Eiropas Komisija: Par Eiropas ekonomikas atveseļošanos

Ekonomikas atveseļošanās ES ir nostabilizējusies diezgan nesen. IKP pieaugums 2010.gada otrajā ceturksnī bija jo īpaši spēcīgs un līdzsvarotāks attiecībā pret iekšējo pieprasījumu, nekā iepriekš prognozēts. Lai gan gada otrajā pusē gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte aizvien būs mērena, ceturkšņa ekonomiskajiem rādītājiem, pateicoties pārpalikumam, ko radīja ekonomikas dinamisms otrajā ceturksnī, vajadzētu būt nedaudz labākiem par pavasarī prognozētajiem. Attiecībā uz visu 2010.gadu tagad reālā IKP pieaugums tiek prognozēts 1,8% ES un 1,7% eirozonā, kas būtu ievērojams uzlabojums. Tomēr atveseļošanās joprojām ir nedroša, jo dalībvalstīs valda liela neskaidrība un nevienmērība. Kopš pavasara Komisijas prognoze par 2010.gada inflācijas rādītāju nav būtiski mainījusies: 1,8% ES un 1,4% eirozonā.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns teica: “Eiropas ekonomika atveseļojas daudz pārliecinošāk, nekā prognozēts pavasarī, un iekšējā pieprasījuma atgūšanās sola arī labvēlīgas pārmaiņas darba tirgū. Tomēr nestabilitāte saglabājas un svarīgākās prioritātes aizvien ir sargāt finanšu stabilitāti un turpināt fiskālo konsolidāciju. Vienlaikus mums ir apņēmīgāk jāīsteno strukturālās reformas, lai paaugstinātu izaugsmes potenciālu. Jo raitāk un stingrāk mēs rīkosimies, jo gūsim lielāku pārliecību par ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu.”

Izaugsmes prognozes ES un eirozonai ir labākas, nekā prognozēts

Ņemot vērā rezultātus, kas ir labāki, nekā prognozēts gada pirmajā pusē, un šā ekonomikas dinamisma radīto pārpalikumu gada otrajā pusē, tiek prognozēts, ka 2010.gadā reālais IKP pieaugs par 1,8% ES un eirozonā – par 1,7% (salīdzinājumā ar pavasara aplēsi prognozēti par aptuveni 0,75 procentpunktu labāki rezultāti). Šāda kopaina iegūta, izmantojot atjauninātās prognozes Francijai, Vācijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei, kuru kopējais devums ir aptuveni 80% no ES IKP. Tomēr, atsevišķi pa dalībvalstīm raugoties, situācija joprojām ir nevienmērīga, bet ar labākiem rezultātiem izceļas Vācijas un Polijas ekonomika. Šī nevienmērība atspoguļo atšķirības ražošanas struktūrās, korekciju radīto grūtību apjomu un notiekošo ekonomikas līdzsvarošanu ES un eirozonā.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās mazinās

Tā kā atbalsts no krājumu veidošanas un stimulējošajiem pasākumiem mazinās, pasaules ekonomikas atveseļošanās gada otrajā pusē sarūk, lai gan atkārtota lejupslīde netiek gaidīta. Neraugoties uz šo kritumu, prognozēts, ka pasaules IKP (izņemot ES) pieaugs par 5% 2010.gadā, t.i., par 0,24 procentpunktu vairāk, nekā minēts pavasara prognozē. Tas izriet no fakta, ka ekonomiskā aktivitāte gada pirmajā pusē bija stiprāka, nekā plānots. Tāpat kā pavasarī, arī tagad prognozē nevienmērīgu atveseļošanos: stabila izaugsme valstīs ar strauji augošu ekonomiku, bet aizvien nedroša situācija vairākās valstīs ar attīstītu ekonomiku.

ES izaugsme un iekšējais pieprasījums tiek līdzsvarots

Gaidāms, ka arī ES 2010.gada otrajā pusē IKP pieaugums kritīsies, atspoguļojot globālās ekonomikas nestabilitāti un atveseļošanās veicinošo pagaidu faktoru izzušanu. Tomēr salīdzinājumā ar pavasara prognozi ekonomikas dinamisma radītais pārpalikums otrajā ceturksnī paredz ekonomikas prognožu pārskatīšanu, paredzot, ka ceturkšņa ekonomiskie rādītāji varētu nedaudz uzlaboties. Tagad tiek lēsts, ka trešajā ceturksnī IKP palielināsies par 0,5% ES, bet eirozonā un ceturtajā ceturksnī – attiecīgi par 0,4% un 0,3%. Šīs labvēlīgās perspektīvas cita starpā pamato noskaņojuma indikatori, kuri norāda, ka nākamajos mēnešos ekonomiskā aktivitāte turpināsies palielināties.

Turklāt ir skaidrs, ka atveseļošanās ir manāma daudzās nozarēs un pieprasījuma komponentos. Konkrēti, privāto investīciju un patēriņa ieguldījums IKP pieaugumā 2010.gada otrajā ceturksnī pārsniedza uzkrājumu un tīrā eksporta kopējo ieguldījumu IKP pieaugumā. Ekonomikas līdzsvarošana ir apsveicama jo īpaši, kad gada otrajā pusē ārējā situācija ir mazinājusi ES eksporta pieaugumu. No otras puses, finanšu tirgi aizvien ir nestabili un tikai daļēji atguvušies no saspīlētās situācijas šā gada maijā.

Inflācija saglabājas zemā līmenī

Saistībā ar preču cenu kāpumu pasaulē un pārtikas un enerģijas radīto augšupvērsto bāzes efektu 2010.gada pirmajā pusē bija vērojams mērens saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācijas pieaugums. Neraugoties uz neseniem notikumiem par valūtas maiņu kursa un ar laika apstākļiem saistīto cenu pieaugumu dažām lauksaimniecības precēm, nākotnē inflācijas līmenim nevajadzētu palielināties, jo aktivitātes trūkums ekonomikā un ierobežots algu pieaugums saglabāsies, un aplēses norāda, ka inflācijas līmenis būs zems. Attiecībā uz visu 2010.gadu prognozēts, ka SPCI inflācijas līmenis ES vidēji būs 1,8%, bet eirozonā – 1,4%; šī aplēse būtiski neatšķiras no pavasara prognozes.

Riska novērtējums

Kaut gan aizvien ir liela nenoteiktība, riski, kas apdraud ES izaugsmes perspektīvas 2010.gadā, kopumā šķiet līdzsvaroti. Pozitīva iezīme ir tāda, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma līdzsvarošana atbilstīgi iekšējam pieprasījumam un pārpalikums no Vācijas ekonomikas aktivitātes citās dalībvalstīs var realizēties plašākā mērogā, nekā pašreiz plānots. Negatīvs aspekts ir tāds, ka jārēķinās ar vājāku ārējo pieprasījumu par plānoto un turpmākiem saspīlējumiem finanšu tirgos, vienlaikus fiskālā konsolidācija var radīt lielāku spiedienu uz iekšējo pieprasījumu attiecīgās valstīs, nekā plānots. Attiecībā uz inflācijas perspektīvām riski 2010.gadā kopumā šķiet līdzsvaroti.