ES Ministru padome: Par Eiropas lauksaimniecībā šobrīd aktuālo

27.septembrī Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Latvija lūdza Eiropas Komisiju (EK) veikt nepieciešamās procedūras, lai pēc iespējas ātrāk varētu veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, pārskatīt govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) uzraudzības programmu. Sanāksmē arī notika viedokļu apmaiņa par dalībvalstu izvēles brīvību lēmuma pieņemšanā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu un vairākiem citiem aktuāliem jautājumiem.

Uz Latvijas aicinājumu Eiropas Komisijai (EK) veikt nepieciešamo procesa paātrināšanai, lai pēc iespējas ātrāk veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu ES dalībvalstīm (Latvijai) pārskatīt govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) uzraudzības programmu un uzraudzības principus, lai tādas dalībvalstis kā Latvija, kurā nav bijuši saslimšanas gadījumi ar GSE, iegūtu statusu, kas atļautu būtiski samazināt izmeklējumu skaitu un tādējādi arī valsts budžeta izdevumus proporcionāli esošajam riskam, EK norādīja, ka šis Latvijas un arī citu dalībvalstu mērķis saskan ar Komisijas iecerēm – vienkāršot transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) izmeklējumus. Tāpēc šogad EK ir pieņēmusi stratēģisko dokumentu “TSE ceļvedis 2”. Par GSE programmas pārskatīšanu EK lēmumu pieņems pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) viedokļa saņemšanas. Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka pēc EFSA viedokļa saņemšanas Komisija rīkosies ātri un, iespējams, Latvija varēs saņemt vēl lielākas atlaides attiecībā uz izmeklējumiem kopā ar citām dalībvalstīm. Tāpat arī Komisija īpaši sekošot līdzi procesa gaitai, lai tas nekavētos.

Tāpat EK pēc dalībvalstu viedokļu uzklausīšanas par izvēles brīvību lemt par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu pieņēma lēmumu, ka turpmāk dalībvalstīm būs lielāka brīvība, piemērojot aizliegumus vai ierobežojumus ĢM kultūraugu audzēšanai nacionālajā līmenī. Taču atsevišķi jautājumi, piemēram, pasākumu ietekme uz iekšējā tirgus darbību un sadarbība ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, prasa padziļinātu diskusiju.

Šīs sanāksmes laikā arī tika apstiprināti prezidentūras secinājumi, kas izrietēja no augsta līmeņa piena grupas sagatavotajām rekomendācijām. Taču vairākām dalībvalstīm bija atšķirīgi viedokļi par risinājumiem, kas būtu piemērojami piena nozares konkurētspējas stiprināšanai, kas tika ietverti rekomendācijās. Iebildumi tika izteikti par tirgus pasākumu un konkurences noteikumu piemērošanu, kā arī ražotāju organizāciju darbību.

Sanāksmes laikā Polijas un Grieķijas delegācija vērsa Padomes, Komisijas un citu dalībvalstu uzmanību uz situāciju graudaugu tirgū, kur augsto cenu dēļ rodas apdraudējums lopkopības, īpaši cūkkopības un putnkopības nozarēm, ierosinot pielietot konkrētus instrumentus situācijas risināšanai. Kā Latvija, tā arī vairums citu dalībvalstu pievienojās izteiktajām bažām un mudināja EK veikt pasākumus situācijas stabilizēšanai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa