Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 28.septembrī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

28.septembrī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītājai, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklei profesorei Ausmai Cimdiņai par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un pētnieciskās darbības attīstībā, kā arī par veikumu augstākās izglītības organizatoriskajā darbā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes profesorei, habilitētai bioloģijas doktorei Astrīdai Krūmiņai par izciliem nopelniem un atbildīgu darbību medicīnas zinātnes ģenētikas nozares attīstībā un tās pedagoģiskās kvalitātes pilnveidē Latvijā.

Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniecei Rudītei Veserei Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzības jomā, sekmīgi iesaistot pašvaldības un uzņēmējus Latvijas valstij uzņemto saistību izpildē atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma jomā.

Ikgadējā Ūzedomas (Vācijas Federatīvā Republika) mūzikas festivāla mākslinieciskajam direktoram Tomasam Hummelam Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu starpvalstu kultūras sakaru veicināšanā un Latvijas mūzikas kultūras popularizēšanā ārvalstīs.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Cimdiņai pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, A.Krūmiņai pasniedz veselības ministrs Didzis Gavars, R.Veserei pasniedz vides ministrs Raimonds Vējonis, bet T.Hummelam – kultūras ministrs Ints Dālderis.

 

MK: Par Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesa izvērtēšanu

28.septembrī Ministru kabinets nolēma Eiropas Savienības struktūrfondu projekta “Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” ietvaros pasūtīt neatkarīgu Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007.–2013.gadam izstrādes procesa, ieviešanas un novērtēšanas mehānisma izvērtējumu un rekomendācijas nākamajam plānošanas periodam. Izvērtēšanas process tiek veikts, lai izpildītu Saeimas 2010.gada 10.jūnija lēmumu un nodrošinātu kvalitatīvu Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādi, kā arī lai nošķirtu politikas izstrādāšanu un uzraudzīšanu no tās novērtēšanas.

Valsts kancelejai uzdots organizēt NAP procesa izvērtējumu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots sagatavot pārskatu par republikas pilsētu un novadu pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu, uzdevumu, aktivitāšu un pasākumu saistību ar Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam un līdz 2010.gada 1.decembrim iesniegt izvērtējuma veicējiem. Izvērtējumā ietvertās rekomendācijas tiks izmantotas, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību.

Lēmumu par Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādes procesu un institucionālo ietvaru paredzēts pieņemt līdz 2011.gada 15.aprīlim, kad izvērtējuma rezultāti tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā un nosūtīti Latvijas Republikas Saeimai informācijai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par jauniem noteikumiem māju pārvaldīšanas jomā

28.septembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos normatīvos aktus, kuru mērķis ir sakārtot namu apsaimniekošanas kārtību un noteikt mājas pārvaldniekam obligāti veicamo pasākumu kopumu dzīvojamā mājā.

MK noteikumi “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” nosaka sanitārās apkopes prasību minimumu dzīvojamās mājas teritorijas un koplietošanas telpu apkopei. Šo prasību ievērošana ļauj novērst iespējamos apdraudējumus cilvēka veselībai, drošībai un apkārtējai videi.

MK noteikumi “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi” nosaka minimālās prasības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus (tehniskās apkopes intervāli un apsekošana, bojājumu novēršanas termiņi).

MK noteikumi “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” nosaka kārtību, kādā plāno un organizē ar dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju saistītās darbības. Jāpiezīmē, ka saskaņā ar šiem noteikumiem dzīvojamās mājas iekārtas un inženierkomunikācijas ietilps dzīvojamās mājas kompleksas renovācijas pasākumos. Noteikumi izšķir plānošanas un organizēšanas kārtību atkarībā no tā, vai dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir īpašnieks vai pārvaldnieks, kā arī nosaka divu veidu pasākumu kompleksus – renovāciju vai rekonstrukciju. Renovāciju veic, ja būves tehniskās apsekošanas atzinumā secināts, ka priekšnoteikums dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju turpmākai ekspluatācijai ir to renovācija, rekonstrukciju – ja tas nepieciešams dzīvojamās mājas uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

MK noteikumi “Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” nosaka kārtību, kādā iekārtojama un aktualizējama mājas lieta. MK noteikumos ir noteiktas prasības mājas lietas noformēšanai, mājas lietas sadaļas un informācijas aktualizācijas nosacījumi, kā arī noteikta kārtība, kādā pieprasāma un sniedzama informācija par mājas lietu. Mājas lieta satur visaptverošu informāciju par dzīvojamo māju, sākot ar dzīvoklī esošu skaitītāju mērījumiem par iepriekšējo mēnesi, beidzot ar līgumu slēgšanu par dzīvojamās mājas renovācijas veikšanu.

Mājas lieta tiek paredzēta kā palīglīdzeklis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesa organizēšanai, lai īpašnieks un pārvaldnieks, kas pilda īpašnieka lēmumus, varētu pārliecināties par mājas stāvokli un lēmumu īstenošanas gaitu, tādējādi nodrošinot pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību. Tā kā mājas lieta ir palīglīdzeklis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesa organizēšanai, normatīvie akti neparedz atbildību vai juridisku slodzi, ja mājas lieta netiek vesta saskaņā ar izstrādāto noteikumu projektu.

Ministru kabineta noteikumi “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi” un “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” un “Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” tika izstrādāti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Pirmo trīs MK noteikumu neizpildes gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldnieks var tikt saukts pie atbildības civiltiesiskā vai administratīvā kārtībā.

Ar noteikumiem apstiprinātais regulējums netiks attiecināts uz viendzīvokļa dzīvojamām mājām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Latvijas prioritātēm EEZ un Norvēģijas atbalsta turpmākai izmantošanai

Ministru kabinets 28.septembrī ir akceptējis 2009.–2014.gada perioda prioritātes Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanai Latvijā.

Latvijai 2009.–2014.gada periodā būs pieejami 51,27 miljoni latu: no EEZ finanšu instrumenta – 24,29 miljoni latu, no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta – 26,98 miljoni latu.

Valdība noteica, ka Latvijas prioritātes līdzekļu izmantošanā būs:

• klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija, novirzot tai 30% no EEZ finanšu instrumenta;

• NVO fonds, 35% no EEZ finanšu instrumenta;

• kultūras mantojuma aizsardzība, 35% no EEZ finanšu instrumenta;

• atbalsts zaļākai rūpniecībai – Viedo tehnoloģiju fonds, 40% no Norvēģijas valdības instrumenta;

• bilaterālā pētniecības programma, tai skaitā stipendijas (ietverot stipendijas bakalaura programmu studentiem ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem), 19% no Norvēģijas finanšu instrumenta;

• tieslietas un iekšlietas, ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu, 40% no Norvēģijas finanšu instrumenta;

• cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšana, 1% no Norvēģijas finanšu instrumenta.

Turpmākās sarunās Latvija ar donorvalstīm noslēgs saprašanās memorandus par finanšu instrumentu ieviešanu. Saprašanās memorandos būs noteikts finanšu instrumentu ieviešanas mehānisms, kā arī konkrētas prioritātes.

Lai nodrošinātu efektīvāku finanšu instrumentu līdzekļu izlietojumu, kā arī samazinātu administratīvās izmaksas nākamajā periodā, 2009.–2014.gada periodā Latvija koncentrēsies uz iespējami mazāku prioritāšu skaitu, un arī to ietvaros noteiks konkrētus vēlamos sasniedzamos rezultātus. Tā tiks samazināts arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju skaits un radīta jūtamāka pievienotā vērtība no ieguldījumiem projektos attiecīgajā nozarē. Vienlaikus nodrošināta nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu avotu finansētajiem pasākumiem.

 

FM: Par Latvijas iemaksām 10. Eiropas Attīstības fondā

Lai Latvija izpildītu uzņemtās saistības pret 10. Eiropas Attīstības fondu (EAF) un turpmākajos gados veiktu noteiktās iemaksas fondā, Ministru kabinets 28.septembrī uzdeva 2011.gada valsts budžetā plānot nepieciešamos līdzekļus – 1,49 miljonus latu – Finanšu ministrijas budžetā, bet 2012.gadā nepieciešamos 1,79 miljonus latu – Ārlietu ministrijas budžetā.

Latvijas finanšu saistības ir noteiktas likumā “Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu Aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa”.

Lai būtu tiesisks pamats ar likuma apstiprinātā nolīguma 1.punkta otrajā apakšpunktā noteiktās iemaksas plānot gadskārtējā valsts budžetā un veikt maksājumus, ir nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta pilnvarojums konkrētai institūcijai.

Iemaksu pirmā daļa Latvijai jāveic, vēlākais, līdz 2011.gada 21.janvārim. Ja iemaksas netiek veiktas noteiktajā termiņā, dalībvalstij ir jāmaksā procenti par nesamaksāto summu.

2011.gadā iemaksu summa 1,491 miljons latu veidojas kā 0,07% no 10. EAF kopējām dalībvalstu iemaksām 2011.gadā, kas ir 2,13 miljardi latu.

2012. un 2013.gada iemaksu summa – 1,79 miljoni latu veidojas kā 0,07% no 10. EAF kopējām dalībvalstu iemaksām attiecīgajos gados, kas patlaban tiek prognozētas 2,55 miljardi latu.

 

FM: Par Latvijas gatavošanos eiro ieviešanai 2014.gadā

Valdība 28.septembrī tika informēta par laikā no 1.februāra līdz 31.jūlijam paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai Latvijā.

Šajā laikā būtiskākie pasākumi eiro ieviešanas projekta ietvaros ir īstenoti vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) un eiro ieviešanas komunikācijas jomā. Tāpat arī turpmākajos mēnešos galvenie uzdevumi būs saistīti ar vienotās eiro maksājumu telpas un pakalpojumu attīstību un komunikācijas pastiprināšanu, lai informētu sabiedrību par tautsaimniecības stabilizāciju un soļiem ceļā uz eiro ieviešanu. Kā zināms, Ministru kabinets kā eiro ieviešanas mērķa datumu Latvijā ir nosaucis 2014.gada 1.janvāri.

“Eiro nav pašmērķis. Eiro ir līdzeklis, lai palielinātu pievilcību Latvijas ekonomiskajai videi, jo no investoru viedokļa eiro nozīmē lielāku uzticamību, pārliecību par atbilstību ilgtspējīgas ekonomikas kvalitātei. Tas nozīmē pievilcīgākas procentu likmes, aizņemoties valstij, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

No uzņēmēju skatupunkta Latvijas iekļūšana eirozonā dos attīstības perspektīvu un starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik vērtē visaugstāk. Protams, nevar aizmirst arī tiešus, ātri izmērāmus ieguvumus, kā, piemēram, valūtas maiņas izdevumu izzušana,” norāda eiro projekta vadītāja Latvijā Sanita Bajāre.

27.jūlijā Eiropas Komisija publicēja desmito ziņojumu par praktisko gatavošanos eiro ieviešanai neeirozonas dalībvalstīs, un šoreiz tajā plašāk tika izvērtēts gatavošanās process Igaunijā. Ziņojumā EK kritizēja Igaunijas kavēšanos ar komunikācijas pasākumu īstenošanu un aicināja valsti nekavējoties sākt sabiedrības informēšanas kampaņu, kas šobrīd ir veiksmīgi sākta. Papildus EK pauda bažas par eiro projekta centralizētas pārvaldības un pārraudzības trūkumu, ko operacionālā līmenī vajadzētu nodrošināt eiro projekta vadītajam atbilstoši sākotnēji izveidotai eiro projekta struktūrai (līdzīgi kā tas tiek organizēts Latvijā).

 

FM: Par atsevišķu mēnešalgu skalu Civilās aviācijas aģentūras darbiniekiem

Ministru kabinets 28.septembrī ir akceptējis grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību, paredzot atsevišķu mēnešalgu skalu Civilās aviācijas aģentūras darbiniekiem. Civilās aviācijas aģentūra netiek finansēta no valsts budžeta, bet nodrošina gaisa kuģu lidojumu drošības uzraudzību no gaisa transporta pakalpojumu saņēmēju maksājumiem.

Noteikumos iekļautas normas, kas regulē amatpersonu (darbinieku), kuri nodrošina Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, kvalifikācijas pakāpes, mēnešalgu noteikšanas kritērijus un mēnešalgu apmērus.

Šiem darbiniekiem paredzēta atsevišķa mēnešalgu skala. Maksimālā mēnešalga skalā noteikta 2800 latu, lai aģentūras kā darba devēja konkurētspēju kaut daļēji pielīdzinātu aviācijas industrijai (2800 latu ir maksimālā mēnešalga valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem).

 

FM: Par jauniem koncesijas procedūras paziņojumu veidlapu paraugiem

Ministru kabinets 28.septembrī apstiprinājis noteikumus, kas nosaka koncesijas procedūras paziņojumu saturu, paziņojumu veidlapu paraugus un to iesniegšanas kārtību Iepirkumu uzraudzības birojā.

Noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumus Nr.1099 “Noteikumi par koncesijas procedūras paziņojumu saturu, to iesniegšanas kārtību un paziņojumu veidlapu paraugiem”, pamatā saglabājot šo noteikumu normas un papildinot tās ar brīvprātīga paziņojuma par koncesijas procedūras rezultātiem veidlapas paraugu, kā arī precizējot paziņojuma par koncesijas procedūras rezultātiem veidlapas paraugu un tajā iekļaujamo informāciju.

Brīvprātīga paziņojuma par koncesijas procedūras rezultātiem publicēšanas mērķis ir paredzēt iespēju ieinteresētajām personām apstrīdēt tādas koncesijas procedūras veikšanas pamatotību, kas veikta, nepiemērojot atbilstošu koncesijas procedūru un nepublicējot paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, kā arī pasargāt publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi no smagām sekām tā kļūdas gadījumā (piemēram, nepiemērojot atbilstošu koncesijas procedūru), kā rezultātā koncesijas līgums varētu tikt atzīts par spēkā neesošu vai tā noteikumi tiktu grozīti vai atcelti, vai koncesijas līguma termiņš tiktu saīsināts.

Savukārt Koncesijas procedūras komisija, paziņojot izraudzītā pretendenta nosaukumu, norāda noraidītajam pretendentam tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus un, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 1.oktobrī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par kārtību, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī

28.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstījis jauna instrukcijas projekta “Kārtība, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī” pieņemšanu. Savukārt iepriekšējā kārtība, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā, tiek atzīta par spēku zaudējušu.

Jaunais instrukcijas projekts nosaka apziņojamo amatpersonu saraksta izveidošanu, uzturēšanu un lēmuma pieņemšanu par apziņošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Paredzēts, ka apziņojamo amatpersonu saraksta izveidi un uzturēšanu nodrošinās Krīzes vadības padomes sekretariāts.

Lēmumu par amatpersonu apziņošanu un apziņojamo amatpersonu loku pieņem Ministru prezidents, kurš dod uzdevumu Ministru prezidenta biroja vadītājam vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājam nodrošināt apziņošanu. Projektā noteikti apziņotāju un amatpersonu pienākumi, apziņošanas kārtība par ārkārtas notikumiem valstī, kā arī kritēriji, atbilstoši kuriem nepieciešams veikt Ministru prezidenta informēšanu par minētajiem notikumiem.

 

IeM: Par Valsts civilās aizsardzības plāna projektu

28.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Valsts civilās aizsardzības plāna projektu, kurā veikti vairāki precizējumi, piemēram, nosakot apdraudējuma “Plūdi” raksturojumu sakarā ar pavasara plūdiem, kā arī iekļaujot plānā plūdu apdraudēto vietu sarakstu.

Par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas, bet par plāna precizēšanu un kontroli ir atbildīga Iekšlietu ministrija.

Plānā precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos. Tāpat papildināts plānā iekļautais saraksts ar valsts un reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem.

Pēc Vides ministrijas priekšlikumiem plānā precizēts komersantu saraksts, uz kuriem attiecas Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”.

Precizēts arī apdraudējuma “Radiācijas avārijas” raksturojums sakarā ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu. Tāpat precizēti plāna pielikumi sakarā ar kopējās elektriskās jaudas izmaiņām atomelektrostacijās un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta nosaukuma maiņu, kā arī plāns papildināts ar atomelektrostaciju sarakstu, kuras nodotas demontāžai.

Balstoties uz Veselības ministrijas priekšlikumiem, koriģēts plāna pielikums “Bīstamās infekcijas slimības un citu infekcijas slimību ar ievērojamu un grūti kontrolējamu infekcijas izplatīšanās potenciālu uzliesmojumi (to draudi) un masveida saindēšanās”.

Valsts civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu saskaņotu vadības, glābšanas dienestu un attiecīgu institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

 

IeM: Par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

28.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, paredzot izslēgt no likuma pārejas noteikumiem punktu, kas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) uzdeva no 2011.gada sākt pildīt jaunu funkciju – organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanas darbus.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā situāciju, ka meža ugunsgrēku ierobežošanas pārņemšanai VUGD nav piešķirts nekāds finansējums un VUGD rīcībā nav atbilstoša tehniskā nodrošinājuma. Līdz ar to, ja VUGD pārņemtu atbildību par mežu ugunsgrēku likvidēšanu, tad tiktu apdraudēta Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteikto funkciju pienācīga izpilde. Kā sekas tam var būt paaugstināts apdraudējums cilvēkiem, īpašumam, videi, jo bieži VUGD nevarētu ierasties izsaukuma vietā normatīvajos aktos noteiktajā laikā.

Patlaban Valsts meža dienests atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, bet VUGD iesaistās meža ugunsgrēku ierobežošanā un likvidēšanā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Neraugoties uz to, ka VUGD veicamās funkcijas ir paplašinātas, valsts finansējums ir samazināts par 6 miljoniem latu un dienesta reorganizācijas gaitā veikta amatpersonu un darbinieku skaita samazināšana par 252 cilvēkiem, VUGD savu iespēju robežās turpinās ugunsnedrošajā laikposmā sniegt atbalstu Valsts meža dienestam meža ugunsgrēku ierobežošanā.

Likumprojektu paredzēts iesniegt Saeimā budžeta projekta 2011.gadam pavadošajā likumu projektu paketē.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par Eiropas Sociālā fonda finansētās viengadīgās profesionālās izglītības programmas īstenošanu

Lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās, 28.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes “Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai” otro projekta iesniegumu atlases kārtu.

Šim mērķim pieejamais finansējums ir 4,15 miljoni latu, no kuriem 92% ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējums. Ar šiem naudas resursiem jānodrošina, ka 2000 jauniešu iegūs pašreizējam darba tirgum nepieciešamo otro un trešo kvalifikācijas līmeni salīdzinoši īsā termiņā – viena līdz pusotra mācību gada laikā. Pēc viengadīgo programmu sekmīgas apguves jauniešiem tiks izsniegts valstī atzīts profesionālās kvalifikācijas diploms, kas nodrošinās jauniešu lielāku konkurētspēju darba tirgū.

Šie pasākumi mazinās potenciālo bezdarbnieku skaita pieaugumu un darbaspēka trūkumu tautsaimniecībai pieprasītās profesijās vidējā termiņā, kā arī mazinās sociālās atstumtības risku nepietiekamas izglītības dēļ.

Projektā īstenoto profesionālās izglītības programmu audzēkņiem būs iespēja saņemt mērķstipendijas IZM īstenotā ESF projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” ietvaros. Papildus valstī noteiktajām profesionālās izglītības īstenošanas izmaksām noteikumi paredz, ka projekta ietvaros atbalstāmo profesionālās izglītības programmu audzēkņiem tiks segti ceļa izdevumi uz kvalifikācijas prakses vietu un izdevumi par naktsmītni kvalifikācijas prakses laikā (kopā nepārsniedzot 50 latu mēnesī vienam audzēknim), civiltiesiskā apdrošināšana uz kvalifikācijas prakses laiku, kā arī obligātās veselības pārbaudes izdevumi.

Šīs ESF atbalstītās aktivitātes otrā kārta tiks īstenota kā viens centralizēts projekts. Apstiprinātie MK noteikumi paredz, ka projekta iesniedzējs būs Valsts izglītības attīstības aģentūra, kura projektu īstenos sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm no visiem reģioniem. Lai projektā īstenojamās profesionālās izglītības programmas atbilstu darba tirgus pieprasījumam, tās saskaņotas ar nozaru profesionālajām organizācijām.

 

IZM: Par mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu darba samaksas sadalījumam

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par līdzekļu pārdali starp valsts budžeta resoriem un mērķdotāciju pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm finansējuma sadalījumu”, kas 28.septembrī apstiprināts valdībā.

Mērķdotācijas pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šā gada četriem mēnešiem ir 48 581 342 lati, interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 2 389 132 lati, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 562 606 lati, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 192 948 lati, pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem – 16 232 394 lati, pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 4 108 000 latu.

Tā kā profesionālās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gada sākumā ir uzņemts par 677 audzēkņiem vairāk, nekā sākotnēji plānots, valdība atbalstījusi budžeta līdzekļu pārdali 135 119 latu apmērā, pārceļot 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” noteikto finansējumu uz 15.resora “Izglītības un zinātnes ministrija” 2.programmu “Profesionālās izglītības mācību iestādes”.

Atbilstoši valdībā apstiprināto Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu 2010.–2015.gadam mērķim – pakāpeniski palielināt profesionālās izglītības audzēkņu īpatsvaru vidējās izglītības pakāpē – šogad tika uzņemtas papildu grupas vairākās profesionālās izglītības iestādēs, kurās bija konkurss. Profesionālajās izglītības iestādēs 2010.gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros bija plānots uzņemt 8892 audzēkņus, bet uzņemti 9569 audzēkņi.

Vienlaikus, lai nodrošinātu mērķdotāciju sadali atbilstoši MK noteikumiem Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, IZM visām pašvaldībām nosūtījusi skaidrojumu par aprēķinu veikšanu, piemērojot normēto skolēnu skaitu un izglītības programmas koeficientu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanas koncepciju

28.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīta Kultūras ministrijas (KM) izstrādātā koncepcija turpmākai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanai Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā.

“Šodien Ministru kabinetā apstiprinātais rīcības plāns Okupācijas muzeja ēkas attīstībai un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidei demonstrē pilnu valdības izpratni par nepieciešamību īstenot šos projektus, kā arī pārliecību, ka iniciatīvu par šādas nacionālas nozīmes piemiņas vietas izveidošanu Rīgā nekādā gadījumā nedrīkst atlikt tālā nākotnē un tai jātop īstenotai tuvākajos gados. Lai iecere par kompleksa izveidi īstenotos, neatsveramu ieguldījumu devusi Okupācijas muzeja biedrība, muzeja darbinieki un atbalstītāji, kuri gadiem ilgi ir ticējuši idejai un tās realizēšanai. Racionāli un pragmatiski rīkojoties, mēs izpildīsim savu pienākumu un izveidosim Okupācijas muzeja un memoriāla kompleksu līdz 2014.gadam, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā Rīga apliecinātu ne vien mūsu panākumus un sasniegumus mūsdienās, bet arī pienācīgā veidā atgādinātu par mūsu valsts vēstures tumšākajām lappusēm,” norāda kultūras ministrs Ints Dālderis.

MK rīkojumā atbalstīts koncepcijā ietvertais situācijas risinājuma variants, kas paredz vistuvākajā laikā veikt neatliekamos rekonstrukcijas un remonta darbus Okupācijas muzeja darbības nodrošināšanai, bet jautājumu par memoriāla un Nākotnes nama projekta īstenošanu skatīt 2012.gada budžeta kontekstā.

Neatliekamos darbus, tostarp muzeja ēkas fasādes, lietus ūdens novadīšanas sistēmas un sanitārā mezgla rekonstrukciju, kā arī apkures sistēmas izbūvi veiks VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kā finansējuma avotu izmantojot līdzekļus no valsts īpašumu atsavināšanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, par attiecīgu summu samazinot 2011.gadā plānotās iemaksas valsts budžetā. Prognozējamās neatliekami veicamo darbu izmaksas ir 350 000 latu.

Kultūras ministrijai noteikts līdz 2012.gada 1.jūnijam sadarbībā ar VNĪ izvērtēt optimālākos būvniecības darbu finansēšanas modeļus un šo informāciju iesniegt Ministru kabinetā. KM uzsver, ka nav pieļaujama kavēšanās piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanā. Tā būvniecība būtu jāpabeidz 2013.gadā, paredzot Okupācijas muzejam laiku ekspozīcijas iekārtošanai, lai 2014.gadā komplekss būtu pieejams apmeklētājiem.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

RAPLM: Par pašvaldību pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņiem

Ministru kabinets 28.septembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņiem.

Noteikumi izstrādāti, lai samazinātu nekustamā īpašuma atsavināšanas un reģistrācijas procedūru termiņus tiem nekustamo īpašumu pārdevējiem, kuriem saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir jāpiedāvā pašvaldībām izmantot pirmpirkuma tiesības, taču pašvaldības atsakās izmantot pirmpirkuma tiesības.

Noteikumi paredz, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, pirkuma līgums vai tā noraksts pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās iesniedzams attiecīgajai vietējās pašvaldības domei, kura atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai, tiesību aktiem, attīstības plānošanas dokumentiem un citiem dokumentiem izvērtē attiecīgā nekustamā īpašuma nepieciešamību pašvaldību funkciju īstenošanai.

Izņēmums nekustamā īpašuma atsavināšanai ir likumā par pašvaldībām minētie gadījumi, piemēram, ja nekustamo īpašumu iegūst valsts, ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro iestāžu vajadzībām, valsts un pašvaldību privatizējamiem objektiem.

Ja atsavināmais nekustamais īpašums vietējai pašvaldībai ir nepieciešams savu funkciju veikšanai, noteikumi paredz, ka dome ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības.

Savukārt, ja atsavināmais nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldību funkciju veikšanai, attiecīgi pilnvarota pašvaldības institūcija ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas sastāda izziņu par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības.

Noteikumi arī paredz, ka pašvaldībai ir saistoša pārdevēja un pircēja vienošanās, kuras attiecas uz tiesiski noslēgta līguma būtiskām sastāvdaļām un ir ietvertas iesniegtajā pirkuma līgumā.

Tāpat noteikumi paredz arī gadījumus, kad pašvaldība zaudē pirmpirkuma tiesības. Piemēram, ja vietējās pašvaldības dome divdesmit dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas nepieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības

Vietējā pašvaldība zaudē pirmpirkuma tiesības arī tad, ja vietējās pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības vai pašvaldības institūcija izsniedz izziņu par atteikumu izmantot šīs tiesības.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību

Iesaistot VAS “Latvijas Pasts” starpniecības partnerus universālā pasta pakalpojuma sniegšanā, tiks nodrošināta pilnīga un objektīva ienākumu uzskaite un nodokļu aprēķināšana, kā arī atvieglota administratīvo formalitāšu kārtošana.

To garantēs izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, kas 28.septembrī izskatīti valdībā.

Saskaņā ar Pasta likumu pasta komersantam, kas sniedz universālo pakalpojumu, ir tiesības nodrošināt šā pakalpojuma pieejamību, izmantojot starpnieku. Starpniekam nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai jālieto uz pasta komersanta vārda reģistrētas elektroniskās kases sistēmas, kas nodrošinās pilnīgu un objektīvu ienākumu uzskaiti un nodokļu aprēķināšanu, ko pasta komersants nevarētu pilnībā garantēt, ja starpnieks pakalpojumu sniegšanai izmantotu savas kases sistēmas.

Pēc Satiksmes ministrijas ieteikuma esošā kārtība papildināta ar nosacījumu, ka situācijās, kad pasta komersanta kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu lieto starpniecības pakalpojuma sniedzējs, darba līgumu ar personu, kura veic kasiera operatora pienākumus, slēdz starpniecības pakalpojuma sniedzējs. Viņš arī rakstiski nosaka tās pienākumus. Kasiera operatora apmācību darbam ar attiecīgo kases aparātu, sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu nodrošina lietotājs jeb pasta komersants.

Tāpat jaunais regulējums paredz, ka lietotāju pienākumus un tiesības saistībā ar kases aparātu faktisko izmantošanu nodrošina starpniecības pakalpojumu sniedzējs atbilstoši līguma noteikumiem, kas noslēgts starp lietotāju un starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību

28.septembrī Ministru kabinets pieņēma Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību. To izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji arī no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Kultūras ministrijas, kā arī dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jautājumu eksperts, praktizējošais jurists V.Šadinovs.

Noteikumi regulēs prasības dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta izstrādāšanai un noformēšanai, kā arī pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus, šo sistēmu veidojošo dokumentu grupas un prasības, kas ievērojamas, izstrādājot un noformējot pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus.

Gadījumā, ja elektroniskajiem dokumentiem kādas šajos noteikumos paredzētās prasības tehniski nav iespējams piemērot, tās elektroniskajiem dokumentiem nepiemēro.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VesM: Par ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību izveidošanu un iesaistīšanu starptautiskās palīdzības sniegšanā

28.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā veido, uztur, apmāca, finansē un nosaka sociālās garantijas ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienībām, kuras piedalīsies starptautiskās palīdzības sniegšanā katastrofās cietušajām valstīm.

Noteikumi paredz, ka vienību personāls pēc brīvprātības principa tiks komplektēts no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un citiem speciālistiem.

Noteikumos noteikts, ka 12 stundu laikā pēc palīdzības lūguma saņemšanas no katastrofā cietušās valsts Ministru kabinets lems par vienību nosūtīšanu palīdzības sniegšanai. Savukārt vienībām 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas jānodrošina gatavība doties uz katastrofā cietušo valsti.

Ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību dalība starptautiskās palīdzības sniegšanā citās katastrofās cietušajās valstīs stiprinās Latvijas atbildīgo dienestu pieredzi un prasmes un nepieciešamības gadījumā būs iespējams efektīvi nodrošināt palīdzību katastrofu gadījumos arī Latvijas teritorijā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību

28.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 “Virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība””.

Šis noteikumu projekts izstrādāts, lai atbilstoši Latvijas tranzīta biznesa interesēm atvieglotu ostu akvatorija remonta padziļināšanas darbu izpildi, vienkāršojot procedūras un saīsinot saskaņošanai nepieciešamo laiku, vienlaikus būtiski nesamazinot vides aizsardzības prasības attiecībā uz jaunu tranzīta biznesa infrastruktūras objektu būvniecību.

Noteikumu projekts paredz atvieglot ostu akvatoriju un kuģu ceļu remonta padziļināšanas darbu veikšanai nepieciešamo saskaņošanas procedūru administratīvo slogu, paredzot, ka Valsts vides dienests pats iegūs nepieciešamo informāciju par darbu veikšanas ietekmi uz īpaši aizsargājamām teritorijām, īpaši aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, uz zivju resursiem, kā arī plānoto darbu atbilstību upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos noteiktajiem ūdens objektu kvalitātes mērķiem.

Tāpat tiek precizētas prasības attiecībā uz izņemtās grunts novietošanu sauszemē vai grunts novietnē jūrā, kā arī paredzēts samazināt no reizi trijos gados uz reizi piecos gados grunts paraugu analīžu veikšanu gadījumos, kad nav sagaidāmas būtiskas grunts kvalitātes izmaiņas.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par atbalstu zivsaimniecības nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanas pasākumiem

Valdība 28.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 27.janvāra noteikumos Nr.78 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai”.

Pamatojoties uz līdzšinējo pasākumu īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējā projektu iesniegumu iesniegšanas kārtā, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību vietējā rīcības grupā, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Turpmāk atbalsta pretendentam nebūs jāsniedz dokuments, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, tehniskais projekts jaunas būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai teritorijas labiekārtošanas gadījumā un zemesgrāmatu nodaļas izdota nostiprinājuma uzraksta kopija vai zemesgrāmatas apliecības kopija par nekustamo īpašumu.

Tāpat turpmāk nebūs jāveic nomas līguma reģistrācija zemesgrāmatā, izņemot, ja atbalsta pretendents ir pašvaldība. Savukārt teritorijas labiekārtošanas, kas nav atrunāta būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos, gadījumā atbalsta pretendentam būs jāsniedz saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Noteikumos izdarīti arī grozījumi, lai esošajā ekonomiskajā situācijā veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un vietējās infrastruktūras uzlabošanos, kas paredz palielināt atbalsta intensitāti līdz 100% biedrībām un nodibinājumiem, kuri vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvuši sabiedriskā labuma statusu un kuru projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajai sabiedriskā labuma darbības jomai, kā arī līdz 90% vietējām pašvaldībām un līdz 60% komersantiem un fiziskām personām. Tā kā noteikumos ir paredzēts nevis fiksēts publiskā finansējuma apmērs procentos, bet gan maksimālais publiskā finansējuma apmērs procentos, vietējām rīcības grupām pašām būs iespēja, regulējot publiskā finansējuma apmēru procentos, noteikt, kuru rīcību tā visvairāk vēlas atbalstīt un ar cik lielu publiskā finansējuma apmēru.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

28.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurā noteiktas izmaiņas jomās, kas skars ciltsdarbu un dzīvnieku audzēšanu, kā arī kultūraugu selekcionāru tiesības.

Likuma grozījumu projektā precizēti valsts nodevas objekti, kas attiecas uz ciltsdarbu un dzīvnieku audzēšanu, ņemot vērā, ka sagatavotais Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumprojekts aizstās Ciltsdarba likumu. Valsts nodeva tiek noteikta par sertifikātu izsniegšanu fiziskām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, par ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu.

Tāpat likuma grozījumu projektā tiek precizēti valsts nodevas objekti, jo tiek lietota jauna terminoloģija saistībā ar valsts nodevas noteikšanu Dzīvnieku aizsardzības likumā. Nodeva noteikta par atļauju izmantot dzīvnieku izmēģinājumā un par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju, tas ir, nodeva par atļauju izmantot dzīvnieku izmēģinājumā noteikta 29 lati, bet nodeva par savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju – 25 lati. Plānots, ka 2010.gadā un nākamajos trīs gados izsniegs 15 šādas atļaujas katru gadu. Grozījumi likumā skars institūcijas un iestādes, kas veic izmēģinājumus ar dzīvniekiem, un savvaļas sugu dzīvnieku turētājus.

Normatīvā akta projekts nosaka arī jaunu 15 latu valsts nodevu par selekcionāra tiesību pagarināšanu. Selekcionāra tiesību noslēguma periods jau tuvojas 230 kultūraugu šķirnēm, līdz ar to šie grozījumi likumā pakāpeniski skars apmēram 100 selekcionāru un šķirnes uzturētāju.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā.

 

ZM: Par grozījumiem medību noteikumos

Valdība 28.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.760 “Medību noteikumi”.

Šobrīd noteikumi paredz, ka visos gadījumos, kad bojāgājis medījamais dzīvnieks un tā bojāejas iemesls nav medīšana vai ķeršana, piemēram, aļņa, brieža, meža cūkas, lapsas u.c. dzīvnieka sabraukšanas gadījumā, jāpieaicina ne tikai Valsts meža dienesta (VMD) amatpersonas, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektors, lai noteiktu dzīvnieka nāves cēloni un izslēgtu infekcijas slimību draudus.

Lai samazinātu administratīvo resursu izlietojumu, izmaiņas noteikumos paredz, ka par atrastu bojāgājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku tā atradējs paziņo tikai VMD. Savukārt, ja konstatēta vairāku meža dzīvnieku vienlaicīga bojāeja, VMD amatpersonas par šo faktu nekavējoties informē PVD inspektorus.

Noteikumi paredz, ka vairāku medījamo dzīvnieku vienlaicīgas bojāejas gadījumā jānosaka to bojāejas iemesls, jāsastāda noteikta parauga akts un jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību ar dzīvnieku līķiem. Ja bojāgājis viens vai divi medījamie dzīvnieki un bojāejas pazīmes neliecina par infekcijas slimības izplatīšanos, VMD amatpersona vienpersoniski reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par finansējumu piena nozares pārstrukturēšanas pretendentiem

Valdība 28.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.255 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros””. Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā atbalsta pretendenti varēs pieteikties uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros piešķirto sabiedrisko finansējumu piena nozares pārstrukturēšanai.

Ņemot vērā piena nozares pārstrukturēšanas mērķi – uzlabot piensaimniecības nozares konkurētspēju, atbalsta nosacījumi ir izstrādāti, lai apvienotu piena ražotājus un radītu piena produktiem pievienoto vērtību Latvijā.

Plānots, ka uz atbalstu piena sektorā varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem kooperatīviem, bet pārejās – vienai vai vairākām personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus. Vienlaikus šīs juridiskās personas īpašnieku kopējam piegādes kvotas ietvaros realizētajam piena apmēram pēdējā noslēgtajā kvotas gadā būs jābūt vismaz 70 tūkstošiem tonnu piena.

Sabiedriskais finansējums šā mērķa īstenošanai noteikts 5,18 miljoni latu.

Paredzēts, ka atbalsta pretendentiem, kas pieteiksies uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā piešķirto sabiedrisko finansējumu piena sektora pārstrukturēšanai, atbalsta apmēru noteiks atbilstoši uzņēmuma kategorijai. Tostarp mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi varēs pretendēt uz 60% līdzfinansējumu, bet pārējie – uz 30%. Atbalstu nepiešķirs uzņēmumiem, kuros strādā vismaz 750 darbinieku un kuru neto apgrozījums ir vismaz 140 560 800 latu.

Grozījumi noteikumos veikti, jo Eiropas Komisijā ir apstiprinātas izmaiņas Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” atbalsta piešķiršanas nosacījumos saistībā ar Latvijai piešķirto finansējumu no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna.

Papildus tam normatīvajā aktā ir veikta virkne precizējumu esošajā atbalsta administrēšanas kārtībā, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta pretendentiem.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa