Finanšu ministrija: Par izmaiņām publisko iepirkumu nosacījumos

1.oktobrī stāsies spēkā Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz līdzdalības iespēju iepirkumos tikai tiem kandidātiem un pretendentiem, kuri darba ņēmējiem maksā vismaz 70 procentus no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.

Saskaņā ar 20.maija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā ir noteikts, ka kandidāts un pretendents ir izslēdzams no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem datiem.

Piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumi Nr.761 “Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama, sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem”.

Ņemot vērā, ka kandidāti un pretendenti var būt gan juridiskas personas, gan fiziskas personas, minētajām personām ir noteikts atšķirīgs regulējums, izdalot kandidātus un pretendentus, kuri nodarbina darba ņēmējus, un kandidātus un pretendentus fiziskas personas, kuras nenodarbina citas personas un ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas. Tāpat īpašs regulējums ir noteikts kandidātiem un pretendentiem, kuri ir reģistrēti vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs.

Kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījums par vidējo darba ienākumu un deklarēto gada apliekamo ienākumu apmēru attiecināms tikai, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 20 000 latu vai lielāka un publisko būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 120 000 latu vai lielāka. Tādējādi atbilstība nosacījumam par vidējo darba ienākumu un deklarēto gada apliekamo apmēru netiek pieprasīta kandidātiem un pretendentiem, kas piedalās iepirkumos zem minētajām līgumcenu robežām.

VID konkrētajam kandidātam vai pretendentam izsniedzamajās izziņās norādīs ne tikai informāciju par tā vidējiem darba ienākumiem vai deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem, bet arī nozari, kurā kandidāts vai pretendents ir klasificēts atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim. Būtiski, ka konkrētajā iepirkuma procedūrā pasūtītājs kandidāta vai pretendenta izziņā norādīto informāciju salīdzinās ar VID mājaslapā pieejamo informāciju par vidējiem darba ienākumiem nozarē, kurā kandidāts vai pretendents ir reģistrēts, nevis nozarē, uz ko attiecas iepirkuma procedūras priekšmets.

Gadījumā, ja kandidāts vai pretendents piedalās iepirkuma procedūrā, kuras iepirkuma priekšmets neatbilst kandidāta vai pretendenta aktuālajam pamatdarbības veidam (nozarei atbilstošajam NACE 2.red. klasifikācijas kodam), pasūtītājs kandidāta vai pretendenta VID izsniegtajā izziņā norādīto informāciju salīdzinās ar VID mājaslapā internetā pieejamo informāciju par vidējiem darba ienākumiem nozarē, kurā kandidāts vai pretendents ir reģistrēts. Piemēram, ja atkritumu savākšanas uzņēmums (aktuālais pamatdarbības veids atbilst NACE 2.–38.11), kas piedāvā arī telpu uzkopšanas pakalpojumus, piedalās iepirkuma procedūrā, kurā iepirkuma priekšmets ir biroja telpu uzkopšana atbilstoši NACE 2.–81.22 un tādējādi nesakrīt ar kandidāta vai pretendenta pamatdarbības veidu, pasūtītājs salīdzina kandidāta vai pretendenta datus ar VID mājaslapā internetā pieejamo informāciju par vidējiem darba ienākumiem atbilstoši NACE 2.–38.11.

Tāpat Ministru kabineta noteikumos ir noteikts: ja kandidāta vai pretendenta nodarbināto darba ņēmēju, kuriem mēneša darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars no darba ņēmēju kopējā skaita, kuriem deklarētie mēneša darba ienākumi ir lielāki par nulle latu, nepārsniedz 25%, tad šiem darba ņēmējiem veic mēneša darba ienākumu pārrēķinu Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Ar šā nosacījuma piemērošanu daļēji tiks atbalstīti tie kandidāti un pretendenti, kuri objektīvu iemeslu dēļ šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nevar nodarbināt visus savus darba ņēmējus pilnu darba laiku.

Informācija par vidējiem darba ienākumiem tiks publicēta VID mājaslapā internetā www.vid.gov.lv sadaļā “Noderīgi” apakšsadaļā “Statistika” – “Darba ņēmēju un fizisko personu ienākumi” līdz katra ceturkšņa trešā mēneša pirmajam datumam un būs publiski pieejama trīs gadus pēc publikācijas. Pēc šā trīs gadu termiņa beigām šo informāciju varēs saņemt pēc rakstiska pieprasījuma.

Turpmāk tiks veikta regulāra minēto normu problēmjautājumu apkopošana un izstrādātie skaidrojumi tiks ievietoti Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

Svarīgi arī, ka turpmāk no dalības iepirkuma procedūrās nedrīkstēs izslēgt kandidātus un pretendentus, kuru nodokļu parādi valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kopsummā katrā valstī nepārsniedz 100 latus. Tādējādi tiks novērsta kandidātu un pretendentu izslēgšana no iepirkuma procedūras gadījumā, kad to parādu apmērs ir tikai pāris santīmu vai latu.

Pirmo trīs gada ceturkšņu pēdējo četru gada ceturkšņu periodā aprēķināšana

Publisko iepirkumu likumā iekļautajās normās par prasību par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem ir noteikts konkrēts laika posms, par kuru kandidātam vai pretendentam ir jāiesniedz VID izziņa pasūtītājam, norādot nepieciešamos datus, t.i., par vidējiem darba ienākumiem vai deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai. Ņemot vērā to, ka šāds perioda definējums sākotnēji liekas sarežģīts, sniedzam nelielu paskaidrojumu:

Atbilstošajās Publisko iepirkumu likuma normās ir runa par gada ceturkšņiem, turklāt “pilniem” gada ceturkšņiem. Gadā ir četri ceturkšņi: 1.ceturksnis – janvāris, februāris, marts; 2.ceturksnis – aprīlis, maijs, jūnijs; 3.ceturksnis – jūlijs, augusts, septembris; 4.ceturksnis – oktobris, novembris, decembris. Līdz ar to normas kontekstā ir jāaplūko pilnu četru gada ceturkšņu periods (šie pilnie gada ceturkšņi var būt viena gada ietvaros, kā arī nobīdīties atpakaļ, proti, tie var būt, piemēram, iepriekšējā gada 3. un 4.ceturksnis, kā arī šā gada 1. un 2.ceturksnis pirms piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas). Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka vidējie darba ienākumi ir nosakāmi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā. Tas nozīmē, ka no minētajiem četriem gada pilnajiem ceturkšņiem ir jāņem vērā pirmie trīs.

Proti, ja aplūkojam piemēru, ka attiecīgais četru ceturkšņu periods ir iepriekšējā gada 3. un 4.ceturksnis, kā arī šā gada 1. un 2.ceturksnis, tad vidējie ienākumi ir aprēķināmi par iepriekšējā gada 3. un 4.ceturksni, kā arī šā gada 1.ceturksni, t.i., aprēķinā neiekļaus datus par šā gada 2.ceturksni.

Piemēram, ja pieteikums vai piedāvājums ir iesniedzams laika periodā līdz 2010.gada 31.decembrim (visa 2010.gada 4.ceturkšņa laikā), piedaloties iepirkuma procedūrās, kas uzsāktas pēc 2010.gada 1.oktobra, tad pirmie trīs gada ceturkšņi pēdējo četru gada ceturkšņu periodā būs 2009.gada 4.ceturksnis (2009.gada oktobris, maijs, jūnijs), 2010.gada 1.ceturksnis (2010.gada janvāris, februāris, marts) un 2010.gada 2.ceturksnis (2010.gada aprīlis, maijs, jūnijs), proti, laika posms no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 30.jūnijam.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa