Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Šis dokuments, kas tapis, sadarbojoties Latvijas Finansu ministrijai un Eiropas Komisijai (EK), nosaka Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātes vidēja termiņa, tātad aptuveni piecu gadu periodam.

Kā pēc dokumenta parakstīšanas atzina EK pārstāvis Dž. Diksons, Latvijas ekonomiskās attīstības scenārija kopīga izstrāde un šī scenārija izpildes uzraudzība noteikti tuvinās Latviju iestājai Eiropas Savienībā.

Arī I.Godmanis izteica pārliecību, ka paziņojums saīsinās Latvijas ceļu līdz uzņemšanai šajā organizācijā. Turklāt, kā atzina I.Godmanis, viņaprāt, parakstītais dokuments no Latvijas puses sagatavots atklāti, atspoguļojot patieso ekonomisko situāciju valstī un reāli vērtējot nākotnes iespējas.

Valsts ekonomiskās attīstības scenārija nepieciešamību paredz dokuments par Eiropas Savienības un nākamo šīs organizācijas dalībvalstu sadarbību "Accession Partnership". Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, kas parakstījusi šādu ar EK kopīgi veidotu dokumentu.

Jau iepriekš saskaņā ar "Accession Partnership" prasībām bija izstrādāta un Latvijas valdībā akceptēta trešā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, kas galvenokārt noteica Latvijas darbību likumdošanas saskaņošanā. Vakar parakstītais Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums kļūs par līdz šim trūkušo vienošanos makroekonomiskās politikas jomā.

Tā kā paziņojumā ietvertais Latvijas ekonomikas attīstības scenārijs izteikts skaitļos, tas pēc veidotāju domām kļūs par pamatu visu Latvijā notiekošo ekonomisko reformu vērtēšanai, arī to uzdevumu, kas izvirzīti Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā, Latvijas valdības pieņemtajā vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā un Eiropas Komisijas izstrādātajā "Accession Partnership".

Kopīgā paziņojuma izpildes gaitu, kā arī nepieciešamos dokumenta papildinājumus reizi gadā izvērtēs Latvijas valdības un EK pārstāvji.

Tomēr, kā dokumenta ievadā uzsver tā veidotāji, EK un Latvijas valdības vienošanos nevar uzskatīt par makroekonomisko prognozi, bet par iespējamo Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs iespējams gadījumā, ja visi šajā dokumentā noteiktie uzdevumi tiks pilnībā īstenoti. Turklāt, kā pēc dokumenta parakstīšanas atzina Džolijs Diksons, pilnīgi precīzi nākotnes attīstības skaitļi nav iespējami tādēļ, ka ekonomiskā situācija nepārtraukti mainās ne tika Latvijā, bet visā pasaulē kopumā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore