Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Trāpīgs termins ir kā laipa uz saprašanos

Terminoloģija ir aktuāla problēma jebkurā nozarē — gan zinātnē, gan tautsaimniecībā. To liecina arī kuplais apmeklētāju skaits šajā zālē, — piektdien, 12.februārī, sacīja Zinātņu akadēmijas viceprezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, atklājot LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas rīkoto sēdi "Aktuālais Latvijas terminoloģijā". Varētu teikt, ka šī bija jubilejas sēde, jo šogad aprit 10 gadu, kopš latviešu valoda Latvijā ar likumu apstiprināta par valsts valodu, un 80 gadu, kopš Latvijā nodibināta pirmā Terminoloģijas komisija.

Uzrunājot sēdes dalībniekus, ZA prezidents profesors Jānis Stradiņš aicināja kopsakarā domāt arī par latviešu valodas gadu (šāds ierosinājums jau izskanējis ZA sēdē), turklāt domāt par to, ņemot vērā mūsu valsts integrācijas programmas un latviešu valodas nozīmi Latvijā. Jaunievēlētajai un ZA Senāta sēdē apstiprinātajai Terminoloģijas komisijai — goda priekšsēdētājai akadēmiķei Ainai Blinkenai, priekšsēdētājai akadēmiķei Valentīnai Skujiņai un līdzpriekšsēdētājam ZA viceprezidentam Jurim Ekmanim — līdz ar apsveikuma vārdiem viņš vēlēja raitu darbu terminoloģijas veidošanā.

Juris Ekmanis vērsa uzmanību uz kādu paradoksālu situāciju:

— Pagājuši desmit gadi, kopš latviešu valoda ieguvusi valsts valodas statusu, tātad valsts valoda jālieto atbilstoši tam, kā to reglamentē likumdošana, tai pašā laikā parādījusies pilnīgi jauna prasība, kas saistīta ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, proti, ka valsts valodai jānodrošina jebkura informācija, kas izplatāma Latvijas valstī. Tā ir informācija, sākot ar juridiskiem un filozofiskiem terminiem un beidzot ar vistriviālākajām preču etiķetēm un reklāmām.

Terminoloģijas veidošanā ieguldīto lielo darbu atspoguļoja arī turpat sēžu zālē iekārtotā Terminoloģijas komisijā apstiprināto vai ar to saskaņoto terminu vārdnīcu izstāde. Kopskaitā vairāk nekā 40 vārdnīcas, kas nākušas klajā deviņdesmitajos gados. Akadēmiķe Valentīna Skujiņa sacīja:

— Mēs varam būt lepni par savu latviešu valodu, kura ir pietiekami bagāta, lai, pildot valsts valodas funkcijas, nodrošinātu jebkuras zinātnes nozares vajadzības pēc termina. Latviešu inteliģence jau kopš pagājušā gadsimta vidus ir rūpējusies par to, lai izstrādātu speciālus nozares terminus. Gadsimta sākumā tapušas pirmās terminoloģijas vārdnīcas, un 1919.gadā tika nodibināta pirmā Terminoloģijas komisija. LZA Terminoloģijas komisija turpina to darbu, ko toreiz Izglītības ministrijas paspārnē uzsāka Latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Komisijas uzdevums bija izstrādāt dažādu nozaru terminoloģiju un sankcionēt terminus saistošai lietošanai praksē. Tagad jau ir izstrādāts liels terminu krājums.

Vērtējot Terminoloģijas komisijas veikumu atsevišķās nozarēs un vienotas terminoloģijas izveidē, akadēmiķe V.Skujiņa parādīja shēmā apkopoto pārskatu par terminu vārdnīcām un biļeteniem, kas iznākuši laikā no 1948. līdz 1998.gadam. Līdz 1988.gadam bija izdotas tikai 14 terminoloģijas vārdnīcas, bet 90. gados izstrādāto skaits jau pārsniedzis četrdesmit. Jāatzīmē, ka arī aptverto nozaru skaits ir ļoti plašs — lauksaimniecība, medicīna, bibliotekoloģija, literatūrzinātne, valodniecība, tieslietas, ģeogrāfija, ķīmija, fizika utt.

Jo plašāki ir Latvijas sakari ar citām valstīm, jo vairāk jādomā par latviešu terminoloģijas atbilstību citu valodu terminu sistēmai. Sistēmiskums ir ļoti svarīgs kritērijs terminoloģijas darbā. Turklāt, lai latviešu valoda saglabātos kā nacionāla valoda, jāievēro svešvārdu, aizguvumu un latviešu vārdu samērs. Optimālais samērs ir apmēram viena trešdaļa aizguvumu. Latviski izteiktie termini ir labāk saprotami patērētājam un tie ir arī stabilāki, tik bieži nemainās. Piemēram, enerģētikā skaidri redzams, ka termini, kam atrasta latviska izteiksme, saglabājas, bet no krievu, vācu vai angļu valodas pārņemtie — biežāk mainās, tādējādi radot lielāku neskaidrību.

Diemžēl sabiedrība nav pieradusi lietot vārdnīcas, trūkst arī terminoloģiskās izglītības. Piemēram, augstskolā studentiem paralēli citām zinībām būtu jāapgūst arī attiecīgās nozares terminoloģija. Šo domu diskusijās atbalstīja arī profesors Ilmārs Lazovskis un vēl piebilda, ka būtu jāuzliek par pienākumu lietot terminus noteiktos plašsaziņas līdzekļos vai mācību grāmatās.

Tā kā mūsu valsts gatavojas kļūt par līztiesīgu dalībnieci Eiropas valstu saimē, aktuāls kļūst jautājums par Latvijas likumdošanas veidošanu un saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām. Tas nav iespējams bez vienota tulkošanas mehānisma, kurā tulkošana pakļauta vienotai terminoloģijai. 1997.gadā Latvijā atklāja Tulkošanas un terminoloģijas centru (TTC). LZA Terminoloģijas komisijas iestrāde kļuva par pamatu centra sekmīga darba uzsākšaai. Tagad TK un TTC sadarbības rezultātā tapusi datu bāze, kas ietver aptuveni 115 tūkstošus terminu.

— Taču, lai nacionāla valsts dotu savu ieguldījumu pasaules zinātnē un kultūrā, ar tulkošanu vien ir par maz. Tas, ko dara Terminoloģijas komisija, ir nozaru tehnoloģijas attīstība vienlaikus ar pašas nozares attīstību, domas un teorijas attīstību. Tātad TK un TTC katram ir savi uzdevumi un sava noteikta vieta, — sacīja akadēmiķe V.Skujiņa.

Juris Ekmanis pievērsa uzmanību tam, ka informācijas apkopošana un izdošana grāmatās ir pārāk lēns process no termina izveidošanas līdz brīdim, kad tas nonāk pie patērētāja. Viņš sacīja: — Manuprāt, vajadzētu būt tā, ka tikko termins ir izstrādāts un atbilstoši noteiktai kārtībai akceptēts, tam tūlīt būtu jāparādās centralizētās elektroniskās datu bāzēs. Un, pirms termini tiek apkopoti un izdoti grāmatās, tos varētu nopirkt elektroniskā formā, iegādājoties disketi vai kompaktdisku.

Tātad ir divi būtiski jautājumi — kā terminu izstrādāt un kā to novadīt līdz patērētājam.

Par iepējām saņemt operatīvu informāciju elektroniskā formā pastāstīja Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta (RTTI) direktors Dr.dat. Juris Borzovs. Latvijā ir izveidota vispārpieejama elektroniska datu bāze ar 115 tūkstošiem terminu. Tā kā mūsu valstī ir apmēram 80 tūkstoši interneta pieslēgumu, varam secināt, ka šī lielā vārdnīca ir izplatīta 80 tūkstošos eksemplāru. Arī visiem sēdes dalībniekiem turpat Zinātņu akadēmijas telpās bija iespēja pārliecināties par šīs datu bāzes izmantošanu.

J.Borzovs pastāstīja par vienotas terminu elektroniskās datu bāzes veidošanu.

— Jo lielāka kļūst kādas nozares terminu kopa, jo grūtāk panākt, lai atšķirīgiem jēdzieniem netiktu piešķirts viens un tas pats latviešu vārds vai vārdkopa, kas terminoloģijā nav vēlama parādība. Tā kā nav cilvēka spēkos nekļūdīgi paturēt prātā tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu jau "aizņemtu" vārdu, šeit ļoti noder dators ar pastāvīgi papildināmu terminu datu bāzi. Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtā tika izstrādāts tāds datu bāzes un attiecīgu datorprogrammu prototips, kas ar labiem panākumiem jau ilgāku laiku tiek izmantots Informātikas apakškomisijas sēdēs, kā arī vārdnīcu sagatavošanā.

TTC savām vajadzībām ir izveidojis ievērojama lieluma terminu datu bāzi, ko pirms dažiem mēnešiem ir darījis brīvi pieejamu interneta adresē www.ttc.lv. Šajā datu bāzē ietilpst dažādas apstiprinātības termini. Līdztekus Informātikas apakškomisijas apstiprinātajiem no RITI akadēmiskās datu bāzes iekopētajiem terminiem tur atrodami arī citi, gan apstiprināti, gan vēl neapstiprināti termini. Ne visiem no tiem ir pievienoti skaidrojumi. Tātad dažādu datu bāzes fragmentu kvalitāte atšķiras. Tomēr nav noliedzama šādas datu bāzes praktiskā lietderība un varētu tikai vēlēties, lai datu bāze turpinātu papildināties ar jauniem terminiem, kļūstot par savdabīgu Dainu skapja analogu internetā. Arī TTC tādējādi veic būtisku un vajadzīgu darbu, kas nav tā tiešo uzdevumu lokā un ir uzskatāms par pienesumu latviešu terminoloģijā. Pašlaik šajā virzienā tiek izstrādāts TTC, LZA TK un RITI trīspusējs sadarbības līgums.

Sēdes gaitā izskanēja doma, ka dažādu likumu un noteikumu nesaskaņotība un pretrunīgums, kā arī nepietiekamais finansējums ir ļāvis attīstīties dažām bīstamām tendencēm. Var uzskatīt, ka lielā mērā ir apdraudēts terminoloģijas akceptēšanas vienotības princips valstī. Nav skaidrs, kam ir galavārds kāda termina apstiprināšanā. No vienas puses, tā ir ZA Terminoloģijas komisija, kas strādā atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem par LZA TK uzdevumiem terminoloģijas jomā. Neapšaubāmi, un šeit nav pretrunas, tas ir arī TTC. Tātad šī sistēma būtu jāsakārto.

Bīstama tendence ir arī tā, ka daudzas komercstruktūras ar nekur neapstiprinātām terminu vārdnīcām un terminoloģiska rakstura izdevumiem ievieš praksē terminus, kas neatbilst latviešu nacionālās zinātniskās terminoloģijas izstrādes principiem un tradīcijām un lielā mērā grauj līdz šim izveidoto nacionālo terminu sistēmu. Piemēram, veikalā var nopirkt vienā nozarē dažādu izdevumu vārdnīcas, kurās uzrādītie termini nesaskan. Protams, patērētājam rodas jautājums — kurš termins ir pareizais. Lielā mērā skaidrību te var ieviest terminu datu bāzē, kurā ir redzams, kāda institūcija terminu ir vai nav akceptējusi.

Nepieciešams arī valdības līmenī paredzēt pasākumu kompleksu terminoloģijas jomas sakārtošanai valstī. Šim nolūkam vispirms jāizveido darba grupa terminoloģijas nacionālās programmas izstrādei, pastiprinot normu par saistošu vienotas, apstiprinātas terminoloģijas lietošanu praksē.

Ļoti vajadzīgs ir finansiāls atbalsts speciālistu grupām, kas iesaistās nozares terminoloģijas izstrādē. Turklāt kā saistoša jāparedz prasība šo darbu veikt sadarbībā ar LZA TK, izmantojot TK publikācijas kā vienotas terminoloģijas metodisko pamatu.

Jānoteic, ka vienotā terminoloģija konsekventi jālieto likumos, normatīvajos aktos, tehniskajā dokumentācijā, speciālajā mācību literatūrā, ka presei, radio un televīzijai jāsekmē vienotas terminoloģijas izplatīšana. Visi bija vienisprātis, ka reklāmas teksti būtu publicējami tikai ar Valsts valodas centra pilnvarota valodas speciālista akceptu. Kā pozitīvs piemērs tika minēta Lietuva, kur valodnieki kontrolē reklāmas tekstus.

Latvijā strādā vairākas institūcijas — Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ar daudzām apakškomisijām, Tulkošanas un terminoloģijas centrs un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts, kas spodrina latviešu valodu terminoloģijas jomā. Tās savstarpēji sadarbojas un iesaista arī jaunus spēkus. Atliek vien novēlēt, lai piepildās akadēmiskajā sēdē izskanējušais optimistiskais redzējums, ka pat tad, ja pēc gadu desmitiem Latvijā būs arī arābu izcelsmes pavalstnieki, viņi runās pareizā latviešu valodā un lietos pareizu terminoloģiju.

Dace Bebre,

"LV" nozares redaktore