skaitā situācijā ar TV5, kur mūsu partija starp lielākajām netiek aicināta tāpēc, ka mēs nolēmām, ka Latvijā vietējās televīzijās krieviski nerunāsim. Šeit ir neskaidra situācija. Kādu pozīciju ieņems Nacionālā radio un televīzijas padome un kādu – Valsts valodas centrs? Plānojam arī pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministri jautājumu par divām pirmajām svešvalodām Latvijā. Mūsuprāt, abām būtu jābūt Eiropas Savienības valstu valodām un tikai pēc tam varētu nākt kādas citas.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien darba kārtībā bija vairāk nekā 50 likumprojekti, taču minēšu tikai dažus.

Pirmām kārtām gribu atzīmēt, ka šodien otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”. Šis jautājums ir tiešā veidā saistīts ar iedzīvotāju gribu; nu šī griba ir realizēta tiešā veidā un nostiprināta likumā. Šis likums noteic kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas vēlēšanas Rojas novada administratīvajā teritorijā... teritorijas robežas grozīšanas rezultātā jaunizveidotajos novados – Rojas novadā un Mērsraga novadā. Šis likums arī noteic, kādā kārtībā ir sadalāma pašvaldības institūcijas manta, finanšu līdzekļi, kā arī tiesības un saistības, kuras nāksies uzņemties atkal jaunizveidotajiem novadiem. Vēlēšanas ir paredzētas 18.decembrī, un jaunās novadu domes uz sēdi sanāks nākamā gada, 2011.gada, janvārī.

Gribu pieminēt deputāta Kučinska priekšlikumu, ka Rojas un Mērsraga novadiem vajadzētu atmaksāt valsts budžetā 400 tūkstošus latu, kas tika izmaksāti pēc Rojas novada izveidošanas. Šis priekšlikums ir klajā pretrunā ar vienmērīgu valsts attīstību reģionos, jo šie līdzekļi tiek piešķirti iedzīvotāju labklājībai, tieši tādiem mērķiem, lai vienmērīgi attīstītos reģions. Un jāteic, ka labi ir tas, ka šis priekšlikums tika atsaukts, jo pretējā gadījumā radītu diskrimināciju saistībā ar reģionu vienmērīgu attīstību. Mēs nevaram salikt kopā reģionu attīstību, finanšu līdzekļus, budžeta izlietojumu ar administratīvi normatīvajiem aktiem.

Vēl bija daži likumu grozījumi tieši saistībā ar pašvaldībām, un es gribētu pieminēt Likumu par budžetu un finanšu vadību, kur šo grozījumu rezultātā notiek pārdale starp ministrijām. Tas saistīts ar to, ka pašreiz mums ir būtiski nodrošināt sociālā atbalsta sistēmu maznodrošinātajiem un trūcīgajiem ekonomiskās krīzes apstākļos. Šodienas izmaiņas noteic, kā tiek pārdalīti līdzekļi vairāk nekā miljona latu apmērā sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai Labklājības ministrijā. Mērķis ir garantēt minimālā ienākuma pabalstu palielināšanu un valsts atbalstu pašvaldībām, līdzfinansējot 50 procentus no izlietotajiem līdzekļiem garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai. Bez tam šajā likumā tika arī izdarītas izmaiņas saistībā ar to, ka gandrīz miljons latu tika pārdalīti programmai “Līdzekļi zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”. Arī šīs ir ļoti būtiskas likuma izmaiņas – grozījums tieši saistībā ar pašvaldību darbu.

Vēl viens likumprojekts, ko es gribētu pieminēt, ir “Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, kuru nodeva komisijām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Likumprojekts paredz Ministru kabinetam pirmajā un trešajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām ziņot Saeimai par valsts ilgtspējīgu attīstību un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam. Sakarā ar to mēs varētu arī ļoti analītiski izanalizēt un izsekot līdzi, kādā veidā mēs stratēģiski varam plānot valsts kopīgo attīstību.

Ja mēs runājam par informācijas tehnoloģiju drošību, gribu pieminēt arī likumprojektu, kurš bija ļoti būtisks, lai aizsargātu šo datu bāzi, informāciju, kas ir saistīta ar iedzīvotājiem. Šā likuma mērķis ir uzlabot informācijas tehnoloģiju drošību, nosakot svarīgākās prasības, lai garantētu tādu būtisku pakalpojumu saņemšanu, kuru sniegšanai tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas.

Kā jūs visi jau zināt, ir notikuši vairākkārt šādi datu noplūdes gadījumi. Šis likumprojekts noteic, kā tiek paredzētas, sav­laicīgi prognozētas un novērstas informācijas tehnoloģiju datu noplūdes un kā tiek novērsts drošības apdraudējums.

Bija vēl daudzi un dažādi likumprojekti, vienīgais, ko varētu vēl pieminēt, ir “Grozījumi Notariāta likumā”, kas tika skatīti šodien tikai pirmajā lasījumā un kas paredz, ka bezstrīdus gadījumos, ja ir vienošanās starp laulātajiem, laulības šķiršanu varētu apstiprināt arī notārs. Un līdz ar to tiktu būtiski samazināts administratīvi birokrātiskais slogs.

Paldies jums par uzmanību!

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija):

Kā jau kolēģi minēja, šodien tika izskatīti diezgan daudzi likumprojekti. Bez īpašām debatēm tika nodoti komisijām arī dažādi ministriju sagatavotie likumprojekti.

Gribu pieskarties vienam, kas, manu­prāt, vairāk vai mazāk atvieglos uzņēmējdarbību reģionos un pašvaldībās. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”. Šo kārtību publiskās vietās turpmāk noteiks Ministru kabinets, bet, ja kāda pašvaldība vēlēsies ar saviem saistošajiem noteikumiem aizliegt kādu reklāmu, tad to, protams, varēs darīt.

Par pārējiem likumprojektiem. Protams, kā Talsu novada iedzīvotājs un kā bijušais Talsu rajona priekšsēdētājs, kas ir sekojis līdzi daudzām lietām, kuras notiek Talsu rajonā attiecībā uz pašvaldībām, gribu mazliet pieskarties likumprojektam, kas noteic kārtību, kādā notiks vēlēšanas jaunajos Rojas un Mērsraga novados. Tīri personīgi es tam visam esmu diezgan daudz sekojis līdzi. Protams, ne jau tikai pateicoties atsevišķu frakciju deputātu iniciatīvai šis likumprojekts tika virzīts; es domāju, lielāka nozīme šeit bija tieši bijušā Mērs­raga pagasta, tagadējā Rojas novada deputātiem, kas faktiski analizēja situāciju un tomēr izšķīrās par to, ka būtu labāk, ja viņi dzīvotu atsevišķā Mērsraga novadā. Un tāpēc mēs šodien atbalstījām šos divus likumprojektus – atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kurā tiek nosaukti divi jauni novadi – Roja un Mērsrags –, kā arī likumprojektu “Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”, kur, kā jau tika minēts, tika noteikta vēlēšanu diena, kas ir 18.decembrī, un arī laiks, kad sanāk jaunās novadu domes deputāti uz pirmajām sēdēm. Mana vienīgā cerība un novēlējums: lai iedzīvotāji izvēlētos tādus nākamos deputātus, kas vēlētos strādāt pašvaldības attīstības labā!

Šeit gribu pieminēt vēl arī priekšlikumu, ko bija iesniedzis mūsu politiskā bloka deputāts Māris Kučinskis, – priekšlikumu, ka it kā vajagot valstij atmaksāt atpakaļ saņemtos 400 tūkstošus. Deputāts šo priekšlikumu bija iesniedzis vairāk tādēļ, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vispār tiktu uzsāktas debates par to, ko darīt šādos gadījumos. Šo konkrēto priekšlikumu, protams, viņš šodien sēdē atsauca. Mēs ļoti priecājamies par to, ka katrs lats, kas ir aizgājis uz pašvaldībām, ieguldīts infrastruktūras attīstībā. Tas noteikti ir vajadzīgs.

Vēl. Gribu piebilst, ka no politiskā bloka “Par labu Latviju” puses šodien tika iesniegts pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valdības bezdarbību Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādē”, lai Pieprasījumu komisijā tiktu saņemts skaidrojums par tālāko rīcību, par šā nacionālā attīstības plāna izstrādes pasākumiem.

Un tāpat no politiskā bloka “Par labu Latviju” puses mēs iesniedzām gan Minis­tru prezidentam, gan visām ministrijām jautājumu par plānotajām izmaiņām 2011.gada budžetā un ceram saņemt konkrētas atbildes, jo, cik mēs zinām, pēdējā laika aktualitāte ir šo funkciju izvērtēšana, un, es domāju, arī ministriju iekšienē īstas skaidrības par to nav.

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija):

Šodien “Frakciju viedokļos” pieskaršos trim nozīmīgiem jautājumiem.

Kā pirmo gribu minēt Saeimas sēdē otrajā lasījumā steidzamības kārtā izskatīto un pieņemto likumprojektu “Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”.

Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pieņemto lēmumu sadalīt novadu Rojas un Mērsraga novados. Konflikta galvenais iemesls bija no Rojas ievēlēto deputātu, kuri ir vairākumā, nerēķināšanās ar Mērsraga iedzīvotāju interesēm, kā arī Mērsraga un Rojas savstarpējā konkurence. Uzskatām, ka, lai arī novadu sadalīšanas precedents nav vērtējams pozitīvi, tomēr būtiski ir tas, ka tikusi ņemta vērā iedzīvotāju paustā griba. Diemžēl pretrunas abu pušu starpā ir pārāk lielas, lai tie spētu kopā strādāt un sadarboties.

Šīs izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai pēc novada sadalīšanas varētu tikt izsludinātas un organizētas jaunas vēlēšanas, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā tiek sadalītas Rojas novada pašvaldības institūcijas tiesības, mantiskās saistības un finanšu līdzekļi.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara domām, Rojas un Mērsraga novadu pašvaldību vēlēšanas vajadzētu organizēt 2011.gada 8.janvārī, jo vēlēšanu izsludināšanas laiks ir jānosaka ne vēlāk kā 90 dienas iepriekš.

Pēdējo dienu laikā plašu sabiedrības uzmanību piesaistīja satiksmes ministra Kaspara Gerharda biroja vadītāja Emīla Jakrina mēģinājums iespaidot Latvijas Nacionālās televīzijas Ziņu dienesta darbu. Tāpēc mēs, politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti, iesniedzām deputātu jautājumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Mēs pievienojamies sabiedrības un ekspertu viedoklim, ka šāda rīcība ir uzskatāma par rupju spiedienu uz sabiedrisko mediju un par bīstamu precedentu, kas apdraud mediju neatkarību, demokrātiju un tiesiskumu. Mums īsti nav skaidrs, kā vārdā Jakrina kungs runāja, atkārtoti lietodams vārdu “mēs” sarunā ar LTV Ziņu dienesta vadītāju Mareku Gailīti. Vai vārds “mēs” nozīmē, ka viņš runāja ministra vārdā? Vai varbūt ar vārdu “mēs” ir jāsaprot, ka viņš runāja visas valdības vārdā?

Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputātus interesē arī jautājums, kā Ministru prezidents vērtē satiksmes ministra Kaspara Gerharda rīcību, kas ir klaja izvairīšanās no sava padotā rīcības izvērtējuma un atbilstošu lēmumu pieņemšanas. Mūsuprāt, rodas loģisks jautājums, vai ministrs un viņa padotie ir tiesīgi ieņemt savus amatus pēc tik rupja pārkāpuma izdarīšanas un tik izlēmīgas padotā rīcības izvērtējuma.

Un nobeigumā gribu jūs iepazīstināt ar politiskā bloka “Par labu Latviju” pieprasījumu Ministru prezidentam. Šā gada 10.jūnijā Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, definējot konkrētus un ilgtermiņā sasniedzamus mērķus. Saeima lēma arī par vairākiem uzdevumiem Ministru prezidentam. Viens no tiem ir nekavējoties uzsākt darbu pie Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam. Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti ir sašutuši, ka situācijā, kad Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir apstājusies un kad valsts attīstība lielā mērā tiek balstīta uz starptautiskā aizdevuma līdzekļiem, netiek strādāts pie valsts attīstības ilgtermiņa mērķu realizēšanas. Šo­brīd mums ir zināms, ka Ministru kabinets trīs mēnešu laikā, kopš Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, nav uzdevis kādam no ministriem veikt šā plāna izpildi. Netika arī sasaukta Nacionālās attīstības padomes sēde.

Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti, iesniedzot pieprasījumu Ministru prezidentam, vēlas noskaidrot vairākus jautājumus. No tiem pats svarīgākais ir jautājums par to, vai Ministru kabinets ir uzsācis darbu pie Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam.

Mums rodas iespaids, ka Ministru prezidents tikai reaģē uz notiekošo šobrīd mūsu valstī un nepilda Saeimas kā augstākās lēmējinstances doto uzdevumu.

D.Staķe (ZZS frakcija):

Tā kā šajā nedēļā ir notikuši daudzi pasākumi attiecībā uz pašvaldībām, es vairāk pieskaršos pašvaldību darbam, runāšu par to, ko ir realizējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Sākšu ar to, ka šodien patiešām Saeima beidzot ir apstiprinājusi likumprojektu par Rojas novada sadalīšanu Rojas novadā un Mērsraga novadā. Es tiešām ļoti ceru un novēlu visiem tiem, kas atbalstīja šo lēmumu, lai šajos novados tiktu ievēlēti deputāti, kas varētu mērķtiecīgi strādāt iedzīvotāju labā. Lai viņiem veicas!

Es katrā ziņā apsveicu to, ka tika atsaukts priekšlikums, kas paredzēja, ka saņemtie 200 tūkstoši jāatmaksā šīm abām pašvaldībām valsts budžetā atpakaļ. Taču vienlaicīgi gan uzsveru, ka mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatām, ka šie līdzekļi, kas piešķirti tikai tām pašvaldībām, kuras labprātīgi pieņēma lēmumu, zināmā mērā, protams, veicināja lēmuma pieņemšanu (kaut arī, protams, ne visas pašvaldības lēmumu pieņēma brīvprātīgi; īstenībā nebūdama īsti pārliecināta par to, vai šis ir brīvprātīgs lēmums vai tāds zināmā mērā piespiedu). Tas, protams, ir ļoti apsveicami. Bet sāpi rada tas, ka 29 pašvaldības, kuras nepieņēma lēmumu par brīvprātīgu pievienošanos, tomēr arī tika apvienotas šajos novados, un šobrīd tās ir palikušas bez 5,8 miljoniem kopumā (tas ir katrai pašvaldībai 200 tūkstoši latu). Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jau ir iesniegusi valdībā likumprojektu, kas paredz arī šīm pašvaldībām šo naudu piešķirt.

Vēl šajā nedēļā ir ticis pieņemts lēmums par to, ka 18 Latvijas novadi – novadi, kuros iedzīvotāju skaits ir virs 10 tūkstošiem, – saņems kopumā 9,5 miljonus infrastruktūras attīstībai. Un šī nauda, kas nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, tātad jau uzsāk savu ceļu uz pašvaldībām. Šobrīd jau ir uzsākts darbs, lai arī mazākās pašvaldības varētu šo naudu saņemt, un, protams, tas ir nākotnes jautājums. Un, kā jau zināms, šīs Eiropas naudas tik ātri līdz šiem objektiem nenonāk.

Manuprāt, priecīga ziņa ir arī tā, ka šonakt Latvijā ir ienākuši pirmie trīs autobusi – skolēnu autobusi. Tas tika īstenots ar Šveices finanšu instrumentu palīdzību. Pavisam šo autobusu ir 84, un, kā jau piegādātāji mums solīja, līdz decembrim tiks piegādāti šie autobusi visām pašvaldībām. Taču man jāteic, ka ne tūlīt šie autobusi ripos uz pašvaldībām. Vēl ir vajadzīga apmēram pusotra nedēļa, lai tie tiktu aprīkoti. Un tad tie, protams, taisnā ceļā jau dosies uz pašvaldībām, kuras tos saņems pašās septembra beigās.

Es jums novēlu priecīgu nedēļas nogali un, protams, labu laiku.