LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja

akadēmiķe Valentīna Skujiņa:

Ar skaidriem terminiem ir skaidra doma

Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvijā ir spēkā un darbojas Valodu likums, nostiprinot latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas vietu un likumīgās tiesības.

Viena no valsts valodas funkcijām ir nodrošināt visas daudzveidīgās tautsaimniecības nozares un citas cilvēkdarbības jomas — zinātnē, izglītībā, mākslā u.c. — ar speciālo jēdzienu izteicējiem valodā — terminiem. Kā rakstīja latviešu valodnieks un terminologs LZA akadēmiķis Rūdolfs Grabis, "skaidri termini — skaidra doma". Savukārt skaidra doma palīdz tapt skaidriem darbiem.

Latviešu valodas leksiskā sistēma ir pietiekami bagāta, lai pilnībā veiktu terminoloģisko funkciju. Vārds termina funkcijā — daudzpusīga, interesanta un valstij derīga sfēra, kurā latviešu inteliģence, tāpat kā daudzās citās jomās, aktīvi iesaistījās ar pagājušā gadsimta vidu, turklāt jau kopš pašiem sākumiem — saistījumā ar citām valodām un ievērojot noteiktus principus (terminam jābūt īsam, labskanīgam, tam jāatbilst jēdzienam utt.). Kopš 20.gadsimta sākuma šis darbs tika veikts īpašās komisijās.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK) ir 1919.gadā Izglītības ministrijas dibinātās Terminoloģijas komisijas darba turpinātāja. Terminoloģijas komisijas uzdevumus vienmēr ir noteikusi valdība. Pašreiz LZA TK darbojas saskaņā ar LR Ministru kabineta 28.04.1998. noteikumiem Nr.156 "Noteikumi par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas uzdevumiem terminoloģijas jomā", kuru pieņemšanā liela nozīme ir LR Izglītības un zinātnes ministrijas pūlēm.

Patlaban ir derīgi apzināties, kāds 20.gadsimta pēdējā desmitgadē ir bijis LZA TK devums valsts valodas funkciju nodrošināšanai terminoloģijas jomā, kādās nozarēs terminu izstrādē ir lielākie robi un kā LZA TK nodrošina vienotu latviešu valodas terminu sistēmu izstrādi, kā to paredz minētie LR MK noteikumi.

No padarītā iespaidīgākais — pati produkcija. To uzskatāmi atspoguļo shēma, kurā uzrādītas LZA TK publicētās terminu vārdnīcas un biļeteni laikposmā no 1946., respektīvi, no 1948.gada, kad sāka iznākt pirmie LZA TK apstiprinātie terminu krājumi, līdz 1988.gadam un pēdējie 10 gadi kopš 1989.gada, kad tika pieņemts Valodu likums. Pirmajā posmā — 40 gados — publicēti 58 dažādu nozaru terminu biļeteni, kas ir nelielas brošūras, proti: 100—200 eksemplāros tiražēti Zinātņu akadēmijas žurnālā ("LPSR ZA Vēstis") iekļauto terminu sarakstu novilkumi, un 14 terminu vārdnīcas, kas veidotas gan uz iepriekš publicēto terminu biļetenu bāzes, gan patstāvīgi. Šai posmā lielākais, nopietnākais devums, kas aptver pāri par 70 dažādu nozaru terminus, ir 1977.gadā publicētā "Krievu–latviešu politehniskā vārdnīca", kas izstrādāta tehnisko nozaru speciālista prof. Artura Ziņģīša vadībā un bija labs pamats daudzām velākā posmā izstrādātajām atsevišķu nozaru terminu vārdnīcām.

Tādējādi, strādājot pāri par 20 dažādu nozaru terminoloģijas apakškomisijām, LZA TK ietvaros tika uzkrāti daudzi tūkstoši terminu, radot nacionālās terminoloģijas pamatfondu. Šī iestrāde īsā laikā apklusināja runas par latviešu valodas mazspēju un nepiemērotību valsts valodas funkcijai, kas toreiz, pašās 80.gadu beigās, tika paustas Latvijas neatkarības opozīcijas publiskajās runās un rakstos.

Līdz 80.gadu beigām Latvijas terminologu darbības tvērums ārpus Latvijas nesniedzās pāri Padomju Savienības teritoriālajām robežām. Īpaši cieša sadarbība bija ar Lietuvas un Igaunijas terminologiem. 90.gados ir nodibināti kontakti ar galvenajiem terminoloģijas izstrādes un pētniecības centriem Vīnē, Kopenhāgenā, Ķelnē, Madridē, Budapeštā u.c. 90.gados ir pāri par 80 teorētiska rakstura publikācijām dažādos izdevumos, rakstu vai tēžu krājumos u.tml., gandrīz puse no tām — ārzemju izdevumos. Ir apkopota LZA TK pieredze, galvenie latviešu terminoloģijas izstrādes principi, galvenie terminu izvēles kritēriji. Patlaban, neiedziļinoties detalizētā analīzē, ir svarīgi atgādināt tikai dažus no kritērijiem. Tā ir termina atbilstība nozares terminu un jēdzienu sistēmai, kā arī latviešu valodas likumiem un normām. Bez tam, jo biežāk termins lietojams ikdienā, jo vairāk jāievēro tautas lietojuma tradīcijas. Svarīgs kritērijs mūsdienās ir arī harmonizēta saderība ar saskarvalodu, pirmām kārtām — angļu valodas, terminoloģiju.

Īpaša loma kritēriju un principu klāstā ir sistēmiskumam. Tieši nozares terminoloģijas sistēmiskums, nevis akla sekošana citas valodas paraugam vai citvalodas terminu nepamatota aizgūšana, ir nacionālās terminoloģijas stabilitātes garants. Ja vācu kundzības laikā pārņem vācu vārdus, krievu laikā — krievu vārdus, bet patlaban — angļu vārdus, tas rada nevajadzīgu terminoloģijas mainīgumu bez dziļāka jēdzieniska pamatojuma un parasti liecina par to, ka aizguvumu lietotāji būtībā neizprot attiecīgo jēdzienu.

Termins nav simbols (tas nav līdzīgs krustiņam, ko rakstītnepratēji lieto paraksta vietā). Termins ir jēdziena izteiksme vārdā.

Visos laikos nacionālās terminoloģijas attīstībā svarīga ir bijusi attieksme pret aizguvumiem. Latviešu valodas terminoloģijā jau kopš tās attīstības sākumiem sava vieta ir bijusi aizguvumiem, arī 20.gadsimta sākumā, kuru vērtē kā pūrisma ziedu laiku. 20.gadsimta otrā pusē, kā liecina statistika, latviešu valodas terminoloģijā caurmērā ir aptuveni 1/3 aizguvumu, protams, citā nozarē vairāk, citā mazāk. Balstīšanās uz tautas valodu nav provinciālisms vai atpalicība. Protams, daļa terminu un jēdzienu noveco, bet, lai attīstītu zinātnisko domu un terminoloģiju, ir jāapgūst iekšējā pieredze. Tas, ka atgriezeniskā "saite" tiek aizstāta ar "fīdbeku", "tirgus" ar "mārketu", "apvads" ar "baipāsu", "piederumi" ar "fitingu", "tēls" ar "imidžu" u.tml., vēl nenozīmē ne progresu, ne attīstību. Savukārt tas, ka tik modernā nozarē kā informātika un datorzinātne, kur termini pārsvarā tiek aizgūti no angļu valodas, tomēr daļa plašāk lietojamu jēdzienu tiek izteikti arī ar latviešu valodā jau lietotiem vai no jauna pēc produktīviem modeļiem darinātiem vārdiem (datne, saskarne, iesūtne, dzinis, sāknēšana, iespējošana, atspējošana), liecina gan par latviešu teorētiskās domas attīstību šajā augstas tehnoloģijas nozarē, gan par valodas elastību un attīstības spējām.

Vienota, ilggadējā terminoloģiskā darba pieredzē un starptautiskos terminoloģijas izstrādes principos balstītā teorētiskā bāze, uzkrātais daudznozaru terminu materiāls un fiksētie termindarināšanas modeļi, kā arī terminoloģijas darbā bagātu pieredzi ieguvušie dažādu nozaru terminologi ir labs pamats vienotas latviešu valodas terminu sistēmas izstrādei Latvijā. To arī centusies sekmēt LZA TK, kopš 1989.gada izstrādājot, izskatot un apstiprinot vai vismaz saskaņojot ar LZA TK lēmumiem pāri par 40 terminu vārdnīcas un citus terminoloģiskus materiālus (standartus, klasifikatorus, katalogus u.c.).

Nozares terminu vārdnīca ir nozares teorētiskās attīstības un nozares speciālistu brieduma rādītāja. Latviešu terminoloģijas attīstības vēsture liecina, ka apjomīgas terminu vārdnīcas parasti rada izcili nozares speciālisti. Piemēram, bioloģijas terminoloģijā tādas personības bija Jānis Sudrabs, Pauls un Fricis Galenieki, lauksaimniecībā, agronomijā — Kārlis Bambergs, augu aizsardzībā — Alfrēds Rasiņš. Kopš šo personību vairs nav mūsu vidū, jūtami nevirzās uz priekšu arī nozares terminoloģijas tālākā attīstība. Savukārt citās nozarēs arī patlaban ir pieredzes bagāti speciālisti, kas daudz spēj darīt un dara nozares terminoloģijas attīstībā. Viens no tādiem ir būvinženieris Tālivaldis Keivs, kurš ir apkopojis ap 41 000 terminu, kas publicēti "Krievu — latviešu celtniecības terminu vārdnīcā", tādējādi aizpildot to robu, kas celtniecības jomā bija jūtams vairākus gadu desmitus.

90.gados vairāk vai mazāk aktīvi strādājušas 15 terminoloģijas apakškomisijas. Visčaklākie bijuši enerģētiķi Dr.sc.ing. Kārļa Timmermaņa vadībā: 5 publicētas vārdnīcas, 7 publicēti terminu un definīciju standarti, 2 vārdnīcas sagatavotas manuskriptā (viena no tām iespiešanā).

Otra produktīvākā ir Informātikas terminoloģijas apakškomisija Dr.dat. Gunta Fricnoviča vadībā: divas terminu vārdnīcas publicētas un trešā nodota publicēšanai (ar terminu skaidrojumiem un ekvivalentiem angļu un krievu valodā). Turklāt šī apakškomisija savā darbā visracionālāk izmanto datortehnikas iespējas ar piekļuvi jau pieņemto terminu datu bāzei tieši darba sēžu laikā un operatīvi sniedz informāciju par apspriežamajiem un sēdē pieņemtajiem terminiem gan datortīklā, gan datortehnikas žurnālā. Apakškomisijas sēdes ir atklātas, tajās var piedalīties un piedalās ar saviem priekšlikumiem jebkurš, kuram ir saskare ar attiecīgajiem apspriežamajiem terminiem.

Produktīvi strādājuši bibliotekoloģijas, muzeoloģijas, arheoloģijas, ģeoloģijas, ģeomorfoloģijas, mežtehnikas, jūrniecības, aviācijas, militārtehnikas, mehānikas, mēbeļrūpniecības, pārtikas tehnoloģijas, tiesību zinātņu un vairāku citu nozaru speciālisti publicējot tulkojošās vai skaidrojošās terminu vārdnīcas šajās nozarēs. Drīzumā gaidāma krievu — latviešu dzelzceļa terminoloģijas un sporta terminu vārdnīca. Ir gatavs arhīva terminu vārdnīcas manuskripts. Nobeigumam tuvojas spēkratu terminu vārdnīcas datorsalikums. Tiek apkopoti arī matemātikas un kibernētikas termini. Pēc vairāku gadu sastinguma posma terminoloģijas izstrāde atsākta medicīnas terminoloģijā profesora Ilmāra Lazovska vadībā. Zināmas terminoloģiskas aktivitātes notiek ķīmijas un autoceļu projektēšanas jomā. Par iestrēgušām jāatzīst mākslas terminu un augu aizsardzības terminu vārdnīcas.

Lielas pārmaiņas Latvijā notiek izglītības jomā, kas apgrūtina daudzu pedagoģijas jēdzienu un terminu izpratni. Tomēr aptuveni gada laikā darba grupa ir sagatavojusi ap 1500 pedagoģijas terminu skaidrojošo vārdnīcu, izmatojot dažādas ārzemēs izdotas vārdnīcas un Latvijas pedagogu pieredzi. Tiek ierādīta vieta un precizēta nozīme tādiem terminiem kā mūžizglītība, tālākizglītība, tālmācība, gadījumstudijas ( case study ), prātavētra ( brainstroming ) un daudziem citiem.

Svarīga valsts valodas funkcija ir būt par lietvedības valodu valstī. Šajā jomā jau 1990.gadā "Zinātnes" apgādā tika publicēti divi terminu biļeteni ("Lietvedības termini" un "Apgādes, tirdzniecības un finanšu termini") un "Lietišķo teicienu vārdnīca" (autores — Regīna Kvašīte un Valentīna Skujiņa). 1992. gadā sāka iznākt, sākotnējā iecerē, atsevišķās burtnīcās, bet 1995.gadā vienotā sējumā publicēta (ar atkārtotu metienu 1996. un 1997.gadā) apjomīgā četru valodu "Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas terminu (ELDO) vārdnīca", kas domāta kā normatīva vienotas terminoloģijas rokasgrāmata visu nozaru institūcijām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Zināmā mērā uz šo jomu attiecas arī muitas lietvedībai sagatavotā un publicētā "Angļu — latviešu muitas terminu vārdnīca" (R., 1997).

Terminoloģijas darbam liela nozīme arī starptautiskā kontekstā, Latvijai pakāpeniski integrējoties Eiropas Savienībā un gatavojoties kļūt par tās pilntiesīgu dalībvalsti. Viens no priekšnoteikumiem šajā ceļā — Eiropas Savienības normatīvo aktu, kā arī starptautisko līgumu un citu tiesību aktu pārtulkošana latviešu valodā. Šim nolūkam 1997.gadā ar valdības lēmumu tika nodibināts Tulkošanas un terminoloģijas centrs — TTC (tulkošanas jomā — pirmā šāda institūcija Latvijas vēsturē). TTC veidotāju lietpratība un LZA TK ilggadējā teorētiskās un praktiskās pieredzes lietā likšana zināmā mērā nodrošināja sekmīgu TTC darba sākumposmu. TTC uzdevumi terminoloģijas jomā ir labs turpinājums un papildinājums LZA TK darbam, turklāt labā mūsdienīgā, datorizētā, starptautiskā līmenī.

Katrai no abām institūcijām ir savi pamauzdevumi: TTC — normatīvo aktu tulkošana, lietojot vienotu un precīzu terminoloģiju, LZA TK — saskaņotu dažādu nozaru terminu sistēmu izstrāde un/vai apstiprināšana, kā arī lēmumu pieņemšana strīdīgos terminu lietošanas gadījumos. TTC un LZA TK sadarbības rezultāts ir Internet tīklā pieejamā terminu datu bāze 115 000 terminu apjomā.

LZA TK ir daudznozaru institūcija, tāpēc ir pareizi, ka tā darbojas nevis Latviešu valodas vai kāda cita viena institūta ietvaros, bet gan Latvijas Zinātņu akadēmijas pārziņā. LZA rūpēs ir nacionālās zinātnes attīstība visdažādākajās nozarēs, un LZA TK darbība te var sniegt lielu atbalstu nozaru speciālistiem, lai sekmētu nacionālās teorētiskās domas attīstību.

Nobeigumā — atbildes uz dažiem jautājumiem, kādi var rasties, analizējot LZA TK darbu. Kā panākama terminoloģijas vienotība tik sazarotā LZA TK struktūrā? To panāk:

1) veidojot terminu sistēmu vispirms katrā atsevišķā nozarē (viens jēdziens — viens termins, kura lietojums ir saistošs visiem nozares speciālistiem un institūcijām);

2) saskaņojot starpnozaru terminus;

3) jaunos terminus veidojot pēc terminoloģijā izstrādātiem strukturāli semantiskajiem modeļiem ( zinātņietilpība — tāpat kā mitrumietilpība , siltumietilpība ; iespējošana un atspējošana — no pamatvārda spējas , tāpat kā prātošana no vārda prāts u.tml.);

4) ievērojot katras vārda sastāvdaļas nozīmi (t.i., jēdzienisko slodzi), katra sinonīma nozīmes atšķirības, bet semantisko neskaidrību gadījumos orientējoties pēc vārda pamatnozīmes;

5) lietojot vienotu alfabētu, ievērojot vienotus pareizrakstības noteikumus;

6) ievērojot vienotus terminoloģijas izstrādes principus, kas saskaņoti ar nozaru specifikas un starptautiskās harmonizācijas vajadzībām un prasībām.

Visa darba pamatā — objektīva, loģiskās analīzes pieeja, nevis emocijas, politiski uzskati vai padomisma rēgs. Piemēram, ja joprojām ir kvalificēti speciālisti un var iegūt noteiktu kvalifikāciju , tad sava vieta ir arī kvalifikācijas celšanai kā vienam no tālākizglītības veidiem.

Kuru nozaru terminoloģijas izstrādē ir lielākie robi? Iespējams, ka tādas nozares, kurā vispār nekas netiek darīts terminoloģijas jomā, nav. Tomēr ir nozares, kurās terminu vārdnīcas tiek gatavotas bez nepieciešamās sadarbības ar LZA TK un pat neizmantojot LZA TK publikācijas. Parasti tās ir citās valodās izstrādāto vārdnīcu tulkojumi, kas piesārņo latviešu valodu un arī attiecīgās nozares jēdzienu sistēmu ar nepamatotiem vārdu aizguvumiem un apšaubāmiem jēdzienu traktējumiem. Šādas vārdnīcas izmantojamas lielā mērā kritiski, bet dažas no tām var pat sarežģīt attiecīgās nozares attīstību Latvijā. Bez nepieciešamās terminoloģiskās izstrādes, piemēram, veidota nesen publicētā terminu vārdnīca psiholoģijā. Tiekot gatavotas vārdnīcas arī citās sociāli nozīmīgās sfērās — socioloģijā, teoloģijā. Vēl joprojām Latvijā ir grūtības videszinātnes terminu un jēdzienu atlasē. Nenotiek terminoloģijas sistēmiska izstrāde valodniecībā un literatūrzinātnē.

Kas traucē vienotas terminoloģijas izplatību Latvijā?

Pirmkārt, plašākā sabiedrībā nav paraduma izmantot terminu vārdnīcas un citas rokasgrāmatas, arī ministriju līmenī (ar retiem izņēmumiem), piemēram, Labklājības ministrija nav izrādījusi ne mazāko interesi par "Sociālās nodrošināšanas terminu skaidrojošo vārdnīcu" ar terminiem un skaidrojumiem angļu un latviešu valodā, kaut gan šī vārdnīca aptver tieši to jomu, kas ir šīs ministrijas pārziņā.

Otrkārt, individuālā pretstāve, nevēlēšanās ņemt vērā apstiprinātus terminus, piemēram, ārpilsoņa vietā likumā ierakstīja "nepilsonis" (un pēc tam arī dokumentos), atzinuma vietā "slēdziens", bet terminā nacionālisms ietvertais jēdziens, izrādās, tiekot skaidrots atkarībā no konkrētas partijas politiskajiem uzskatiem. Individuālajai pretstāvei parasti raksturīgs tas, ka objektīvo kritēriju vietā priekšroka tiek dota subjektīvām emocijām, patikas/nepatikas kritērijam, padomisma rēga sindromam u.tml.

Treškārt, daudzu nozaru speciālistiem trūkst terminoloģiskās izglītības. Terminoloģiskā kompetence būtu nepieciešama arī vispārīgo vārdnīcu sastādītājiem, ja tajās tiek ievietoti termini ar nozares norādi. Terminoloģiskā kompetence īpaši nepieciešama juristiem, kuriem lielā mērā jāuzņemas atbildība par to, ka Latvija vēl joprojām nav kļuvusi par tiesisku valsti un ka juridiskie teksti, likumi, tiesību akti u.tml. dokumenti ir tik pretrunīgi.

Ceturtkārt, pietrūkst juridiskā nodrošinājuma, kas paredzētu stingrāk ievērot vienoto, publicēto un tātad visiem pieejamo terminoloģiju.

Piektkārt, trūcīgās finanses un ar to saistītais darbaroku trūkums.

Kā problēmas risināt? Vispirms būtu nostiprināma juridiskā puse, prasot, lai vienoto terminoloģiju konsekventi lietotu likumos, normatīvajos aktos, tehniskajā dokumentācijā, speciālajā mācību literatūrā, bet prese, radio un TV sekmētu vienotās terminoloģijas izplatīšanu, arī reklāmās. Otrkārt, būtu jāizveido darba grupa terminoloģijas nacionālās programmas izstrādei, pastiprinot normu par saistošu vienotās terminoloģijas lietošanu praksē un novēršot terminoloģijas izstrādes sadrumstalotību. Treškārt, profesionālās izglītības sistēmā kā obligāts studiju priekšmets būtu jāievieš nozares terminoloģijas teorētisko pamatu studijas. Ceturtkārt, būtu finansiāli atbalstāmi nozaru speciālisti, kuri sadarbībā ar LZA TK strādātu savas nozares terminu sistēmas veidošanā.

Referāts LZA sēdē "Aktuālais Latvijas terminoloģijā" 1999.gada 12.februārī