Par atbalstu integrētajai jūrniecības politikai

Eiropas Komisija 30.septembrī nāca klajā ar priekšlikumu par turpmāku finansiālā atbalsta sniegšanu 2007.gadā ieviestajai ES integrētajai jūrniecības politikai attiecībā uz laika posmu no 2011. līdz 2013.gadam. Priekšlikums sagatavots, lai Komisija, dalībvalstis un jūrniecības nozarē iesaistītās personas varētu turpināt sekmīgo darbu, kas iesākts, lai nodrošinātu okeānu, jūru un piekrastu ilgtspējīgu izmantojumu.

Integrētā jūrniecības politika iestājas par integrētu pieeju okeānu, jūru un piekrastu pārvaldībai un stimulē visu ar jūru saistīto politisko virzienu savstarpēju mijiedarbību ES. Ierosinātā finansējuma – 50 miljonu eiro – nolūks ir turpināt 2007.gadā iesākto darbu, lai likvidētu politiskos šķēršļus, veidotu ietaupījumus ES un valstu budžetā, kā arī radītu nosacījumus, kas nepieciešami, lai varētu veidoties sinerģijas, savstarpēji saistot tās politikas jomas, kas ietekmē jūru, tādas kā transports, zivsaimniecība, muita un jūras vides aizsardzība.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki sacīja: “Integrētā jūrniecības politika ir mainījusi mūsu redzējumu attiecībā uz jūrām un okeāniem. Šī daudzsološā politika jau tagad ir sākusi sniegt daudzējādus rezultātus; tomēr, lai arī atlikušajos pašreizējās finanšu perspektīvas gados laikā no 2011. līdz 2013.gadam tā būtu efektīva un iedarbīga, tās pamatā ir jābūt stabilam finansējumam.”

Pēdējo divu gadu laikā integrētās jūrniecības pamatnostādnes ir izklāstītas virknē projektu un iniciatīvu. Piemēram, trīs šādu turpmāko jūru baseini tika sīki pētīti, lai panāktu iespējamu sinerģiju veidošanos starp dažādiem sektoriem: Ziemeļu Ledus okeāns, Vidusjūra un Baltijas jūra, kura tika rūpīgi aplūkota Baltijas jūras stratēģijas ietvaros. Komisija arī ir aizsākusi vērienīgu iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020”, lai padziļinātu izpratni par mūsu jūru stāvokli. Turpinājās integrēts darbs arī kuģošanas uzraudzības jomā, kurā visas esošās sistēmas tiek grupētas vienotā veselumā, lai palīdzētu valsts iestādēm novērst nelikumīgas darbības, gādāt par jūras vidi un uzlabot jūras transporta efektivitāti, drošību un drošumu. Jūras telpas sakārtošanas nolūkā ir izstrādātas vadlīnijas, lai sekmētu ilgtspējīgu jūras telpas izmantojumu, stimulētu pārrobežu ieguldījumus un palīdzētu ES līdz 2020.gadam uzlabot tās ūdeņu vides stāvokli.

Visas šīs iniciatīvas ir finansētas, īstenojot priekšdarbus un pilotprojektus, kuriem pēc to būtības termiņš bija divi vai trīs secīgi gadi.

30.septembrī pieņemtajā regulas priekšlikumā ir paredzēta programma, kas nodrošinās stabilu pamatu, lai turpinātu garantēt nepārtrauktu atbalstu iesāktajam darbam. Ar šo regulu pievienotā vērtība tiks piešķirta pasākumiem, kurus dalībvalstis īstenojušas nacionālā vai vietējā līmenī. Programma arī attīstīs sinerģijas starp citiem ES finanšu instrumentiem, tādējādi uzlabojot konsekvenci to līdzekļu izmantojumā, kas ietekmē jūras un piekrastes.

Programmā ieskicētas sešas galvenās darbības jomas:

• sekmēt integrētu jūrniecības pārvaldību Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti, nevis koncentrējoties uz vienu vienīgu politikas jomu, bet gan plašā perspektīvā – ņemot vērā visas iniciatīvas, kas ietekmē jūras nozari;

• precīzi identificēt Eiropas jūru baseinu specifiskās problēmas un vajadzības saistībā ar dažādām atsevišķu sektoru politikām;

• pilnveidot jūras teritoriālo plānošanu un piekrastes zonas pārvaldību, lai sniegtu stabilu plānošanas pamatu attiecībā uz jūru un nodrošinātu tā ilgtspējīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu attīstību;

• izstrādāt attiecīgu jūras zināšanu infrastruktūru, lai dati par jūru būtu uzticami un lai to kvalitāte būtu augsta, un lai tie būtu pieejami gan valsts iestādēm, gan uzņēmumiem, samazinot funkcionālās izmaksas jūras datu izmantotājiem un sekmējot konkurenci un inovācijas;

• izveidot vienotu informācijas apmaiņas vidi, kurā tiktu apvienotas visas nozares specifiskās pārraudzības un monitoringa sistēmas, lai veidotos visaptverošs priekšstats par to, kāda ir izpratne par jūru, lai tādējādi valstu iestāžu rīcībā būtu iedarbīgāki rīki dažādu darbību pārraudzībai un lai tās spētu reaģēt uz nelikumīgām darbībām vai apdraudējumu jūrā;

• sekmēt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovācijas un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos, tādējādi sasniedzot mērķus, kas izvirzīti “Eiropa 2020” stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

Šis regulas priekšlikums tagad nonāks Padomē un Eiropas Parlamentā, kur to apspriedīs atbilstīgi Lisabonas līgumā paredzētajai koplēmuma procedūrai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa