Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par policiju”
Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.; 2006, 14., 20.nr.; 2008, 14.nr.; 2009, 3.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 2.1 panta otro daļu pēc vārdiem “Darba likums” ar vārdiem “ciktāl šis likums nenosaka citādi”.
2. 12.panta pirmajā daļā:
papildināt daļu ar 14.2 un 14.3 punktu šādā redakcijā:
“142) DNS nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt bioloģiskos materiālus;
143) ar attiecīgā valdītāja atļauju apskatīt publiski nepieejamas vietas un tajās esošos priekšmetus;”;
papildināt daļu ar 33.punktu šādā redakcijā:
“33) pārbaudīt, vai persona, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, dzīvo deklarētajā vai norādītajā dzīvesvietā.”
3. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:
“III1 nodaļa
Policijas resoriskā pārbaude
14.1 pants. Policijas resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumi
Policijas resorisko pārbaudi var uzsākt, lai:
1) pārbaudītu, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;
2) likumā noteiktajos gadījumos veiktu personu meklēšanu;
3) noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificētu neatpazīta cilvēka līķi.
Policijas resorisko pārbaudi atbilstoši kompetencei veic policijas darbinieks saskaņā ar šā likuma 12.pantā vai citos likumos policijai noteiktajām tiesībām. Resoriskās pārbaudes procesā policijas darbiniekam nav tiesību veikt darbības, kas īstenojamas tikai kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.
Policijas resorisko pārbaudi, kas uzsākta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, pabeidz mēneša laikā vai ātrāk, ja tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma lietvedība.
Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta trešajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, policijas struktūrvienības priekšnieks to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem. Ja resoriskā pārbaude uzsākta uz iesnieguma pamata, par termiņa pagarināšanu paziņo iesniedzējam.
Policijas resorisko pārbaudi, kas uzsākta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, pabeidz, ja sasniegts šīs pārbaudes mērķis vai zudis tās uzsākšanas pamats.
Policijas resoriskās pārbaudes materiālus, kas saistīti ar personas meklēšanu, tāda cilvēka personības noskaidrošanu, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai ar neatpazīta cilvēka līķa identificēšanu, glabā vienkopus meklēšanas lietā.
14.2 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību
Ja nepieciešams noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificēt neatpazīta cilvēka līķi, policijas darbinieks, kas veic policijas resorisko pārbaudi, var lemt par attiecīgo ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai vai tāda cilvēka personības noskaidrošanai, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai.
Ja zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu vai tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificēt neatpazīta cilvēka līķi, policijas darbinieks, kas veic policijas resorisko pārbaudi, lemj par attiecīgo ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.
Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas pamatu un mērķi, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu vai noskaidrojot tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificējot neatpazīta cilvēka līķi, ja attiecīgās ziņas ir iekļautas šajā informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.”
4. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:
“21.pants. Prasības pašvaldības policijas darbiniekam
Par pašvaldības policijas darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) ir pilngadīgs Latvijas pilsonis;2) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
4) nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
5) ir ieguvusi vismaz vidējo izglītību.
Par pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietnieku var pieņemt darbā personu, kura atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām un ir ieguvusi augstāko izglītību.
Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietnieku pieņem darbā, ja saņemta iekšlietu ministra rakstveida piekrišana.”
5. Pārejas noteikumā:
aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;
uzskatīt pārejas noteikumu līdzšinējo tekstu par 1.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
“2. Pašvaldības policijas darbinieks, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim un neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām, var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz 2011.gada 1.martam. Ja minētais darbinieks iesniedz naturalizācijas iesniegumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē uzņemšanu Latvijas pilsonībā, viņš var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz naturalizācijas iesnieguma izskatīšanai.
3. Pašvaldības policijas darbinieks, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim un neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajām prasībām, var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz 2011.gada 1.martam.
4. Pašvaldības policijas darbinieks, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim un neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas 5.punktā vai otrajā daļā minētajām izglītības prasībām, var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz 2011.gada 1.septembrim. Ja minētais darbinieks uzsāk studijas (mācības) akreditētā izglītības iestādē un iesniedz pašvaldībai izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju (mācību) uzsākšanu (turpināšanu), viņš var ieņemt pašvaldības policijas darbinieka amatu līdz nepieciešamās izglītības iegūšanai vai studiju (mācību) pārtraukšanai.
5. Pēc šo pārejas noteikumu 2., 3. un 4.punktā minētā termiņa pašvaldības policijas darbiniekam, kurš neatbilst šā likuma 21.panta pirmajā vai otrajā daļā minētajām prasībām, uzsaka darba līgumu sakarā ar neatbilstību pašvaldības policijas darbiniekam noteiktajām prasībām.
6. Šā likuma 21.panta pirmās daļas 5.punktā vai otrajā daļā minētās izglītības prasības nepiemēro pašvaldības policijas darbiniekam, kurš pieņemts darbā līdz 2010.gada 1.novembrim, ja viņam līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktajam vecumam atlikuši seši gadi vai mazāk par sešiem gadiem.
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.novembrī.
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 16.septembrī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze
Rīgā 2010.gada 5.oktobrī