Izglītības un zinātnes ministrija: Par ministrijas balvu izciliem nozares darbiniekiem

25.septembrī, nedēļu pirms Skolotāju dienas, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstāko apbalvojumu – IZM balvu – 30 izciliem nozares darbiniekiem. Balvā bija īpašs šim notikumam veltīts rokas pulkstenis ar gravējumu “IZM balva – 2010” un ministres parakstīts Goda diploms.

“Skolotāju diena ir mūsu profesionalitātes atzīšanas un sumināšanas diena, bet IZM balvas pasniegšana ir šīs dienas kulminācija. Tādēļ man ir liels prieks un īpašs gandarījums pateikties balvas laureātiem un visiem Latvijas skolotājiem! Dalieties mūsu pateicībā ar saviem kolēģiem, skolēniem, viņu vecākiem,” uzrunājot balvas laureātus un klātesošos, teica T.Koķe. Viņa uzsvēra, ka IZM balvas laureāti ir personības, kas ikdienā devušas lielu ieguldījumu izglītībā un sekmējušas daudzas būtiskas lietas, piemēram, mācību sasniegumu uzlabošanos, agrīnā atbiruma samazināšanos: “Jo vairāk mēs spējam stiprināt skolēnos interesi par mācīšanos un izglītību, jo lielāka iespēja un cerība, ka jaunietim būs stabilāks pamats dzīvē.” T.Koķe atzīmēja, ka, pateicoties šo pedagogu darbam, izglītība Latvijā ir kļuvusi atvērtāka un balvas laureāti ir pratuši veicināt vecāku un sabiedrības iesaisti skolas dzīvē. Vienlaikus noturīgāka ir kļuvusi jauniešu interese par zinātni, kas ir viens no izglītības politikas uzstādījumiem kopš divtūkstošo gadu sākuma.

Ministre norādīja, ka šī balva ir dibināta 1997.gadā, kad izglītības un zinātnes ministrs bija Juris Celmiņš: “Vēlos ticēt, ka galvenais motīvs šīs balvas izveidei bija vēlme ieraudzīt tos pedagogus, kuri strādā ar sasniegumiem, un prast pateikt viņiem par to paldies. Domāju, ka katram iepriekšējo gadu izglītības ministram bijusi iespēja pasniegt šo balvu un tādēļ esam aicinājuši viņus uz šo pasākumu; katram no viņiem bija konkrēti uzdevumi, kas bija jāizvirza, jāprot īstenot un jāatbild par rezultātu.”

“Mans uzdevums šajā laikā bija smags. 2009./2010.mācību gads bija vairāk nekā grūts, tas bija izturības pārbaudījumu gads. Tādēļ nebūs par daudz teikt paldies un atzīt, ka šo izturības pārbaudījumu esam izturējuši izcili. Latvijas skolēnu mācību sasniegumi ir uzlabojušies; skolēnu dalība starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, visdažādākajos priekšmetos, bijusi izcila; pateicoties talantīgiem un ar interesi strādājošiem skolotājiem, vasarā notika skaisti un izcili svētki – X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,” teica ministre. Viņa salīdzināja pedagoga profesiju ar dzīvi, bet dzīve un dzīvot nozīmē arī sapņot: “Es zinu, ka skolotāji sapņo vairāk par citiem, jo ir tik daudz audzēkņu, kuru dzīves un likteņus gribas izsapņot. Šie sapņi piepildās, jo skolotāji no Aizspogulijas prot šos sapņus atnest dzīvē; no spoguļiem tos pārvērst logos, jo tikai caur logiem bērni ierauga pasauli, mācās to saprast. Skolotāji ir tie, kuri palīdz bērniem atvērt logus, lai skolēni spētu sevi apliecināt pasaulē.”

“Sakot jums ļoti lielu paldies, es vēlu un aicinu jūs, godātie pedagogi, vairot sava gara stiprumu, būt saprātīgi dumpīgiem un noteikti būt lepniem par savu darbu! Es ticu, ka tas padarīs dzīvi spilgtāku; un ja skolotājs dzīvos spilgtu dzīvi, tad mēs būsim interesanti katrs pats sev, interesanti viens otram un interesanti saviem audzēkņiem, kā nolūkā ikdienā ieejam skolā un strādājam,” nobeigumā teica ministre.

Laureāti pauda pateicību un gandarījumu par saņemto IZM balvu. “Vēlos teikt ļoti lielu paldies savā un visu apbalvoto vārdā par mums izrādīto godu – gan ministrijai par balvu, gan visiem tiem, kuri mūs tai izvirzīja,” uzsvēra Latvijas Rektoru padomes izvirzītā balvas laureāte, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža. Viņa minēja, ka cilvēks, kurš dod padomus, veido pasauli ar vienu roku, bet cilvēks, kurš dod padomus un rāda piemēru, veido pasauli ar abām rokām: “Domāju, ka piekritīsiet – mēs esam cilvēki, kas veido pasauli ar abām rokām, jo skolotājs līdzās padomam saviem audzēkņiem rāda arī piemēru un sniedz atbalstu. Vēlu priecīgu Skolotāju dienu, novēlu sekmīgu gadu līdz nākamajiem svētkiem un būsim aizdedzes sveces mūsu jauniešiem!”

30 laureāti balvas saņēma četrās nominācijās: 1) par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē un bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā; 2) par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā, profesionālajā vai augstākajā izglītībā; 3) par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā, kā arī 4) par ieguldījumu jauno zinātnieku sagatavošanā:  

* Rīgas 6.vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš – par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņš ir nepiekāpīgs savās pamatoti augstajās prasībās, skarbs stingrībā pret kārtības noteikumu neievērotājiem un tēvišķi mīlošs un saprotošs pret katru no skolas audzēkņiem vai skolotājiem, ja ikdienas darbs rit sakārtotā vidē un jārisina kāda sadzīviska vai ar skolu saistīta problēma. Jau 35 gadus savas līderpozīcijas Latvijā nemainīgi notur Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestris, direktors ir piepildījis sen loloto sapni par skolas simfonisko orķestri, skolā darbojas arī bigbends, kurā ar prieku un azartu muzicē vecāko klašu audzēkņi.”;

* Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” direktors Juris Bogdānovs – par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Ilgus gadus vada lielāko interešu izglītības iestādi – Rīgas Skolēnu pili, daudz laika veltījis tās saglabāšanai, attīstībai un pilnveidei pārmaiņu laikos. Juris Bogdānovs vienmēr atbalsta, virza, iedvesmo un koordinē daudzus pilsētas, valsts un starptautiskos pasākumus, piedalās to organizēšanā un norisē. Viņš ir labs orators, konfiktu risinātājs un pozitīvas gaisotnes garants.”;

* Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, jauniešu un pieaugušo izglītošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņa vadībā Malnavas koledža kļuvusi par modernu un inovatīvu izglītības iestādi Latgalē, uz kuru smelties pieredzi dodas izglītības darbinieki no tuvienes un tālienes. Koledžai ir plaši izvērsta sadarbība ar nozares uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu datorsistēmu, autotransporta, lauku īpašumu apsaimniekotāju un komerczinību jomā. Juris Bozovičs ir sirsnīgs, atsaucīgs un radošs cilvēks, ar kuru vienmēr var justies droši.”;

* Ogresgala pamatskolas direktore Skaidrīte Butāne – par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Rūpējas par skolēnu un skolas labsajūtu, jauno tehnoloģiju ieviešanas procesu, jaunām idejām gan mācību procesā, gan skolas vides sakārtošanā. Skolēni un kolēģi viņai uzticas, ciena un mīl, jo zina, ka viņa palīdzēs ikvienam, jebkur un jebkad.”;

* Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Vilis Deksnis – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā un profesionālajā izglītībā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņš ir viens no pirmajiem valstī, kurš strādājis pie skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas. Kolēģi par Vili Deksni saka, ka viņš ar neizsīkstošu enerģiju darbojas, lai novadā būtu labi apstākļi gan mācībām, gan garīgām lietām un brīvā laika pavadīšanai. Viļa Dekšņa optimisms, pamudinājumi un uzslavas rada vēlēšanos strādāt vēl labāk.”;

* Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta direktors Jānis Grundspeņķis – par ieguldījumu jauno zinātnieku sagatavošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Habilitētais zinātņu doktors, profesors pašlaik apvieno Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras vadītāja, Lietišķo datorsistēmu institūta direktora un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāna amatus Rīgas Tehniskajā universitātē. Profesora zinātniskā darbība ir saistīta ar sarežģītu tehnisku sistēmu struktūrmodeļu sintēzes un analīzes problēmām – projektēšanas sākumstadiju un tehniskās diagnostikas uzdevumu risināšanai. Profesors ir piedalījies ar referātiem vairāk nekā 40 zinātniskajās konferencēs un semināros. Ir vairāk nekā 110 publikāciju autors. Jānis Grundspeņķis darbu veic profesionāli, radoši, godprātīgi, ar lielu degsmi iesaistot jauniešus zinātniskajā darbībā. Profesora erudīcija un cilvēciskums palīdz jauniešiem apgūt jaunas zināšanas un ieinteresē jauniešus izvēlēties pētniecisko darbu.”;

* Rīgas 40.vidusskolas direktore Gaļina Jefremova – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa ir ne tikai zinoša, erudīta un atsaucīga direktore, bet arī izcila kolēģe, metodiķe un padomdevēja. Vairākus gadu desmitus veido mācību līdzekļus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem – izstrādājusi gan skolēnu mācību burtnīcas, gan dažādus izdales materiālus latviešu valodas apguvei. Nekad neatsaka padomu, labprāt piedalās mācību stundās, pati darbojas kopā ar bērniem un visu izmēģina praktiski.”;

* Salaspils novada pašvaldības iestādes “Ritenītis” vadītāja Anna Kavasa – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē un bērnu izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa ir mērķtiecīga vadītāja ar spēcīgu personību, kas motivē darbiniekus uz dažādām radošām aktivitātēm, vienlaikus iesaistot svarīgu lēmumu pieņemšanā gan darbā, gan personīgajā izaugsmē. Viņa nepieļauj viduvējību un ar savu enerģiju arī darbiniekiem neļauj ieslīgt ikdienas rutīnā. Pie Annas vadītās pirmsskolas izglītības iestādes krāšņi zied pašas koptās un aprūpētās rozes.”;

* Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma direktors Imants Kupčs – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums pagājušajā vasarā atzīmēja savas pastāvēšanas 100. gadadienu un pulcināja absolventus no visiem Latvijas novadiem. Tehnikuma absolventi pateicīgi un lepni ieradās sveikt savu skolu, lepojoties, ka mācījušies vienā no labākajām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm. Imants Kupčs atbildīgi turpina attīstīt gadsimtu gaitā nostiprinājušās tehnikuma tradīcijas.”;

* Zilupes vidusskolas direktora vietniece Svetlana Kuzmika – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Svetlana Kuzmika prasmīgi un daudzveidīgi skaidro sarežģītos fizikas jautājumus, bieži ņemot palīgā humora izjūtu. Viņas pasniegšanas manierei piemīt netverams vieglums un dabiskums. Kad cilvēks ir pozitīvs, to uzreiz var redzēt viņa acīs un darbībā.”;

* Sveķu speciālās internātpamatskolas direktors Aigars Lasis – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņš sāka strādāt Sveķu internātpamatskolā par sporta skolotāju, bet nu jau vienpadsmito gadu ir šīs skolas direktors. Aigars Lasis ir sporta entuziasts un ar savu darbu devis lielu ieguldījumu bērnu ar speciālajām vajadzībām rehabilitācijā un fizisko nepilnību korekcijā, viņš vada speciālo skolu sporta dzīvi, gatavo bērnus ar īpašām vajadzībām Eiropas un pasaules olimpiādēm.”;

* Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas direktora vietniece Aija Laganovska – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību profesionālajā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa devusi lielu ieguldījumu profesionālās izglītības un audzināšanas darbā, aktīvi piedalījusies mācību procesa plānošanā, organizēšanā un vadīšanā, vada arodapmācību un pasniedz stundas speciālajos mācību priekšmetos. Organizējusi kvalifikācijas celšanas kursus maizes cepējiem, seminārus un nodarbības, lai iepazītu jaunās izejvielas un tehnoloģijas.”;

* Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas vadītājs Haralds Laucis – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību profesionālajā izglītībā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņš ir praktisko mācību un kokvirpošanas skolotājs, pasniedz tehnoloģiju, materiālmācību un stila mēbeļu konstruēšanu stila mēbeļu modelētājiem. Jau 17 gadus skolotājs H.Laucis piedalās konkursa “Krēsls” organizēšanā un konkursa uzdevumu sagatavošanā, viņš arī sekmīgi strādā ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem jauniešiem. Kolēģi H.Lauci raksturo kā atsaucīgu, radošu, vienmēr pamatoti kritisku un principiālu, ko ciena gan darba biedri, gan audzēkņi.”;

* Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa sniedz nozīmīgu ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā un pilnveidē un kvalitātes nodrošināšanā. Viņa organizē profesionālās izglītības skolotāju tālākizglītību, savukārt audzēkņiem ik gadu rīko konkursu darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. Līvija Marcinkēviča ir enerģiska un aizrautīga, atsaucīga un radoša, vienmēr ieinteresēta iesaistīties pasākumos, kas sekmē izaugsmi un attīstību.”;

* Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Skaidrīte Ozoliņa – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Atdod darbam sevi, darbs godās tevi,” tā, citējot latviešu sakāmvārdu, par savu klases audzinātāju saka Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12.a klases skolēni, apgalvojot, ka ik dienu no viņas staro entuziasms un spēja darboties, ka tāds ir viņas dzīves stils un ritms, tāpēc šis sakāmvārds vislabāk raksturojot skolotāju. Bet kolēģi par Skaidrīti Ozoliņu saka, ka viņa ir “radoša, sabiedriska, koleģiāla, ar augstu dialoga un sadarbības kultūru, prot vadīt gan pedagogus, gan skolēnus. Spēj veikt sarežģītus uzdevumus, motivēt sadarbības partnerus”;

* Olaines novada domes priekšsēdētāja vietniece Inta Purviņa – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa pašaizliedzīgi strādā, lai pilnveidotu izglītības jomu Olaines novadā un mūsu valstī. Visa darba mūža laikā pilsētas un novada pašvaldībā viņa kā cilvēks, kurš vislabāk pārzinājis izglītības jomu Olainē, nenogurstoši strādājusi pie būtiskām pārmaiņām un jauninājumiem. Tie ir īstenoti un ilgtermiņā nesuši pozitīvus rezultātus visas sabiedrības labā.”;

* J.Endzelīna Kauguru pamatskolas direktore Iveta Rambola – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Skolotāja ar augstu pienākuma apziņu, cilvēks, kas nebaidās uzņemties atbildību. Skolā rada pozitīvu mikroklimatu ikviena skolēna pašrealizācijai un attīstībai. Cilvēks ar labestīgu, stingru garu un sirdsskaidru dvēseli. Spēj uzklausīt, ieraudzīt, samīļot, noorganizēt un iedvesmot. Brīnišķīga kolēģe – humāna, atraktīva, ar humora dzirksti apveltīta.”;

* Jūrmalas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Vēsma Reinkaite – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Fizikas skolotājas darba stāžs ir 43 gadi, viņa ir skolotāja – leģenda, kas pratusi atvērt prātus sarežģītajai fizikas pasaulei, ieinteresējot ne vienu vien jūrmalnieku paaudzi. Leģendāra esot arī skolotājas Reinkaites spēja ātri izlabot pārbaudes darbus. Kāda audzēkne raksta, ka liels skolotājs nav tas, kurš tikai nodod zināšanas saviem skolēniem, bet tas, kurš modina interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt patstāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece!”;

* Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, jauniešu un pieaugušo izglītošanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Ir kolēģu vidū dziļi cienīta augstākās izglītības un zinātnes patriote, kura daudz darījusi šo nozaru pilnveidē un attīstībā – gan ar savu personīgo ieguldījumu pētniecībā un mācībspēka darbā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, gan ar aktivitāti dažādos administratīvos un organizatoriskos amatos. Baibas Rivžas autoritāte un personības starojums palīdz sasparoties Latvijas lauku sievietēm, kuras piedalījušās profesores iniciētajā lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta kustībā.”;

* Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību profesionālajā un augstākajā izglītībā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņš ir cilvēks ar augstu pienākuma apziņu, radošs un iniciatīvas bagāts. Vienmēr atsaucīgs darba devēju ierosinājumiem un jauniem izaicinājumiem, lai sagatavotu darba tirgum konkurētspējīgus speciālistus. Jaunākā iniciatīva – izglītot aviomehāniķus Latvijas aviācijai. Kolektīvs Jāni Rozenblatu raksturo kā saimnieku, kas pievelk radošus cilvēkus. Līderis. Demokrātisks. Uzticas saviem darbiniekiem.”;

* Pļaviņu novada ģimnāzijas direktors Vladimirs Samohins – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Viņš ir spilgts piemērs tam, kā ar lielu uzņēmību, mērķtiecību, neatlaidību un enerģisku rīcību samērā īsā laikā var panākt būtiskas pārmaiņas. Modernās tehnoloģijas ir Vladimira Samohina sirdslieta, un nepilnu trīs gadu laikā Pļaviņu novada ģimnāzija kļuvusi par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ziņā vislabāk aprīkoto skolu valstī. To pielietojums ikdienas mācību procesā ikvienam skolotājam un skolēnam kļuvis par pašsaprotamu lietu. Šajā skolā nemitīgi mācās ne tikai skolēni, bet arī pedagogi.”;

* Tukuma novada Zemgales vidusskolas direktors Vladimirs Skuja – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Mēdz teikt – pārkāpjot skolas slieksnim... Taču ne katrs spēj slieksnim pārkāpt. Zemgales vidusskolā ikviens var justies gaidīts, jo tur sliekšņu nav, un durvis plaši atveras, lai ielaistu ne tikai nācējus, bet arī skolēnus ratiņkrēslā. Visu skolas divu hektāru platībā nav ne kāpņu, ne sliekšņu. Šajā skolā bērni jau agri iemācās palīdzēt saviem biedriem, kam grūtāk padodas tas, kas citiem šķiet pašsaprotams – staigāt, skriet, atvērt durvis. Vladimirs Skuja prot saliedēt un motivēt savu kolektīvu, viņš ir tālredzīgs un progresīvi domājošs, ļoti labs saimnieks.”;

* Uzvaras vidusskolas mājturības, tehnoloģiju un vizuālās mākslas skolotāja Rudīte Sprance – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa jau 20 gadus ir mājturības skolotāja, tagad arī metodiskās apvienības vadītāja. Darba plānošanā un organizēšanā viņa prot iesaistīt citus kolēģus, lielu uzmanību pievēršot pieredzes tālākai nodošanai, jaunu mājturības tehnoloģiju un vizuālās mākslas tehniku apgūšanai. Liels darbs tiek ieguldīts, organizējot dažādas olimpiādes un konkursus. Rudīte ir sievišķīga, eleganta un dzīvesgudra sieviete, talantīga un radoša skolotāja.”;

* Aizputes vidusskolas matemātikas skolotāja Dace Šmite – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa ir matemātikas skolotāja jau 37 gadus. Kā stāsta skolēni, Dace Šmite vielu skaidro tik ilgi un ar tik dažādiem paņēmieniem, kamēr to apgūst un saprot pilnīgi visi. Skolotāja Šmite ir interesanta un daudzšķautņaina personība ar plašām interesēm un redzesloku. Aizputes novadpētniecības muzejā patlaban ir apskatāmas Daces Šmites gleznas.”;

* Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Vilnis Trupavnieks – par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā. Laureāts tiek raksturots šādi: “Arī šogad neoficiālajā valsts ģimnāziju TOPā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem Siguldas Valsts ģimnāzija ierindojusies trešajā vietā. Ir skaidrs, ka to nevar sasniegt vienā gadā. Vilnis Trupavnieks ļoti prasmīgi vada skolas darbu, veidojot Siguldas Valsts ģimnāziju arī par Siguldas novada metodisko centru. Kolēģi direktoru uzskata par aizrautīgu, zinošu, dzīvesgudru pedagogu. Cilvēku, kas vairāk dod, nekā ņem. Reizēm ir kritisks, tomēr vadības stils ir demokrātisks, labprāt iesaistās diskusijās.”;

* Nautrēnu vidusskolas skolotāja Valentīna Turlaja – par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa ir vēstures, politikas, tiesību un sociālo zinātņu skolotāja, vairākus gadus vadījusi Rēzeknes rajona vēstures skolotāju metodisko apvienību. Viņa ir ļoti aktīva, radoša un daudzpusīga skolotāja, kuras audzēkņi regulāri ar labiem rezultātiem startē gan novada, gan valsts līmeņa olimpiādēs.”;

* Rugāju novada Eglaines pamatskolas skolotāja Iveta Useniece – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa Eglaines pamatskolā strādā 22 gadus, ir vizuālās mākslas un interešu izglītības pulciņu skolotāja. Ilgus gadus pedagoģe vada sākumskolas skolotāju metodiskā darba grupu, sniedzot metodisko palīdzību kolēģiem. Iveta veido noformējumu visiem skolas pasākumiem, iemūžina fotogrāfijās svētkus un dažādus skolas notikumus, viņas sirdsdarbs ir vairākas apjomīgas skolas gadagrāmatas.”;

* Saldus novada un Brocēnu novada arodorganizācijas vadītāja Ilze Vītoliņa – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā un profesionālajā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Viņa Saldus rajonā, tagad novadā, allaž rūpējusies par skolotāju darba pienācīgu novērtēšanu, motivācijas paaugstināšanu, viņa regulāri plāno un organizē Saldus novada pedagogu profesionālo pilnveidi – veido kursu programmas, sadarbojas ar kursu veidotājiem. Lai gan ir ļoti aizņemta pamatdarbā, Ilze atrod laiku savai sirdslietai – dziedāšanai, dzied jauktajā korī “Saldava”. Ilzei patīk ceļot, kopt dārzu un pavadīt laiku kopā ar saviem mazbērniem.”;

* Bērnu un jauniešu centra “Altona” direktore Dzintra Zemture – par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Veiksmīgi vada bērnu un jauniešu centru “Altona” jau no 1974.gada 1.aprīļa. Viņas prioritātes vienmēr bijušas – izveidot aktīvu un profesionālu pedagogu kolektīvu un iesaistīt bērnus un jauniešus interešu izglītības pulciņos. Dzintra Zemture, organizējot pulciņus, vienmēr cenšas ievērot audzēkņu intereses un vēlmes.”;

* Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas skolotāja Ligita Zitāne – par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā. Laureāte tiek raksturota šādi: “Skolotājas darba stāžs ir 36 gadi, viņa ir vairāku mācību grāmatu un darba burtnīcu autore. Ligitas Zitānes pedagoģiskā koncepcija ir – palīdzēt skolēnam saprast un izzināt sevi. Necenšoties iedot savu gudrību, vadīt skolēnu līdz viņa paša gudrības slieksnim. Šo pārliecību skolotāja īsteno, mācot un audzinot savus skolēnus.”

Agnese Korbe, ministres padomniece