Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs un uzstājoties ar lekciju Hārvarda universitātē

Valsts prezidents Valdis Zatlers Hārvarda universitātes katedrā Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents VALDIS ZATLERS:

Dāmas un kungi!

Tā ir ļoti liela privilēģija uzrunāt tik nozīmīgu auditoriju. Pateicos Hārvarda universitātes mācībspēkiem un studentiem par viesmīlību, kādu esat izrādījuši man, manai kundzei un visai delegācijai no Latvijas.

Mans uzdevums šodien ir runāt par Latviju un Eiropu pēckrīzes laikā, piedāvājot Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts viedokli par šo jautājumu.

Eiropas Savienībā Latvija iestājās pirms sešiem gadiem, tas ir pietiekami ilgs laika sprīdis, lai izvērtētu to, ko valsts no šīs situācijas ir ieguvusi. Jau pašā sākumā vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība nav tikai un vienīgi ārpolitikas jautājums. Ļoti lielā mērā mums tas ir arī iekšpolitikas jautājums.

Ja mēs, piemēram, aplūkotu šodienas darba kārtību Briselē, mēs redzētu, ka tajā dominē sarunas par lauksaimniecību, vidi un konkurenci. Lūk, kādā nozīmē mūsu priekšrocības no dalībvalsts statusa Eiropas Savienībā ir lielākoties ar iekšpolitisku nozīmi.

Ko mēs, būdami dalībvalsts statusā, iegūstam? Pirmkārt, vēlme piedalīties Eiropas procesos veicināja, pastiprināja un pilnveidoja valsts demokrātisko institūciju attīstību. Otrkārt, dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā ievērojami uzlaboja Latvijas investīciju vidi. Treškārt, varam baudīt priekšrocības, kādas saistās ar cilvēku brīvu pārvietošanos. Esam pieraduši pie Šengenas zonas bezrobežu režīma, mūsdienās tas šķiet kaut kas pavisam pašsaprotams. Gluži dabiski Latvijas iedzīvotāji vēlas mācīties, strādāt un gūt pieredzi arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ceturtkārt, Eiropas Savienībā ir arī brīva preču un pakalpojumu kustība, mūsu uzņēmējiem tā rada jaunas iespējas. Katrs uzņēmējs un patērētājs var darboties ES brīvajā vidē, kurā nav robežu un muitas formalitāšu. Mūsu valstij iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc tas mums ir sevišķi būtiski.

Eiropas diversitāte vienlaikus ir gan tās stiprā, gan reizēm arī vājā puse. Katra valsts piedalās kopīgo zināšanu un pieredzes attīstīšanā. Tāpēc jājautā, ko Latvija spēj sniegt kopīgam ideju tirgum?

Gluži dabiski, ka mums ir labas zināšanas par kaimiņiem valsts austrumos. Vēlos piebilst, ka Eiropas Savienības Austrumu partnerattiecību programma manā darba kārtībā spēlē ļoti svarīgu lomu. Tieši mūsu valstij minētajā reģionā ir vistiešākās saites. Šī procesa veiksme ir būtiska arī mūsu valsts interešu nodrošināšanai. Mūsu kaimiņvalstīm austrumos jābūt stabilām, demokrātiskām un tiesiskām, jo tas ir būtisks priekšnoteikums, lai reģionā nodrošinātu ekonomisko sadarbību. Jārisina tiešie un netiešie drošības izaicinājumi, lai mēs spētu nodrošināt auglīgu pārrobežu sadarbību visos aspektos. Tāpēc mēs darbojamies starpvalstu, kā arī Eiropas Savienības līmenī, lai šīs valstis vestu tuvāk Eiropai.

Latvijas pieredze ir augsti vērtējama arī jautājumā par to, kā mēs risinājām ekonomisko krīzi. Stingra fiskāla konsolidācija, nodokļu likmju grozīšana un izdevumu samazināšana ar mērķi līdz 2012.gadam valsts budžeta deficītu samazināt no divciparu skaitļa līdz trīs procentiem – tas nebūt nav viegls uzdevums.

Latvija pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējusi fiskālu konsolidāciju, kura tagad sāk nest augļus. Tautsaimniecībā redzami pirmie pozitīvie makroekonomiskie iedīgļi. Esam pierādījuši, ka tas ir iespējams, bet tikai tādā gadījumā, ja procesu atbalsta iedzīvotāji. Esmu pārliecināts, ka ļoti drīz līdzīgi finanšu pārkārtojumi būs nepieciešami arī citās Eiropas valstīs. Latvijas izejas stratēģija jautājumā par recesiju saistāma ar iestāšanos eirozonā 2014.gadā. Latvija ar prieku gaida dienu, kad tā pievienosies stabilai un ilgtspējīgai kopējās valūtas zonai. Tas nozīmē, ka eirozonas stabilitāte kalpo arī mūsu interesēm.

Uzskatu, ka izvēlējāmies pareizo pieeju ekonomiskās krīzes risināšanai. Vispirms taupīgums, pēc tam cenšanās tautsaimniecību stimulēt. Tikai tā maza un atvērta tirgus ekonomika var pārvarēt recesiju.

Strukturālas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai radītu konkurētspējīgāku tautsaimniecību. Diemžēl acīmredzamu politisku iemeslu dēļ šādas reformas ir iespējamas tikai tādā gadījumā, ja sāk pietrūkt naudas. Taču strukturālas reformas nodrošina papildu stimulu un likviditāti, tas nodrošinās daudz dziļākus un ilgtspējīgākus efektus mūsu tautsaimniecībā.

Šonedēļ Latvijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Pēc vēlēšanām man būs jāizvēlas kandidāts premjerministra amatam, un viens no būtiskākajiem jautājumiem man būs par to, kuri kandidāti ir gatavi un spējīgi turpināt tautsaimniecības atveseļošanu sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību. Visumā esmu pārliecināts, ka vēlēšanu rezultātā nenotiks nekādas milzīgas pārmaiņas pašreizējā valsts pieejā ekonomikas attīstībai.

Eiropas solidaritāte bija būtiska, kad Latvija centās pārvarēt ekonomisko krīzi. Eiropa nodrošināja ātru un izšķirošu atbalstu, lai nodrošinātu mūsu finanšu sistēmas stabilitāti. Tieši tas bija būtiski, lai pārvarētu krīzes sākumposmā piedzīvoto turbulenci un nedrošību.

Dāmas un kungi!

Esmu stingrs reģionālās pieejas piekritējs. Mums ir jāmeklē veidi, kā pilnveidot sadarbību ar mūsu kaimiņiem, lai nodrošinātu spēcīgas Eiropas un spēcīgas Latvijas pastāvēšanu. Šajā nozīmē mūsu prioritāte ir sadarbība ar Baltijas valstīm, Poliju, Vāciju un Ziemeļvalstīm. Tikai sadarbībā ar kaimiņvalstīm varam veiksmīgi atrisināt jautājumus par enerģētikas un transporta sektora attīstību. Tikai, ja varēsim nodrošināt ekonomisku integrāciju ar kaimiņvalstīm, spēsim pārvarēt pamata ierobežojumus, kādus nosaka mūsu tirgus konkrētie apjomi.

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienība ir tālu no perfektuma. Nepārprotams trūkums Eiropā ir kopējās enerģētikas politikas neesamība. Eiropā darbojas apņēmības pilns enerģētikas komisārs, viņa rīcībā ir pamatīga Eiropas Komisijas birokrātija. Eiropā pastāv neskaitāmi projekti, kas saistīti ar enerģētiku. Šķiet, pilnīgi visi saprot, ka ir ļoti nepieciešams izstrādāt kopēju Eiropas enerģētikas drošības sistēmu, taču joprojām esam tālu no brīža, kad mūsu rīcībā būs kopēja un sakarīga enerģētikas politika.

Tam visam ir tikai viens vienīgs iemesls. Eiropas Savienības dalībvalstis reizēm nespēj padomāt par to, ka nav tikai tūlītējās valstiskās intereses, kuras ļoti bieži nosaka attiecīgo valstu energokompānijas. Ja vēlamies izstrādāt enerģētikas sistēmu, kurā neesam pārāk atkarīgi no viena energoresursu piegādātāja, tad mums noteikti visiem jāstrādā kopā.

Cita joma, kurā mūsu reģionā vajadzīga intensīva pilnveidošana, ir transporta infrastruktūra. Ir jābūt nodrošinātam ceļu un dzelzceļu tīklam no Eiropas uz Baltijas valstīm un tālāk no Baltijas valstīm uz reģioniem austrumu virzienā, jo tas kalpos visa reģiona un Eiropas valstu interesēm. Labi savienojumi ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu virzienā ir būtiski, lai nodrošinātu patiesu Eiropas tautsaimniecības integrāciju. Arī šajā jomā nepieciešams kopējs darbs un apņemšanās. Reģionā ir arī visnotaļ veiksmīgi transporta projekti, taču teikšu vēlreiz, ka šajā jomā vajadzīga cītīgāka un koordinētāka pieeja visas Eiropas līmenī.

Uzskatu, ka stipra valūta, kopēja enerģētikas politika un transporta infrastruktūra ir būtiski elementi Eiropas Savienības papildu integrēšanā.

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienības pamati ir stipri. Brīvība, tiesiskums, demokrātija un tirgus ekonomika Eiropā ir stūrakmens stabilākas un drošākas pasaules nodrošināšanai. Latvija ir ieguvusi milzīgas priekšrocības no vīzijas par Eiropu, kas ir vienota un brīva. Tāpēc es stingri atbalstu Eiropas Savienības tālāku paplašināšanu. Patlaban mēs piedzīvojam iekšēju konsolidācijas procesu, jo nesen bijušas divas paplašināšanās kārtas. Esam mazliet noguruši. Taču jāintegrē tās Balkānu un Austrumeiropas valstis, kuras spēj un ir gatavas dalīties mūsu vērtībās un iestāties Eiropas Savienībā. Tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa drošībai.

Dāmas un kungi!

Eiropas drošībā un labklājībā otrs stūrakmens ir stratēģiskās partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Pagājušā gadsimta 90.gados, laikā pēc aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukšanas, ASV darīja milzīgi daudz, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiktu ieviesta ideja par vienotu un brīvu Eiropu. To pierāda dalībvalsts statuss NATO.

Daudzi eksperti uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis ir piemirsušas par Eiropas austrumiem vai arī par Eiropu kā tādu. Tā nebūt nav. Mūsu attiecības ar ASV ir stipras un dziļas, tās turpina attīstīties.

Divpusējas attiecības pēdējo gadu laikā ir attīstījušās ļoti labi, it īpaši runājot par aizsardzību un sadarbību NATO ietvaros. Sevišķi vēlos uzsvērt divpusējās militārās mācības un manevrus, kā arī pozitīvo attīstību, kāda NATO bijusi redzama pēdējā gada laikā. Esam gandarīti par to, ka NATO līguma 5.pants tiek saturiski attīstīts Latvijas un citu reģiona valstu interesēs.

Novembrī NATO apstiprinās jaunu stratēģisku koncepciju. Esmu pārliecināts, ka tajā pilnībā būs iekļautas arī Latvijai būtiskās intereses. Tāpat koncepcijā tiks no jauna apstiprināts princips par kopējo aizsardzību, kurš ir iekļauts Vašingtonas līgumā. Latvija uzskata, ka tās drošība pilnībā ir saistāma ar NATO kopējās aizsardzības sistēmu. Piedalīties alianses darbā nozīmē drošu un izmaksu ziņā efektīvu veidu, kā nodrošināt valsts drošību. Tieši tāpēc Latvija iestājās NATO, un šis princips kopš tā laika nav mainījies. Taču mēs saprotam, ka kopējā aizsardzības sistēma ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja visi sistēmas dalībnieki piedalās tās attīstīšanā. Drošība vienā valstī nozīmē drošību visās valstīs.

Tāpēc mūsu aizsardzības plānu pamatā ir alianses kopējā rīcība. Mūsu bruņotie spēki ir attīstīti tā, lai tie kļūtu par integrālu NATO sastāvdaļu. Mūsu karavīri tiek apmācīti tā, lai tie spētu darboties alianses ietvaros gan Latvijā, gan arī ārpus valsts, ja tas ir nepieciešams. Latvijai nav jāiegulda nauda reaktīvajās kaujas lidmašīnās, jo NATO dalībvalstīs šādu lidaparātu netrūkst un mūsu gaisa telpu aizsargā minētās valstis rotācijas kārtībā. Tieši patlaban mūsu debesis kontrolē amerikāņu lidmašīnas. Tas mums ļauj ieguldīt naudu misijās, piemēram, Afganistānā.

Latvijas karavīru skaits Afganistānā ir viens no lielākajiem visu dalībvalstu starpā, ja to vērtē proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam. Piedaloties kolektīvajā aizsardzības sistēmā, Latvija ir tieši ieinteresēta minētās misijas veiksmē. NATO nepieciešama plašāka saruna par to, kādas būtu labākās stratēģijas, lai sasniegtu attiecīgo rezultātu.

Mums jānosaka, kā būtu definējama misijas veiksmīga pabeigšana, un pēc tam mums ir aktīvi jāvirzās šīs pabeigšanas virzienā. Tāds ir mūsu pienākums, domājot par mūsu karavīriem, mūsu sabiedrību, kā arī par afgāņu tautu, kurai šajā procesā tomēr ir visplašākās intereses.

“Neviena valsts nekad nav guvusi labumu no ilgstoša kara.” Tie nav mani vārdi, tie pieder ķīniešu filozofam Suņ Czi. Mums tas ir jāņem vērā.

Dāmas un kungi!

ASV prezidenta Obamas paziņojums par attiecību pārstartēšanu ar Krieviju mums dod iespēju pilnveidot Eiropas drošību. Latvija ir gandarīta par šo iniciatīvu un ir gatava tajā piedalīties.

Obamas pieeja rada uzticību un drošības iwzjūtu attiecīgā reģiona valstīm. Ja samazinās vēsturiskā nedrošība, tas ļauj veidot atklātāku domāšanu par attiecībām ar tām valstīm, kuras ir vainojamas par šo kādreizējo nedrošību. Latvijas gadījumā runa ir par pragmatiskāku pieeju mūsu attiecībās ar lielāko kaimiņvalsti Krieviju.

Tas būtu pārsteigums, ja es šodien neparunātu par to vienu tematu, par kuru cilvēki man vienmēr jautā, proti, par attiecībām ar Krieviju. Tāpēc es jūs nepārsteigšu.

Latvija vienmēr ir pastāvējusi uz to, ka mūsu mērķis ir abpusēji cieņas pilnas un izdevīgas kaimiņattiecības ar Krieviju. Pēdējo 20 gadu laikā tas nav bijis gluds ceļš, taču attiecības ar Krieviju mums ir ļoti būtiskas, ja ņemam vērā mūsu politiskās un ekonomiskās intereses, kā arī jaunās iespējas, kādas radušās, attīstoties ASV attiecībām ar Krieviju. Kopš robežlīguma parakstīšanas ar Krieviju mēs redzam savstarpējo attiecību uzlabošanos.

Kādi ir mūsu sasniedzami mērķi attiecībās ar Krieviju, ja raugāmies vidējā termiņā?

Pirmkārt, mums ir nepieciešams augstākā līmeņa politiskais dialogs ar Krieviju. Starpvaldību komisija veic labu darbu, pastāv kontakti arī citos līmeņos, taču politikā dialoga līmenis bijis nepietiekams, ja ņemam vērā to, ka Krievija tomēr ir mūsu kaimiņvalsts. Nepieciešami regulārāki kontakti augstāk stāvošo amatpersonu starpā, un tas ir tieši tas, ko es vēlos nodrošināt.

Otrkārt, mums jāveicina ekonomiskie kontakti starp Latviju un Krieviju. Uzņēmēji abās valstīs, protams, šajā ziņā spēlē pirmo vijoli, taču valsts uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu vidi un tiesiskus pamatus ekonomiskās sadarbības veiksmīgākai attīstībai. Sabiedrībā ir manāmas spekulācijas par to, vai ekonomiskās priekšrocības iespējams nopirkt par politisku cenu, taču varu apgalvot, ka tā tas nekad nenotiks.

Treškārt, patlaban ir iespēja pārrunāt jutīgus jautājumus, kādi parasti divpusējās attiecībās ir pārāk sarežģīti. Manuprāt, vēsture ir būtiskākais no šiem jautājumiem. Latvija neaizmirsīs par vēsturi, nav mūsu spēkos to mainīt. Taču aicinām Krieviju veidot kopēju komisiju, kura izpētītu mūsu kopējās vēstures sarežģītākos līkločus. Šādai komisijai būtu jānodrošina pilnīga pieeja arhīviem abās valstīs, jo citādi darbs nebūs pilnīgs. Esmu pārliecināts, ka ir iespējams dialogs arī par tiem jautājumiem, kuros katrā valstī ir radikāli atšķirīgi uzskati. Tas nebūs ātrs process, bet tas var būt pakāpenisks process. Solīti pa solītim arī mēs varam veicināt kopēju uzticēšanos.

Ceturtkārt, nepieciešams pragmatisks dialogs, lai mēs varētu piedalīties Eiropas Savienības un NATO diskusijās par attiecībām ar Krieviju. Neesam rusofobi, neskatoties uz to, ka arī Krievijā un Rietumos ir cilvēki, kuriem ir ērti mūs tā aprakstīt.

Zinu, ka attiecību normalizācija ar Krieviju nav nekas vienkāršs. Abās valstīs ir spēki, kuri labprātāk redz sliktas, nevis labas attiecības. Taču esmu pārliecināts, ka mums ir jāvirzās tieši labāku attiecību virzienā.

Dāmas un kungi!

Uzrunas beigās vēlos paust pārliecību, ka patlaban ir īpašs vēsturisks brīdis mūsu ārpolitikā. Eiropā lēnām notiek politiskās un ekonomiskās sistēmas pārkārtošana veidā, kas nepārprotami kalpo mūsu interesēm. Mūsu galvenais uzdevums laikā pēc ekonomiskās krīzes ir atjaunot Latvijas politisko un ekonomisko konkurētspēju. Tas būs iespējams tikai tad, ja mēs sadarbosimies ar partneriem Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Pateicos par jūsu uzmanību!

Valsts prezidenta Valda Zatlera lekcija Hārvarda universitātes Kennedy School of Government studentiem Bostonā 28.septembrī