Par Saeimas lomu mūsu valsts pozīcijas izstrādē

Būtiski jāpalielina Saeimas loma diskusijās par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, jo bez plašās parlamentā pārstāvēto politisko spēku līdzdalības nav iespējams izstrādāt precīzu mūsu valsts pozīciju, Saeimas komisiju kopsēdē uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, kā arī citu Saeimas komisiju vadītāji 22.septembrī iepazinās ar valdības ziņojumu par nozaru politikas virzību Eiropas Savienības Spānijas prezidentūrā un plānoto attīstību Beļģijas prezidentūrā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone pauda neizpratni, kādēļ ar ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos Saeimas deputātus neiepazīstina Ministru prezidents vai viņa deleģēts ministrs, kā tas noteikts Saeimas kārtības rullī.

“Ko valdība var teikt Briselē, ja tā nezina, ko par būtiskiem jautājumiem domā Saeima?” vaicāja A.Bērziņš. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka ES darba kārtībā parādās aizvien vairāk jautājumu, kuri skar daudzas nozares. Tādēļ Latvijas nostājas veidošanā jāiesaista gan plašs ministriju, gan arī Saeimas nozaru komisiju loks.

“Kā Latvijas pārstāvji Briselē var paust mūsu valsts nostāju par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas reformām, ja Saeima par šo jautājumu nav diskutējusi?” jautāja A.Bērziņš. “Ja šis jautājums Latvijā nav plaši izdiskutēts, tad atkal uz Briseli aizsūtīs kādu ierēdni, kas nezinās, ko viņam aizstāvēt, un tad atkal visi gaudīsies, ka Latvija neprot pastāvēt par savām interesēm.”

Pēc ES Lisabonas līguma stāšanās spēkā nacionālo parlamentu loma ES lēmumu pieņemšanas procesā būtiski pieaugusi, tomēr tas diemžēl nav atradis pielietojumu Saeimā, secināja A.Bērziņš, paužot viedokli, ka šāda situācija ir jāmaina un parlamenta iesaiste ES jautājumos jāpalielina.

Beļģijas ES prezidentūras laikā Latvijai visbūtiskākās būs debates par stratēģiskās plānošanas dokumentu “ES 2020”, kā arī diskusijas par ES kohēzijas politikas veidošanu un par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, sēdē uzsvēra Ārlietu ministrijas ES direkcijas vadītāja Ilze Juhansone.

Saeimas preses dienests