Ministru kabineta noteikumi Nr.924

Rīgā 2010.gada 30.septembrī (prot. Nr.50 2.§)

Noteikumi par kompensācijas darījumu piemērošanu iepirkumos valsts aizsardzības vajadzībām

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka, kuros gadījumos un kādā kārtībā, iepērkot ārvalstīs ražotas militāras nozīmes preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, iepirkumam tiek piemēroti kompensācijas darījuma nosacījumi, noslēdzot publisku piegādes līgumu (turpmāk – piegādes līgums) ar ārvalsts militāras nozīmes preču piegādātāju (turpmāk – piegādātājs).

2. Noteikumus piemēro institūcijas, kas rīko iepirkumu valsts aizsardzības vajadzībām (turpmāk – pasūtītājs) un nodrošina kompensācijas darījumu piemērošanu.

II. Kompensācijas darījumu nosacījumu piemērošana

3. Kompensācijas darījumu nosacījumus piemēro, ja:

3.1. pasūtītājs iepērk militāras nozīmes preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu;

3.2. piegādes līguma paredzamā līgumcena ir 2 000 000 latu vai lielāka.

4. Kompensācijas saņēmējs (turpmāk – kandidāts) ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam kompensācijas līgumam gūst kompensāciju – ekonomisku labumu (jaunu pasūtījumu tiešo investīciju vai citā veidā).

5. Uz kompensācijas saņemšanu nevar pretendēt jebkurā no šādiem gadījumiem:

5.1. ja persona, kurai ir kandidāta pārstāvības tiesības vai lēmuma pieņemšanas vai uzraudzības tiesības attiecībā uz šo kandidātu, ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kurš stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu koruptīva rakstura noziedzīgos nodarījumos, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai līdzdalībā noziedzīgā organizācijā un no dienas, kad kļuvis neapstrīdams attiecīgais tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, līdz līguma par kompensācijas darījumu noslēgšanas dienai nav pagājuši trīs gadi;

5.2. ja kandidāts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kurš stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīts par vainīgu darba tiesību būtiskā pārkāpumā, kas izpaužas kā vienas personas nodarbināšana bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, ja tā konstatēta atkārtoti gada laikā, vai divu vai vairāku personu vienlaicīga nodarbināšana bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, un no dienas, kad kļuvis neapstrīdams attiecīgais kompetentas institūcijas lēmums vai tiesas spriedums, līdz līguma par kompensācijas darījumu noslēgšanas dienai nav pagājuši 18 mēneši;

5.3. ja kandidāts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kurš stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, kandidātu ir atbrīvojusi no naudas soda, un no dienas, kad kļuvis neapstrīdams attiecīgais kompetentas institūcijas lēmums vai tiesas spriedums, līdz līguma par kompensācijas darījumu noslēgšanas dienai nav pagājuši 12 mēneši;

5.4. ja ir pasludināts kandidāta maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta kandidāta saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par kandidāta bankrotu vai tiek konstatēts, ka līdz līguma izpildes paredzamajam beigu termiņam kandidāts būs likvidēts;

5.5. ja kandidātam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 100 latu. Ja kandidātam nodokļu parāda vai attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti, sadalīti vai atlikti un kandidāts nodokļu parāda saistības pilda, tas var pretendēt uz kompensācijas saņemšanu.

6. Kompensācijas darījumus nepiemēro šādās nozarēs:

6.1. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

6.2. finanšu starpniecība;

6.3. azartspēles un derības;

6.4. alus un alkoholisko dzērienu ražošana;

6.5. tabakas izstrādājumu ražošana;

6.6. zivsaimniecība un akvakultūra;

6.7. Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu primāra ražošana.

III. Kompensācijas darījumu veidi un to vērtības noteikšana

7. Piegādātājs izvēlas vienu vai vairākus kompensācijas darījumu veidus:

7.1. apakšuzņēmumu piesaiste – oriģinālas produkcijas, preču, detaļu, komponenšu sastāvdaļu un pakalpojumu iepirkšana un ražošana Latvijā;

7.2. tiešo ārvalstu investīciju piesaiste – ilgtermiņa ieguldījums Latvijā reģistrētā komersantā vai organizācijā vismaz uz piecu gadu periodu jaunas ražotnes vai pakalpojumu sniegšanas vietas izveidei;

7.3. pētniecība un attīstība – darījums ar Latvijā reģistrētu pētniecības institūciju par pētījuma veikšanu vai Latvijā radītas tehnoloģijas vai intelektuālā īpašuma objekta iegāde, vai investīciju veikšana pētniecības institūcijas infrastruktūrā.

8. Kopējā kompensācijas darījuma vērtība ir atsevišķu kompensācijas darījumu summa, ko aprēķina, ņemot vērā šādiem darījumiem piemērojamo koeficientu no viens līdz pieci. Koeficientu piemēro, ņemot vērā šādus nosacījumus:

8.1. kompensācijas darījuma ietekme uz tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību;

8.2. piedāvātā kompensācijas darījuma tehnoloģiskā intensitāte un zināšanu ietilpība;

8.3. ilgtermiņa sadarbības iespējas kompensācijas darījuma īstenošanas rezultātā un Latvijas uzņēmumu iesaiste Eiropas Aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības bāzē.

9. Atbilstoši kompensācijas darījuma specifikai katram kompensācijas darījumam tiek izstrādāti šo noteikumu 8.punktā minētā koeficienta piemērošanas nosacījumi un vērtība.

10. Kopējo kompensācijas darījuma vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

V_kop= S₁×Q₁ + ...+ S_n×Q_n, kur

V_kop – kopējā kompensācijas darījuma vērtība (latos);

S – atsevišķa kompensācijas darījuma reālā vērtība (latos);

Q_n – šo noteikumu 8.punktā paredzētais koeficients.

11. Paredzamā kopējā kompensācijas darījuma vērtība ir ne mazāka par paredzamo piegādes līguma līgumcenu.

12. Gadījumus, kuros kompensācijas darījuma vērtība drīkst būt mazāka par piegādes līguma līgumcenu, nosaka Ministru kabinets.

IV. Kompensācijas darījumu slēgšanas kārtība, nepiemērojot iepirkuma procedūru

13. Ja pasūtītājs plāno veikt iepirkumu, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 3.punktā paredzētās kompensācijas darījumu nosacījumu piemērošanas pazīmes, pasūtītājs par to informē Ekonomikas ministriju un savstarpēji vienojas par kompensācijas darījuma vispārīgiem nosacījumiem.

14. Pasūtītājs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ļauj piegādātājam, kas nodrošina kompensācijas darījumus, izraudzīties pircējvalstī ekonomiski izdevīgākās uzņēmējdarbības iespējas un sadarbības partnerus kompensācijas darījumu veikšanai.

15. Ekonomikas ministrija atbilstoši kompensācijas darījuma specifikai katram kompensācijas darījumam izveido kompensācijas darījuma vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija). Komisijā iekļauj Ekonomikas ministrijas un pasūtītāja pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, citu valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

16. Komisija izskata iesniegtos kompensācijas darījumu piedāvājumus un tiem piemērojamos koeficientus, kā arī novērtē kandidātu atbilstību un 30 darbdienu laikā sniedz atzinumu Ekonomikas ministrijai. Komisija dod priekšroku tam kompensācijas darījuma piedāvājumam, kas paredz augstāko kompensācijas darījuma līgumcenu un ekonomisko efektu vai zemāko piegādes līguma līgumcenu atbilstoši kompensācijas darījuma specifikai.

17. Ekonomikas ministrija 15 darbdienu laikā izvērtē komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par kompensācijas darījumu un informē pasūtītāju par pieņemto lēmumu.

18. Pasūtītājs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavo informāciju par militāras nozīmes preču iepirkumu un kompensācijas darījumu atbilstoši šo noteikumu 3.punktā minētajiem nosacījumiem, un pasūtītājs iesniedz to Ministru kabinetā.

19. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas darījuma piedāvājuma apstiprināšanu, pasūtītājs sagatavo piegādes līguma projektu, kurā iekļauj nosacījumu, kas nosaka, ka piegādes līgums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Ekonomikas ministrija ar piegādātāju ir parakstījusi līgumu par kompensācijas darījumu. Ekonomikas ministrija 60 darbdienu laikā sagatavo līguma par kompensācijas darījumu projektu. Ja minētajos līgumos paredzamas izmaiņas, ministrijas viena otru savstarpēji informē par to piecu darbdienu laikā.

20. Ekonomikas ministrija un piegādātājs paraksta līgumu par kompensācijas darījumu, kurā iekļautas pušu tiesības un pienākumi, aktivitāšu ieviešanas laika un maksājumu grafiks, kompensācijas darījuma reālā vērtība naudas izteiksmē, īstenošanas nosacījumi, kompensācijas saņēmēji, pušu atbildība par saistību izpildi.

21. Kompensācijas darījuma izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus pēc tā spēkā stāšanās.

22. Ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, pasūtītājs īsteno piegādes līgumu, nepiemērojot šos noteikumus gadījumā, ja pasūtītājs nevienojas ar piegādātāju par kompensācijas darījumu.

V. Kompensācijas darījumu slēgšanas kārtība, piemērojot iepirkuma procedūru

23. Ja pasūtītājs ārvalsts militāras nozīmes preču iepirkumam piemēro Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, pasūtītājs piemēro šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto kompensācijas darījuma veidu.

24. Pasūtītājs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izvērtē un saskaņo iepirkuma procedūras dokumentos ietveramos nosacījumus par apakšuzņēmumu piesaisti, ievērojot šo noteikumu 25.punktu, un kompensācijas darījumam piemērojamos koeficientus.

25. Pasūtītājs apakšuzņēmēju piesaistei iepirkuma dokumentos nosaka vienu no šādām prasībām:

25.1. prasību noteiktu piegādes līguma apjomu, kas izteikts procentos no piegādes līguma līgumcenas, un konkrētas slēdzamā piegādes līguma daļas nodot izpildei piegādātāja paša izvēlētiem apakšuzņēmējiem. Šajā gadījumā pasūtītājs, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, pārliecinās, ka attiecīgais piegādātājs un katrs tā piesaistītais apakšuzņēmējs nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē;

25.2. prasību piegādātājam norādīt apakšuzņēmējiem izpildei nododamo piegādes līguma apjomu, kas izteikts procentos no piegādes līguma līgumcenas, un konkrētas apakšuzņēmējiem izpildei nododamā piegādes līguma daļas. Šajā gadījumā pasūtītājs, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, izlemj, kuras piegādes līguma daļas un kādā apjomā par uzvarētāju atzītajam piegādātājam jānodod apakšuzņēmējiem, nodrošinot apakšuzņēmēju brīvu konkurenci;

25.3. prasību piegādātājam noteiktu piegādes līguma apjomu, kas izteikts procentos no piegādes līguma līgumcenas, nodot apakšuzņēmējiem, nodrošinot apakšuzņēmēju brīvu konkurenci. Šajā gadījumā par uzvarētāju atzītais piegādātājs pats izlemj, kuras piegādes līguma daļas nodot izpildei apakšuzņēmējiem, nodrošinot apakšuzņēmēju brīvu konkurenci;

25.4. prasību noteiktu piegādes līguma apjomu, kas izteikts procentos no piegādes līguma līgumcenas, un konkrētas slēdzamā piegādes līguma daļas nodot izpildei apakšuzņēmējiem, nodrošinot apakšuzņēmēju brīvu konkurenci.

26. Piegādātājs papildus saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu noteiktajam minimālajam apakšuzņēmējiem izpildei nododamajam piegādes līguma apjomam vai daļām var nodot apakšuzņēmējiem izpildei arī lielāku slēdzamā piegādes līguma apjomu vai citas tā daļas.

27. Pasūtītājs saņemtos piedāvājumus vērtē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un nosaka uzvarētāju, pieņemot attiecīgu lēmumu. Pasūtītājs, ja nepieciešams, kā ekspertu piesaista Ekonomikas ministrijas pārstāvi, lai izvērtētu pretendentu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām par apakšuzņēmēju piesaisti. Par pieņemto lēmumu pasūtītājs informē Ekonomikas ministriju.

28. Ja iepirkuma procedūras dokumentos paredzētas pasūtītāja tiesības noteikt, kuras slēdzamā piegādes līguma daļas un kādā apjomā piegādātājam jānodod izpildei apakšuzņēmējiem, pasūtītājs piesaista Ekonomikas ministriju un saskaņo prasību par uzvarētāju atzītajam piegādātājam nodot izpildei apakšuzņēmējiem konkrētas slēdzamā piegādes līguma daļas un konkrētu tā apjomu, ievērojot iepirkuma procedūras dokumentos, kā arī iepirkuma procedūrā iesniegtajā piegādātāja piedāvājumā noteiktās prasības.

29. Pasūtītājs līdz piegādes līguma noslēgšanai, kā arī piegādes līguma darbības laikā ir tiesīgs noraidīt konkrētus piegādātāja izvēlētus apakšuzņēmējus vai uzdot tos aizstāt ar citiem, ja piegādātājs nenodrošina saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu noteikto prasību izpildi par to, ka piegādātājs un katrs tā piesaistītais apakšuzņēmējs nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, vai par apakšuzņēmēju brīvas konkurences nodrošināšanu. Pasūtītājs šādas prasības pamatojumu, kurā ietverti argumenti par attiecīgā apakšuzņēmēja neatbilstību iepirkuma procedūras dokumentos vai noslēgtajā piegādes līgumā noteiktajām prasībām par apakšuzņēmēju piesaisti, nosūta piegādātājam.

VI. Kompensācijas darījumu izvērtēšana un uzraudzība

30. Kompensācijas darījumu uzraudzību nodrošina Ekonomikas ministrija.

31. Kompensācijas darījumu sākotnējo un īstenošanas izvērtēšanu veic komisija.

32. Komisijas nolikumu apstiprina Ekonomikas ministrija. Komisija darbojas kā koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izvērtē kompensācijas darījuma piemērošanu un sniedz Ekonomikas ministrijai ieteikumus attiecībā uz lēmumiem, kuri saistīti ar šiem jautājumiem. Komisijas atzinumam ir ieteikuma raksturs.

33. Ekonomikas ministrija ne retāk kā reizi gadā informē Ministru kabinetu par kompensācijas darījumu īstenošanas gaitu.

VII. Noslēguma jautājums

34. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 5.oktobrī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars