Par grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā

Saeima 30.septembrī otrreiz caurlūkoja un pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, svītrojot no 17.jūnijā Saeimā pieņemtā likuma normu, kas uzliek pienākumu politisko partiju vai partiju apvienību valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt savus ienākumus.

Likums grozīts, pamatojoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera iebildumiem un ņemot vērā Ministru prezidenta Valda Dombrovska atzinumu par to, ka tiesību normas par partiju un partiju apvienību amatpersonu pienākumu iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir iekļaujamas Politisko partiju likumā.

Pēc otrreizējās caurlūkošanas likumā nemainīts atstāts iepriekš pieņemtais regulējums, ka valsts amatpersonām ienākumu deklarācijā turpmāk būs jānorāda tikai tā informācija, kas nav pieejama citās informācijas sistēmās, un nodokļu administrācijai pārējās nepieciešamās ziņas būs jāiegūst no citiem valsts reģistriem.

Grozījumi arī paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs jānodrošina amatpersonai pieeja valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai. Amatpersonai šī informācija būs jāpārbauda, nepieciešamības gadījumā jāprecizē un tās patiesums jāapliecina ar savu parakstu. To, kuras informācijas sistēmas amatpersonām būs pieejamas, noteiks Ministru kabinets.

Līdzšinējais regulējums noteica, ka valsts amatpersonām, aizpildot ienākumu deklarāciju, jāsniedz ziņas, kas jau atrodas dažādos reģistros un pieejamas arī VID. Tādējādi, sniedzot informāciju atkārtoti, deklarāciju aizpildītāji pārrakstīšanās vai kļūdainas informācijas norādīšanas gadījumos tika sodīti par datu neatbilstību VID datubāzēs esošajai informācijai, norāda grozījumu autori. Deklarēšanas vienkāršošana ļaus arī ekonomēt VID finanšu un administratīvos resursus, kas tika tērēti atkārtotai datu apkopošanai deklarācijās.

Izmaiņas interešu konflikta novēršanas likumā arī nosaka, ka amatpersona amatu savienošanas kārtībā turpmāk varēs veikt eksperta vai konsultanta darbu citas valsts administrācijā, starptautiskā organizācijā vai tās pārstāvniecībā. Tam būs nepieciešama valsts vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kas attiecīgo personu ir iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā, kā arī būs jāizvērtē, vai šāda amatu savienošana nekaitēs Latvijas valsts interesēm. Par amatpersonām, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, būs jālemj Saeimas Prezidijam.