Par dalībvalstu iekšējā tirgus veicināšanu

Dalībvalstis joprojām valsts tiesību aktos sekmīgi iestrādā noteikumus, kas reglamentē iekšējā tirgus darbību, tomēr pēdējais iekšējā tirgus rezultātu apkopojums liecina, ka iepriekšējo gadu pozitīvās tendences ir zaudējušas inerci. Vidēji 0,9% no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādātas valsts tiesību aktos (salīdzinājumam: 2010.gada martā – 0,7%). Faktiski dalībvalstis pagaidām vēl ievēro mērķi, ko 2007.gadā izvirzījuši ES valstu un valdību vadītāji (1%).

Kas attiecas uz ES tiesību aktu piemērošanu salīdzinājumā ar stāvokli pirms sešiem mēnešiem, pārkāpumu skaits ir nedaudz samazinājies. Uzsverot, cik nozīmīga ir iedzīvotāju mobilitāte iekšējā tirgū, viena rezultātu apkopojuma sadaļa ir veltīta ES noteikumu efektīvai īstenošanai jomā, kas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Ja mēs vēlamies pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, ir būtiski, lai ES tiesību akti, kas reglamentē iekšējā tirgus darbību, tiktu īstenoti pienācīgi un laikus. Šodienas rezultātu apkopojums liecina: lai gan dalībvalstis ir uz pareizā ceļa, dažām no tām rezultāti ir jāuzlabo. Rezultātu apkopojums ir lietderīgs, jo tas sniedz precīzu un pilnīgu priekšstatu par stāvokli uz vietas, tādējādi kopā ar dalībvalstīm mēs varam risināt atlikušos jautājumus.”

Iekšējā tirgus direktīvu īstenošana

• ES vidējais transponēšanas deficīts (iekšējā tirgus direktīvu īpatsvars, kas nav iestrādāts valstu tiesību aktos savlaicīgi) 27 dalībvalstīs ir palielinājies no 0,2% uz 0,9%.

• Kopā 18 dalībvalstis ievēro 1% mērķi, no tām astoņas valstis ir uzlabojušas vai nepalielinājušas transponēšanas deficītu salīdzinājumā ar stāvokli pirms sešiem mēnešiem: Dānija, Malta, Slovākija, Somija, Slovēnija, Beļģija, Apvienotā Karaliste un Īrija.

• Dānija un Malta dala pirmo vietu kā labākās direktīvu transponētājas – katrā valstī vēl nav transponētas tikai trīs direktīvas.

• Deviņas dalībvalstis ir virs 1% transponēšanas mērķa: Austrija, Itālija, Francija, Kipra, Čehijas Republika, Luksemburga, Polija, Portugāle un Grieķija. Izņemot Austriju un Itāliju, visas pārējās no minētajām dalībvalstīm ir vēl vairāk attālinājušās no izvirzītā transponēšanas mērķa.

• Salīdzinājumā ar stāvokli pirms sešiem mēnešiem vidēji kavēšanās ar transponēšanu ir kļuvusi īsāka par diviem mēnešiem. Šodien vidēji ir vajadzīgi septiņi papildu mēneši, lai transponētu ES direktīvas pēc transponēšanas termiņa beigām. 21 dalībvalstij ir izdevies mazināt vidējo rādītāju attiecībā uz kavēšanos ar transponēšanu. Lielākie uzlabojumi bija vērojami Spānijā, Itālijā un Slovākijā.

Pārkāpumi

• Kopējais pārkāpumu procedūru skaits saistībā ar iekšējo tirgu ir samazinājies par 2,1% salīdzinājumā ar stāvokli pirms sešiem mēnešiem. Nodokļu politika, muitas savienība un vide joprojām ir jomas, kurās konstatēts visvairāk pārkāpumu.

• Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem valstu secība uzsākto procedūru ziņā ir mainījusies. Patlaban lielākā daļa pārkāpumu procedūru attiecas uz Beļģiju, kam seko Grieķija.

Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā koncentrējas uz tiesību aktiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu. Kopumā Malta, Latvija un Slovēnija ir dalībvalstis ar labāko sniegumu. Tomēr vairumā dalībvalstu ir vismaz viena joma, kurai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, piemēram, neprecīzi transponēto direktīvu skaits. Jāmin, ka tas attiecas arī uz dalībvalstīm, kas uzrādījušas relatīvi labus transponēšanas deficīta rezultātus; tas savukārt liecina, ka ir svarīga gan laba transponēšana, gan laba īstenošana, lai noteikumi būtu efektīvi praksē.

Īpašs jautājums: profesionālo kvalifikāciju atzīšana

Aptaujas liecina, ka iedzīvotāji, dodoties strādāt uz citu dalībvalsti, negaida problēmas ar savu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Tomēr viņu cerības neatbilst realitātei. 30% gadījumu, par kuriem ziņots Komisijai, iedzīvotāju pieteikumi kvalifikāciju atzīšanai tika sākotnēji noraidīti vai iedzīvotājiem bija jāiziet papildu pārbaudes, vai bija jāpārsūdz lēmumi. Rezultātu apkopojums liecina, ka starp dalībvalstīm ir lielas atšķirības.

Profesionālo kvalifikāciju direktīvas transponēšana dalībvalstīs ir bijusi sarežģīta, jo Komisijai tika paziņoti 1200 īstenošanas pasākumi, un dažas valstis, īpaši Austrija, Luksemburga un Grieķija, ir kavējušās.

Rezultātu apkopojums liecina, ka iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) tiek plaši izmantota administratīvai sadarbībai saistībā ar profesionālo kvalifikāciju direktīvu. IMI ir daudzvalodu elektroniskais rīks, kas ļauj iestādēm vieglāk un ātrāk apmainīties ar informāciju, tādējādi uzlabojot kvalifikāciju atzīšanas procedūras. Iestādes var izmantot IMI, lai, piemēram, ātri pārbaudītu diplomus. 71% visu informācijas pieprasījumu dalībvalstis ir atbildējušas divu nedēļu laikā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa