Saeimas 2010.gada 23.septembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 23.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt vēl vienu izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr.1888/Lp9) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” šīs pašas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to šodienas darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Lasmaņa, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātei Annai Seilei. Viņa acīmredzot runās „par”.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Latvijas sabiedrība ir satraukusies. Ārzemnieki izpērk Latvijas zemi, un nav pat pārskatāmas uzskaites, cik hektāru lauksaimniecības un meža zemes vairs nav mūsu pilsoņu īpašumā, jo nav iespējams izkontrolēt īpašnieku izmaiņas kapitālsabiedrībās, kurām likums ir devis tiesības izpirkt zemi.

Mūsu likumi pieļauj iegādāties zemi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstītām juridiskajām personām no valstīm, ar kurām noslēgti savstarpējās sadarbības līgumi, ja tajos ir īpaši atrunāti nosacījumi par zemes pirkšanu, bet pārejas periodā līdz 2011.gada 1.maijam vēl pastāv ierobežojumi lauksaimniecības un meža zemi iegādāties ārvalstīs reģistrētām juridiskajām un fiziskajām personām no Eiropas Savienībā ietilpstošām valstīm. Un pašlaik lauksaimniecības zemi var pirkt tikai tie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri vismaz 3 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā un nodarbojas ar lauksaimniecību.

Pašlaik Valsts zemes dienesta informācijā ir norādīts, ka ārvalstu fiziskajām personām pieder tikai 0,6 procenti no lauksamniecības zemes kopplatības Latvijā, tātad ļoti maz, un 0,3 procenti meža zemes, bet ārzemju kapitālsabiedrībām – daudz vairāk. Un zemās cenas Latvijā vilināt vilina ārvalstniekus iepirkt mūsu zemi, tikko likumdevējs grožus palaidīs vēl vaļīgāk.

Es atgādinu, ka citām personām no valstīm ārpus Eiropas Savienības – gadījumos, ja nav noslēgti šie sadarbības līgumi, – ierobežojumi iegūt īpašumā zemi ir šādi: aizliegums iegādāties ne tikai lauksaimniecības un meža zemi, bet arī zemi valsts pierobežā, zemi aizsargājamās teritorijās un jūras kāpu aizsargjoslā.

Grūti runāt, kad tik skaļa zāle...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!

A.Seile. Spēkā esošais likums paredz iespēju vēl par trim gadiem pagarināt šo pārejas periodu, un mēs, likuma ierosinātāji, ņemot vērā pašreizējo sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, ierosinām pārejas periodu pagarināt līdz 2014.gada 1.maijam.

Ja nedaudz atskatāmies likumdošanas vēsturē, tad redzam, ka pirmie zemes piedāvājumi ārzemniekiem tika uzsākti jau 1994.gadā – Birkava valdības laikā – un turpināti Gaiļa un Šķēles valdību laikā.

Jau 1994.gada 8.septembrī es sagatavoju aicinājumu deputātiem un sabiedrībai nepieļaut pilnīgi brīvu zemes tirgu, kamēr nav beigusies zemes reforma. Aicinājums tika publicēts plašsaziņas līdzekļos, to parakstīja ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors Voldemārs Strīķis, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Vizma Belševica, Saeimas deputāts Stefans Rāzna, Dainis Stalts, Oskars Grīgs un es, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja Anna Seile.

Tomēr laika posmā no 5.Saeimas līdz 9.Saeimai likumprojekts tika labots vēl astoņas reizes, mīkstinot zemes pirkšanas nosacījumus ārzemniek... juridiskajām personām.

Godājamie deputāti! Atbalstīsim sagatavoto likumprojektu un pierādīsim, ka 9.Saeimā ir deputāti, kuriem ir svarīgi saglabāt nacionālos dabas resursus Latvijai, lai dāsnā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži un derīgie izrakteņi piederētu mūsu pilsoņiem un arāju tauta nekļūtu par ārvalstu fermu cūkkopjiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 5, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baštika, Bērziņa, Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” frakcijas. Viņš visticamāk runās „par”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Politiskais bloks „Par labu Latviju” iesniedza grozījumu Ceļu satiksmes likumā.

Šā grozījuma būtība ir šāda. Pašlaik Latvijā ir apmēram 22 tūkstoši bērnu, kuru vecāki izvairās no sava tiešā pienākuma – apgādāt bērnus ar uzturlīdzekļiem, un šo pienākumu vecāku vietā pagaidām veic Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Kolēģi! Mūsu priekšlikums ir šāds. Lielai daļai šo vecāku, kuri izvairās no savu bērnu uzturēšanas, ir arī automašīnas un ir autovadītāja tiesības. Viņi ir atraduši pietiekami daudz dažādu rafinētu veidu, lai, reģistrējot šīs automašīnas uz savu radinieku vai kādu draugu vārda, izvairītos no savu tiešo pienākumu pildīšanas – apgādāt savus bērnus.

Godājamie kolēģi! Mēs ierosinām sekojošo: līdzīgi tam, kā to dara Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Polijā un citur, mēģināsim ietekmēt šos cilvēkus, ierobežojot viņu tiesības lietot automašīnu, citiem vārdiem sakot, atņemsim vai aizturēsim viņiem autovadītāja tiesības līdz brīdim, kamēr viņi sāk pildīt savus pienākumus pret bērniem.

Godājamie kolēģi! Tas nav pretnostatījums cilvēktiesībām. Tas ir vienkārši mēģinājums vai veids, kā piespiest šos cilvēkus pildīt savus tiešos pienākumus.

Godājamie kolēģi! Vēl gribu teikt, ka šis jautājums varētu būt tieši saistīts arī ar budžeta konsolidāciju, jo parādsaistības, kādas šodien šiem cilvēkiem ir uzkrājušās Uzturlīdzekļu garantiju fondā, sniedzas pāri 42 miljoniem latu. Valsts budžets katru gadu apmēram 8 miljonus latu piešķir Uzturlīdzekļu garantiju fondam, lai tam būtu resursi, ar kuriem šos bērnus viņu vecāku vietā uzturēt.

Godājamie kolēģi! Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tad, protams, varam prognozēt, ka gan Uzturlīdzekļu garantiju fondā samazināsies šis parāda apjoms, gan arī, iespējams, valsts budžetam nebūs katru gadu 8 miljoni jānovirza bērnu uzturēšanai. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Baštika, Bērziņa, Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegtā likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 18, atturas – 27. Likumprojekts komisijai nav nodots. (No zāles: „Kauns! Kauns!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baštika, Bērziņa, Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa runās „pret”.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Iespējams, ka man vajadzēja runāt pēc Baštika kunga, jo šeit mēs redzam, ka četri deputāti no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” apvienības un viens no Tautas partijas ir iesnieguši priekšlikumu – grozīt likumu, kas regulē pilsētas domes un novada domes vēlēšanu kārtību, ietverot šādu normu (citēju): „Personām, kurām saskaņā ar likuma 5.pantu Latvijas Republikā ir tiesības vēlēt domi, ir papildus vēlēšanu tiesības par katru tā aprūpē esošo nepilngadīgo bērnu”. Citāta beigas.

Piedāvātais likumprojekts, kolēģi, ir antikonstitucionāls, jo vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, un, līdzīgi kā Saeimu, kuru saskaņā ar Satversmes 6.pantu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, arī Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1.pants noteic, ka pilsētas domi un novada domi ievēlē vienlīdzīgās – uzsveru: tiešās, aizklātās un proporcionālās! – vēlēšanās uz četriem gadiem.

Lai vēlēšanas uzskatītu par tādām, kas demokrātiskā sabiedrībā notiek saskaņā ar Eiropas konstitucionālā mantojuma vispārējiem principiem, ir jāievēro fundamentāli noteikumi un demokrātiskās valstīs vispāratzīti vēlēšanu principi, no kuriem viens ir visiem labi zināmais vienlīdzīgu vēlēšanu princips, ar jēdzienu „vienlīdzīgas vēlēšanas” saprot principu, ka katram vēlētājam ir viena balss un vēlētāju balsis ir līdzvērtīgas. Tā ir vēlētāju vienlīdzība gan iespējās, gan piešķirto balsu skaitā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, tāpēc Latvijai iepriekš minētie vēlēšanu principi ir obligāti jārespektē.

Turklāt grūti ir spriest par procesuālo kārtību, kādu iesniedzēji ir iecerējuši sava priekšlikuma piemērošanai. Nav dots jēdziena „aprūpē esošs bērns” skaidrojums; nav saprotams, kāds dokuments apliecinās šāda aprūpē esoša bērna esamību personai, – vai tā būs dzimšanas apliecība vai izziņa no dzemdību nama, ja apliecību persona vēl nav paspējusi saņemt. Nav teikts, kam ģimenē ar bērniem – vīram vai sievai – ir dodamas papildu balsis. Var būt, ka šā priekšlikuma autori ies vēl tālāk un atļaus tirgoties ar šīm kvotām. Iespējams, ka tas būtu ievērojams atbalsts daudzbērnu ģimenēm.

Jāteic, ka šādas kvotas nav nekas jauns. Pirms 200 gadiem Francijā, lai varētu vēlēt, bija jānomaksā noteikta summa nodokļos. Tie, kas maksāja vairāk nekā divas reizes, dabūja otru balsi. Pirms vairāk nekā 100 gadiem Itālijā atraitnes, kurām bija zemes īpašumi, varēja pilnvarot savā vietā balsot dēlu vai mazdēlu. Austrijā sievietes, zemes īpašnieces, varēja pilnvarot jebkuru vīrieti balsot. Beļģijā vīram bija otra balss – sievas balss vietā –, kuru tas varēja izmantot pēc sava ieskata. Padomju laikā, piemēram, vēlot PSRS Tautas deputātu kongresa delegātus, bija kvotas. Proti, tās bija PSKP Centrālkomitejai, Kinematogrāfijas savienībai, Rakstnieku savienībai, komjauniešiem un tā tālāk. Atsevišķi vēlētāji varēja balsot divas reizes.

Taču mūsdienās, kā es jums jau teicu, papildu balsu piešķiršana tiek atzīta par vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumu.

Saistībā ar šo priekšlikumu es apzināju arī vairāku atzītu konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļus. Un lielāko daļu no tiem es nevaru atļauties, kolēģi, šeit citēt! Tie, maigi izsakoties, nebija jums, Baštika kungs, glaimojoši. Atsevišķi eksperti lika manīt, ka šā jautājuma risināšanā nav vajadzīgs jurista, bet gan, piedodiet, ārsta padoms.

Kaut arī ir pilnmēness, es ceru, ka tik bēdīgi ar jums nav! Acīmredzot vainīgs ir priekšvēlēšanu trakums. Tomēr sabiedrībai bažas var radīt apstāklis, ka viens no priekšlikuma iesniedzējiem un bērnu glābējiem ir bijušais premjers Bērziņa kungs, bet divi – ministri. Es lūdzu Saeimu šo priekšlikumu noraidīt. Savukārt kolēģus no vēlēšanu apvienības „Par labu Latviju”, kas šādā veidā pauž „rūpes” (pēdiņās!) par bērniem un dzimstības palielināšanu, es aicinu, pirmkārt, izlasīt kaut vai Eiropas Padomes Venēcijas komisijas akceptēto Labas prakses vēlēšanu jautājumos kodeksu, vairākus Satversmes tiesas spriedumus, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un, otrkārt, atvēlēt tos tūkstošus, kurus esat nodomājuši vēl nedēļas laikā iztērēt bezjēdzīgai aģitācijai, sabiedrības smadzeņu skalošanai, ziedot kādam bērnu namam vai trūcīgām ģimenēm.

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo tas ir antikonstitucionāls.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Baštikam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Mēs bieži sakām: bērni ir mūsu nākotne! Un mēs sakām arī tā: bērniem visu labāko! Un tieši tādēļ, lai panāktu reālu bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanos un lai Latvijā bērnu dzimtu vairāk, nekā aiziet cilvēki mūžībā, ir arī iesniegts šis priekšlikums.

Pašreiz vēlēšanās galvenā uzmanība tiek virzīta uz tiem cilvēkiem, kuriem jau ir sirmums matos. Visi sola nesamazināt pensijas. Taču jautājums ir – kas maksās pensijas? Optimālā attiecība starp pensionāriem un strādājošajiem ir, ka uz vienu pensionāru ir četri strādājošie. Pašreiz Latvijā uz vienu pensionāru ir 1,4 strādājošie. Ir ļoti katastrofāla šī attiecība! Un kā būtu iespējams nodrošināt tuvākajā nākotnē, lai pensionāriem varētu samaksāt pensijas? Nu ļoti loģiski – ar vairāk strādājošajiem un ar vairāk dzimušajiem! Vēl 2008.gadā Latvijā piedzima turpat vai 25 tūkstoši bērnu, turpretī šogad piedzims 19 tūkstoši. Tik dramatisks, es pat teiktu, katastrofāls, dzimstības kritums, kāds tas ir šogad, bija tikai 90.gadu vidū. Taču, ja vecākiem būs papildu balsstiesības atkarībā no bērnu skaita, bērnu dzīves kvalitāte mainīsies ļoti radikāli un ļoti ātri.

Protams, ir dzirdēti arī kādi citi argumenti: bet kā tad sadalīs balsis – cik balsu būs sievai un cik – vīram? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Daudzbērnu mātes būs pilsētu galvas!”) Tomēr tās visas ir tikai detaļas, un šos jautājumus var atrisināt, jo arī ģimenes valsts pabalstu taču izmaksā tikai vienam no vecākiem. Kādreiz jautā: vai tad parlamentā būs bērni pieaugušo vietā? Taču arī pašreiz vēlēt var no 18 gadiem, bet par parlamentārieti var kļūt tikai no 21 gada vecuma. Lai gan īstenībā, ja parlamentā būtu bērni, es nedomāju, ka parlamenta kvalitāte būtu švakāka.

Čepānes kundze minēja kādas senas tiesības, kā cīnījās par vēlēšanu tiesībām. Un mēs taču redzam, ka tiesības vēlēt vienmēr ir zināmā dialektikā, tās ir bijušas jāizcīna. Mēs varam šeit minēt kaut vai melnādaino tiesības vēlēt un Mārtiņa Lutera Kinga nopelnus šajā kustībā, arī sieviešu tiesības vēlēt. Vai jūs zināt, kad Šveicē sievietes ieguva tiesības vēlēt? Tikai 1971.gadā! Taču līdz tam droši vien bija tāpat, kā to Čepānes kundze pamatoja, – ka vīri var balsot arī sievas vārdā.

Turklāt šodien kaut vai tā pati Vācija un Polija runā, ka mums tieši vairāk ir jāuzticas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem. Un mums, vecākiem, kuriem likums dod šīs tiesības par viņiem atbildēt, ir arī pienākums un atbildība viņus aizstāvēt. Mēs Latvijā ļoti bieži nespējam nākt klajā ar kādām jaunām iniciatīvām, un visbiežāk mums labi izdodas ātri parakstīt tikai kādas direktīvas vai noteikumus. Nu, lūk, šis priekšlikums ir tāds, kurš ļaus spert plašu soli bērnu un nākotnes labā. Un tieši tāpēc būs vairāk bērnu, vairāk demokrātijas.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Baštika, Bērziņa (LPP/LC), Mackeviča, Porieša un Kastēna iesniegtā likumprojekta „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 41, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu...

(Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet tik pieklājīgi, lai es šobrīd varētu dzirdēt deputātes Barčas priekšlikumu acīmredzot par to, kādā veidā šī lieta ir virzāma tālāk, jo, visticamāk, viņa piedāvās vai nu kaut ko mainīt komisiju skaitā, vai arī nodot vēl kaut ko arī viņas komisijai.

A.Barča. Sāku vēlreiz!

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu šim likumprojektam nemainīt atbildīgo komisiju, kāda tā ir bijusi gan šajā, gan iepriekšējos sasaukumos, un nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai, atstājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā līdzatbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir saistīts ar zinātni, šis likumprojekts ir tapis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un vienmēr, visās līdzšinējās Saeimās, atbildīgā komisija ir bijusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, nekad citādāk nav bijis. Citas komisijas ir bijušas līdzatbildīgās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Man ir jāprecizē, Ābiķa kungs, jo šis likumprojekts ir saņemts no Ministru kabineta, un man grūti jums pateikt, kurā komisijā tas ir tapis, jo to ir iesniedzis Ministru kabinets. Bet, kā es saprotu, tātad ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir nemainīt šobrīd Saeimas Prezidija piedāvājumu un tātad likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā.

Otrs ir deputātes Barčas priekšlikums papildināt komisiju skaitu vēl ar Sociālo un darba lietu komisiju, nosakot par atbildīgo komisiju Sociālo un darba lietu komisiju, bet neizslēdzot, protams, arī šīs divas komisijas no to komisiju skaita, kuras strādā ar šo likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Saimnieciskajai komisijai jānodod!”)

Jautājums ir tāds: vai deputāti piekrīt... vai deputātiem ir iebildumi pret deputātes Barčas viedokli? Ja ir, tad... Ir iebildumi. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, vai mēs papildinām šo komisiju skaitu, kurā jau ir divas komisijas, vēl arī ar Sociālo un darba lietu komisiju, un pēc tam mums ir jāizlemj, kura komisija tad būs atbildīgā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījums likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” tiktu nodots gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, gan arī Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Tātad likumprojekts nodots trijām komisijām.

Tagad mums ar balsojumu ir jāizšķiras, vai mēs mainām atbildīgo komisiju, tātad vai mēs nosakām par atbildīgo Sociālo un darba lietu komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – 1. Tātad balsojums ir tāds, ka atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais jautājums darba kārtības sadaļā „Par atvaļinājuma piešķiršanu” – „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 23.septembrī”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei šā gada 23.septembrī, tas ir, šodien! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātei Vairai Paeglei piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Sandras Brečas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija piedāvā lēmuma projektu „Par Sandras Brečas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisija izskatīja šo jautājumu, aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Brečas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Anitas Grīnbergas apstiprināšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi, izskatījusi un balsojusi par lēmuma projektu „Par Anitas Grīnbergas apstiprināšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Balsojumā komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Grīnbergas apstiprināšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Jaundžeikara, Kučinska, Segliņa, Rugātes, Dalbiņa, Porieša, Brieža, Feldmanes, Baštika un Bērziņa pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarba likvidēšanu un aktīvu nodarbinātības pasākumu īstenošanu”. Iesniedzēji lūguši šo pieprasījumu noteikt par steidzamu, taču tas ir iesniegts vēlāk, nekā to nosaka Kārtības rullis. Līdz ar to tas ir izskatāms vispārējā kārtībā.

Tagad vārds motivācijai deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ministru prezidentam šo jautājumu politiskā bloka „Par labu Latviju” vārdā mēs uzdodam tāpēc, ka šā gada 10.jūlijā iesniedzām šādu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim. Rezultātā mēs saņēmām izglītības un zinātnes ministres, tolaik viņa pienākumu izpildītājas, parakstītu formālu vēstuli, kuru mēs uzskatām vienkārši par atrakstīšanos, un tādēļ ir tapis šis jautājums.

Jautājuma būtība ir šāda: Latvijā pieaug bezdarbs, bet tajā pašā laikā mēs redzam manipulācijas ar statistikas skaitļiem, ka bezdarbs nupat ir par 0,2 procentiem nokrities. Kolēģi, tie ir pilnīgi meli! Ir formālie bezdarbnieki, kuru skaits tiešām reāli par nelielu skaitli sarūk, bet darba meklētāju skaits pieaug.

Kolēģi! Šajā formālajā atrakstīšanās vēstulē, kuru mēs saņēmām ar Tatjanas Koķes parakstu, bija tāda informācija, ka tikai šogad vien bezdarbnieku pārkvalifikācijai un apmācībai ir pieteikušies 19 tūkstoši 962 deputāti... bezdarbnieki, es atvainojos! Ir pieteikušies 19 900 bezdarbnieki! Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts dienests šā gada piecos mēnešos ir apmācījis tikai 6,8 procentus no viņiem.

Godājamie kolēģi! Man nav skaidrs, kāpēc Nodarbinātības valsts dienests nodarbojas ar sociālās palīdzības dienestam raksturīgām funkcijām, dalot dažnedažādas simtlatnieku programmas, bet nenodarbojas ar tām funkcijām, kādas tam patiesībā ir paredzētas. Mēs gaidām atbildi no Valda Dombrovska.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo mūsu darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, godātie kolēģi, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā, tātad Juridiskajā, komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums šis darba kārtības grozījums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 5, atturas – 15. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tātad, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6077B. Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Steidzams.

Uz otro lasījumu iesniegti 43 priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 11. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 13. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 16. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 17. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 18. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 19. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 20. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 22. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 24. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 26. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 27. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 29. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 33. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 37. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 39. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 40. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. 41. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.43. – satiksmes ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 56.laidienā