• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2010., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218612

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 23.septembrī

Vēl šajā numurā

28.09.2010., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Partijas sola, eksperti vērtē: partiju programmu analīze

Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. Tajās var atrast arī attīstības perspektīvu tieslietu jomā nākamajos četros gados. Šajā numurā piedāvājam izvilkumus no politisko partiju programmām, kas skar tieslietu jomu, kā arī ekspertu vērtējumu politisko partiju solījumiem.

Savu viedokli par partiju piedāvājumu pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja profesore Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs.

Reinhards Dombrovskis. Dokumenta izpratne: saturs, forma un funkcijas

Kā zināms, krimināllietu veido izmeklēšanas darbības protokoli un citi dokumenti. Izmeklēšanas darbības protokolā tiek dokumentēti fakti un apstākļi, kas noskaidroti izmeklēšanas darbības gaitā. Izmeklēšanas darbības protokols ir dokuments, t.i., dokumenta paveids. Liekas, ka dokumenta izpratne sen noskaidrota, jo jēdziens “dokuments” bija zināms jau Senajā Romā. Ar vārdu “dokuments” (lat. documentum – pierādījums, apstiprinājums, apliecinājums) zinātnieki parasti saprot informācijas nesēju par kādu faktu.

Tomēr šāda dokumenta izpratne nav līdz galam izskaidrota, jo rodas cits jautājums: kas ir informācija – vai tā ir materiālā vai ideālā parādība. Parasti ar informāciju saprot tikai ziņas. Piemēram, Informācijas atklātības likuma 1.pantā noteikts, ka “informācija – ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā”. Literatūrā visai bieži var atrast apgalvojumus, ka informācija ir ziņas, piemēram, ziņas, kas saglabājas aculiecinieka atmiņā, t.i., noziedzīga nodarījuma ideālas pēdas. Tas ir pareizi, bet ar informāciju saprot arī materiālas pēdas. Tātad informācija ir ne tikai ziņas, bet ziņas, kas pārvērstas signālā vai ziņojumā.

Silvija Kuškina. Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanas mehānisma pilnveide

Valsts prezidenta iniciatīvas rezultātā Saeima 2009.gada 8.aprīlī pieņēma Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Satversmē, ar 10.Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Politiskās kaislības ap Saeimas atlaišanu kopš grozījumu pieņemšanas ir norimušas, tādēļ ir piemērots brīdis tiesiski izvērtēt, vai grozījumi sniedz juridisku risinājumu. Rakstā grozījumi analizēti netieši, proti, no šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma skatupunkta tiek izvērtēts, kā, saglabājot līdzsvaru starp Saeimas un Valsts prezidenta pilnvarām, novērst pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanas mehānisma neefektivitāti.

Satversmes grozīšanai ir komplicēts raksturs, un viena konstitucionālā subjekta “pilnvaru apjoma palielināšana ir neizbēgami saistīta arī ar citu valsts institūciju pilnvaru apjoma korekciju”. Tādēļ jāpatur prātā, ka šādai korekcijai jābūt izsvērtam lēmumam, nevis nejaušām sekām, kas radušās Saeimas pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanās mehānisma pilnveides dēļ. Pašlaik pastāvošā Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanas mehānisma galvenais trūkums ir tā nespēja darboties, tādēļ mehānisma efektivitātei jābūt pilnveides mērķim. Mehānismam jābūt īstenojamam, tomēr Saeimas atlaišana nevar būt “voluntārs spontāns solis, ko kārdinoši viegli izmantot politiskās konjunktūras īstermiņa prasībām”, vai “ikdienas politiskās un ekonomiskās cīņas ierocis”.

“Jurista Vārda” redakcija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!