Ministru kabineta rīkojums Nr.582

Rīgā 2010.gada 29.septembrī (prot. Nr.49 28.§)

Par Valsts civilās aizsardzības plānu

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas atbilstoši kompetencei.

3. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

4. Iekšlietu ministrijai pēc Civilās aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās informācijas saņemšanas izvērtēt to, un, ja nepieciešams, iekšlietu ministram līdz 2011.gada 15.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanai.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 30.septembra rīkojumu Nr.673 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 157.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

(Ministru kabineta
2010.gada 29.septembra
rīkojums Nr.582)

Valsts civilās aizsardzības plāna kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus. Plāns precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.septembra rīkojuma Nr.673 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" 4.punktu.

Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) veikt katastrofu pārvaldīšanu;

2) sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;

3) samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;

4) ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, – atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.

II. Piedāvātais risinājums

Plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu saskaņotu vadības, glābšanas dienestu un attiecīgu institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1) panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3) novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4) sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

5) noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6) iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā uz sauszemes saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.113 "Kārtība kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā".

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, kā arī noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadības padomes iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

III. Nepieciešamais papildu finansējums

Lai īstenotu plāna pasākumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1644 "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus". Izņēmuma gadījumā jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai un šo līdzekļu avotu lemj Ministru kabinets katrā gadījumā atsevišķi.

IV. Plāna precizēšana

Plānā veikti šādi būtiskākie precizējumi:

– precizēts apdraudējuma "Plūdi" raksturojums sakarā ar pavasara plūdiem, kā arī iekļauts plūdu apdraudēto vietu saraksts;

– precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos;

– precizēts plāna 3.pielikumā iekļautais valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts;

– precizēts komersantu saraksts (14.pielikums), uz kuriem attiecas Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem", saskaņā ar Vides ministrijas priekšlikumiem;

– precizēts apdraudējuma "Radiācijas avārijas" raksturojums sakarā ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu, precizēts plāna 16. un 18.pielikums sakarā ar kopējās elektriskās jaudas izmaiņām atomelektrostacijās un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta nosaukuma maiņu, kā arī 16.pielikums papildināts ar atomelektrostaciju sarakstu, kuras nodotas demontāžai, saskaņā ar Vides ministrijas priekšlikumiem;

– precizēts plāna 25.pielikums "Bīstamās infekcijas slimības un citu infekcijas slimību ar ievērojamu un grūti kontrolējamu infekcijas izplatīšanās potenciālu uzliesmojumi (to draudi) un masveida saindēšanās" saskaņā ar Veselības ministrijas priekšlikumiem.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece