Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar vārdiem “kā arī dienesta disciplīnas ievērošanu Iestādē”.

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

“2.¹ pants. Dienesta disciplīna

(1) Dienesta disciplīna Iestādē ir tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību precīza izpilde.

(2) Amatpersona ievēro dienesta disciplīnu un nepieļauj tās pārkāpumus.

(3) Amatpersona, kurai padotas citas amatpersonas (turpmāk — augstāka amatpersona), atbilstoši savai kompetencei nodrošina dienesta disciplīnas ievērošanu Iestādē (struktūrvienībā) — pastāvīgu kontroli pār dienesta disciplīnas ievērošanu, kā arī attiecīgu pasākumu veikšanu, lai novērstu dienesta organizācijā tos trūkumus, kuri ir bijuši vai var būt par padoto amatpersonu dienesta disciplīnas pārkāpumu cēloni.”

3. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “rīkojumos, likumos un citos normatīvajos aktos” ar vārdiem “tiesību aktos”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas saukšana pie disciplināratbildības neizslēdz tās civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.”

4. Papildināt 4.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nepieciešams, Iestāde var veikt pārbaudi, lai noskaidrotu amatpersonu, pret kuru ierosināma disciplinārlieta, kā arī disciplinārlietas ierosināšanai nepieciešamos faktus.

(4) Jebkurai amatpersonai, kuras rīcībā ir informācija par disciplinārlietā noskaidrojamiem apstākļiem, ir pienākums sadarboties ar disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju un pēc Iestādes kompetentas amatpersonas pieprasījuma nekavējoties sniegt savā rīcībā esošo informāciju.”

5. Papildināt 10.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) amatpersona izdarījusi tādu disciplinārpārkāpumu, par kuru pēdējā gada laikā tai jau ir izteikts aizrādījums.”

6. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Disciplinārsodi

(1) Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo amatpersonu un panākt, lai tā un citas amatpersonas ievērotu dienesta disciplīnu un atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

(2) Amatpersonai var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu par 10–20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem;

4) pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

5) pazemināšanu amatā;

6) atvaļināšanu no dienesta.

(3) Amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, piemēro Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos disciplinārsodus.”

7. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Aizrādījums

(1) Ja amatpersona ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, augstāka amatpersona tai var izteikt aizrādījumu, neierosinot disciplinārlietu vai pieņemot lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu. Pirms aizrādījuma izteikšanas no amatpersonas pieprasa paskaidrojumu.

(2) Aizrādījumu izsaka rakstveidā (arī rezolūcijas veidā), norādot darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes, un pārkāpto tiesību normu, un informē par to amatpersonu, kurai tiek izteikts aizrādījums.

(3) Aizrādījums nav disciplinārsods.

(4) Tā dokumenta kopiju, kurā rakstveidā izteikts aizrādījums, pievieno personas lietai.”

8. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Piezīmi, rājienu, mēneša amatalgas samazināšanu par 10–20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem, pazemināšanu amatā un atvaļināšanu no dienesta ir tiesīgs piemērot attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.”

9. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Disciplinārsoda piemērošanas vispārīgie noteikumi

(1) Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā:

1) disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus;

2) disciplinārpārkāpuma raksturu;

3) disciplinārpārkāpuma radīto zaudējumu un kaitējumu;

4) amatpersonas vainas formu;

5) atbildību mīkstinošos apstākļus;

6) atbildību pastiprinošos apstākļus;

7) disciplinārsoda piemērošanas lietderības apsvērumus (vai pārkāpums nav mazsvarīgs, vai tas ir radījis nelabvēlīgas sekas);

8) piemērojamā disciplinārsoda samērīgumu ar izdarīto disciplinārpārkāpumu.

(2) Disciplinārsodu — piezīme — nepiemēro, ja konstatēti apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu, izņemot šā likuma 10.panta 6.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli.

(3) Disciplinārsodu — rājiens — nepiemēro, ja ir konstatēts vairāk kā viens šā likuma 10.panta 1., 3., 4. vai 5.punktā paredzētais apstāklis, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu, vai ir izdarīts tīšs disciplinārpārkāpums, kura rezultātā radīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks kaitējums.”

10. Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, to var ierosināt mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.”

11. Izteikt 17.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3) darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes;

4) tiesību normu, kura, iespējams, ir pārkāpta;

5) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju.”

12. 18.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(3) Disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs, izmeklējot disciplinārlietu, noskaidro visus tiesiska un lietderīga lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktiskos un tiesiskos apstākļus, tai skaitā:

1) vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums;

2) vai amatpersona ir vainojama disciplinārpārkāpuma izdarīšanā;

3) disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un raksturu;

4) disciplinārpārkāpuma radīto zaudējumu un kaitējumu;

5) vai pastāv disciplināratbildību izslēdzoši apstākļi;

6) amatpersonas vainas formu;

7) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.

(4) Lai noskaidrotu lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs pieprasa no iestādēm, amatpersonām un, ja nepieciešams, no privātpersonām nepieciešamos paskaidrojumus un citu informāciju vai dokumentus.

(5) Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas tās veicējs konstatē lietas būtisko faktisko apstākļu atbilstību lietas tiesiskajiem apstākļiem un sagatavo lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

(6) Visus dokumentus un informāciju, uz kuras pamata pieņemts lēmums par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu, ievieto un glabā disciplinārlietā.”

13. 20.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja pret amatpersonu ir uzsākts kriminālprocess vai uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanu var apturēt, lai vispusīgi un pilnīgi noskaidrotu disciplinārpārkāpuma faktus. Disciplinārlietas izmeklēšanu atjauno mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.”;

izslēgt piekto daļu.

14. Papildināt 21.panta ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) to, ka amatpersonai izteikts aizrādījums, ja disciplinārlieta ierosināta, bet konstatēts, ka pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas.”

15. Izslēgt 22.pantu.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 16.septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 5.oktobrī