"Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli"

Dokumentos, atmiņās, dienasgrāmatās — latviešu jaunatnes patriotiskā kustība "Nacionālā sardze"

nr. 43/44, 16.02.99.; nr. 45/46, 17.02.99.

Trīs darbības gadi

3. Trešais darbības gads: 1943./1944.gads

(no 1943.gada rudens līdz 1944.gada rudenim)

30.septembrī

Nobeigti visi evakuācijas darbi — ČK telpas atstājam tīras. Priekšnieks vēl pēdējo reizi apskata kameras un atvadās no mītnes. Telpas apsargāt paliek pēdējais komandants Modris Gulbis.

Ešelons ar evakuācijas grupu aizgājis no preču stacijas uz Liepāju 27.septembrī. Atvadīties atnākuši Miķelsons, Rutkovskis un Silamiķelis, ku®u vienības bijušas Rīgā tajā dienā.

Braucam priekšnieka brāļa Egīdija automašīnā pa Kalnciema ielu, bet jāgriežas atpakaļ — tur ceļš slēgts armijas evakuācijai. Nakti pārguļam pie Pavlova Mellužos.

1.oktobrī

No rīta tālāk. Tā kā pa Engures ceļu mašīnas nelaiž — atgriežamies.

2.oktobrī

Iebraucam Stendē, Talsos. Popē pārguļam šķūnī rudzos. Nejēdzīgi līst.

6.oktobrī

Vakara apspriede Liepājā, Centrālkapsētas kapu sarga Baltkalna tēva mājiņā, kur otrā stāvā apmetusies evakuācijas grupa. Divās istabās. Vienā izklāti matrači gulēšanai, otrā — dienai ar galdu vidū. Vēlu vakarā pastaigājamies starp krustu rindām. Te miers, bet pilsēta burbuļo. Runājam par mūsu bēdām un nebūšanām.

9.oktobrī

Krievi jau Priekulē. Liepājai smags uzlidojums trīs stundas. Bārta deg. No Grobiņas, kas uz otru pusi, arī nāk bēgļi. Baltkalns nobijies un grib braukt projām jau šovakar. Aicina līdz arī citus, bet mēs tomēr paliekam ar priekšnieku. Uzbrūkošās lidmašīnas krīt viena pēc otras, viena itin tuvu.

10.oktobrī

Šonakt rakšanas darbi. Pēc pusnakts, kad kastes nesam lejā, kāpnēs pēkšņi parādās īrniece Kļavniece. Noslēpums atklāts! Darbu tomēr turpinām. Aizčīkst mūsu ratiņi. Trijos naktī īrniece izsūta ārā mūs novērot savu mazo dēlu un pati zeķēs skraida pa kāpnēm. Pulksten 5 materiāli drošībā. Vissvarīgākos materiālus vedīsim līdzi. Šovakar mazāks uzlidojums.

14.oktobrī

Turpinām dzīvot kapu sarga mājiņā. Bija laiva, kapteinis, degviela, bet trūka priekšnieka piederīgo. Tad atkal degviela un rāmāks laiks, beidzot — osta nobloķēta. Priekšnieks ceļā izmainījies ar brāli. Vai tiksim vēl pāri jū®ai uz Zviedriju?

16.oktobrī

Boļševiki uzbrūk 19.latviešu divīzijai pie Dobeles. Mums iekrājies lērums gaļas un maizes talonu. Domstarpības, vai izņemt visu vai tikai daļu, kas vajadzīga ceļam. Mēs ar Vandu prātīgi nolemjam, ka pašas aiziesim uz Liepāju pēc produktiem un paņemsim visu. Pēc pusotrām stundām mājās bija 42 kg gaļas un vēl pēc divām — 50 kg maizes. Liela gaļas cepšana un vārīšana, maizes kaltēšana. Sasaiņojam pārtiku. Elegantas pusdienas.

17.oktobrī

No Kuldīgas atgriežās priekšnieka brālis un Rulle. Stāvoklis uzlabojies. Vācieši krievus dienvidos no Liepājas atspieduši. 19.divīzija pēc smagām kaujām pie Dobeles noturējusies. Nav jau tālāk kurp evakuēties, jo Kurzeme ielenkta.

Silta, saulaina diena. Krēslā turpinām evakuācijas darbus un nobeidzam.

18.oktobrī

Vanda 10 no Ekarda atnes kuģa kartes, ar ku®ām jau 12 jābūt uz kuģa. Ārkārtīgi steidzamies, kravājam mantas ratiņos. Laimīgi gadās gāzes fabrikas smagā mašīna un pārkravājamies tajā. Mūs noved līdz ostai. Kuģī dabūnam šauru aresta telpu bunkuri, taču lielākās mantas varējām nodot bagāžā. Bažas par jū®as slimību.

Tad kuģis lēni atstāj krastmalu. Dziedam himnu, un sirds vai plīst... Varbūt pēdējo reizi pašu zemē. Taču, liekas, ikviens cerē uz neiespējamo.

19.oktobrī

Nakti pavadām reidā un tikai ap 18 aizbraucam. Jū®a mierīga.

Darba nozares otrajā darbības gadā

Pirmsākumi noteiktai organizatoriskai sistēmai manāmi jau pirmajā darbības gadā (1941./1942. g.), bet otrajā darbības gadā (1942./1943. g.) izveidoja detaļīgāku darba organizāciju. Par raksta izcelšanos — skat. piezīmes iepriekšējās nodaļas sākumā.

Komandanta nozare

1942. gada janvārī izveidojas komandanta resors — vesela darba nozare, ku®ā tiek iesaistīti pastāvīgi darbinieki, ku®i vada dažādus darbus. Par komandanta palīgiem atsevišķu uzdevumu veikšanā izrauga: par inventāra un telpu stāvokļa pārzini ar uzdevumu pagatavot uz vietas darbam nepieciešamos priekšmetus un izpildīt remonta darbus — Gunāru Rozentālu; par materiālu sagādes pārzini ar uzdevumu gādāt par dažādo remontu materiālu un atsevišķo inventāra daļu sagādi — Gunāru Bremmani; par elektrības un noliktavas pārzini — Juri Kreili. Pēdējā pārziņā atrodas visas elektrības ierīces un to labošana, kā arī materiālu noliktava. Tiek iecelts arī "zudušo darba lietu meklētājs" — Valdemārs Ērglis. Pēdējā postenis izrādās nepraktisks, tādēļ V.Ērglis strādā komandanta nozarē kā palīgs citos uzdevumos.

Šāds sīks darba sadalījums nepieciešams, jo telpu pārraudzība prasa daudz darba.

Komandants Valentīns Silamiķelis pēc vasaras pārtraukuma savu darbību uzsāk 1942. gada 25. septembrī. Komandanta posteņa uzdevums ir NS rīcībā esošo telpu pārraudzība, to tīrība, rūpes par nepieciešamā darba inventāra sagādi attiecīgajiem remontiem, telpu apkure, elektrības ierīču stāvoklis utt.

Pirmajā darbības gadā nav iespējams savest visu pienācīgā kārtībā, piemēram, elektrību, centrālapkuri pagrabā u.c. Arī otrajā darba gadā ir daudz tādu uzdevumu, ku®us līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams veikt. Sevišķi daudz pūļu prasa plašo kameru un gaiteņu uzturēšana kārtībā.

Komandanta nozares pirmais uzdevums ir attiecīgo darba telpu ierīkošana, jo tajā pašā laikā sāk strādāt arī citas darba nozares. Lai izmantotu darbam apkurināmās telpas pirmajā stāvā, materiāli, kas atrodas minētajās telpās, jāpārvieto uz pagraba kamerām.

Tā no dažādiem papīriem, dokumentu blāķiem un grāmatām pirmajā stāvā atbrīvojas 4 telpas — 33., 35., 37. un 38. kamera. Nederīgos papīrus no 33. kameras pārnes uz 15. kameru, derīgos — no 37. kameras uz 19. kameru un grāmatas — no 38. kameras uz 23. kameru. Šis darbs ilgst apmēram mēnesi.

NS darbiniekiem pašiem jāgādā par attiecīgo darbā nepieciešamo inventāru. Pašu spēkiem, ar vājiem materiāliem tiek pagatavoti 3 darba galdi, 4 soli, 2 garderobes statīvi, kāpnes, plaukts bibliotēkai 28. kamerā; salaboti galds un skapis. Daudz sīkāku darbu veic pats komandants personīgi, piemēram, papīrkurvju, kartotēkas kastīšu izgatavošanu u.c. Komandants izgatavo arī apspriežu istabai tautiska stila griestu lampu. No ārpuses, pēc atsevišķu darbinieku iniciatīvas, kā ziedojumi vai aizdevumi tiek iegūti vēl 5 darba galdi, 5 taburetes, 11 kastes materiālu pārnešanai, 10 divsimt vatu spuldzes, 10 parastās spuldzes, dvieļu pakaramais, spogulis, galda lampa, kā arī lielāks skaits nepieciešamo rakstāmlietu piederumu; telpu tīrīšanai — 11 slotas, 2 āmuri, zāģis, vīles utt. No Pārdaugavas uz darba telpām tiek nogādātas NS darbam ļoti nepieciešamās kartona kartītes — 300 kg. Tāpat sagādāts arī 150 kg dažādu boļševistiska satura grāmatu. Iegādātas un atsevišķām darba telpām pieliktas arī pieka®amās atslēgas.

Telpu tīrīšanai tiek norīkoti kārtnieki. Vairākkārt notiek telpu ģenerāltīrīšana, ku®ā grupu komandieri galvenokārt iesaista jaunos darbiniekus, sevišķi tos, kas darbā ierodas pirmo reizi. Tā telpu tīrīšana gandrīz visiem ir pirmais darbs — gan zēniem, gan meitenēm. Telpu tīrīšana parasti notiek pēc vakara apspriedēm, pakāpeniski — katru vakaru pa gaitenim un istabai. Darbinieku nekārtīgas ierašanās un dažu citu iemeslu dēļ telpu tīrīšana nevar notikt pēc paredzētā izstrādātā plāna. Sākumā kā vienīgie darbarīki telpu tīrīšanai kalpo viena veca slota un lupata. Grīdas tiek slaucītas pat ar sarkanajiem karogiem, ko vēlāk priekšnieks aizliedz.

Plašākus telpu remontus neizdodas uzsākt naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Vienīgi darbinieku istabā tiek salabota grīda.

Visur ierīkota nepieciešamā logu aptumšošana. Lielas pūles, kamēr attiecīgo materiālu sameklē, jo nopirkt to nekur nevar. Vairāk nekā 7 reizes salabotas elektrības klizmas, savests kārtībā pagraba gaiteņa strāvas pievads, ierīkoti 8 jauni kontakti, 2 signālspuldzes un signālzvans, atjaunoti elektrības pievadi 3 "sobačņikiem", izgatavotas 2 sienu uzrakstu nolasīšanas lampas. Ārkārtīgi daudz pūļu prasa ļoti svarīgā telpu elektriskās instalācijas plāna sastādīšana.

Bieži gadās arī neparedzēti darbi. Pagraba gaitenī no kanalizācijas izplūdis ūdens. Steidzamā kārtā, piedaloties visiem, pat meitenēm, to likvidē. Kādreiz nefunkcionē WC, un tad tiek paveikts visnetīrākais un nepatīkamākais darbs, kamēr viss atkal kārtībā. Tiek iekārtota garderobe (dušas telpā). Komandants veic arī visa inventāra uzņemšanu, sastādot speciālu aktu.

Bez visiem šiem svarīgajiem uzdevumiem komandants daudz rūpējas par darbinieku sabiedrisko dzīvi — rīko ekskursijas, vāc vasaras adreses, vairākkārt vada vakara apspriedes un runā par idejiskiem jautājumiem. Komandants izveido arī NS darbinieku sekstetu, kas svētku un dažādu atce®u dienās, svinīgās apspriedēs un jundās piedalās ar piemērotām dziesmām. Komandanta pārziņā ir arī kase, ko par tādu sāk dēvēt 10. martā. Par tās vedēju tiek nozīmēta Aina Šķērīte no Birzgales grupas. Komandants čekā ir gandrīz katru vakaru.

Sardzes nozare

Sardzes, vēlāk apsardzības dienestu nodibina un izveido tāpēc, lai NS darba telpās regulētu kārtību, jo šaurajās telpās ik vakarus apgrozīties 40–50 cilvēkiem ir g®ūti. Sardzes dienestam jāgādā arī par darbinieku un telpu drošību pret varbūtējiem boļševiku varas aktu mēģinājumiem. Jārūpējas, lai telpās neiekļūtu nepiederošas personas, SD spiegi u.c. Jāuzrauga arī, lai čekas telpās netiktu nekas lieks ienests, ne arī kas iznests. Sargam jāgādā, lai koridoros neuzturētos cilvēki.

Katram darbiniekam ir savs reģistra numurs, ku®š, ieejot NS telpās, jāpasaka dežurējošam sargam, minot arī grupu, pie ku®as pieder. Sargs tad darbinieku reģistra grāmatā atzīmē, ka tāds un tāds darbinieks ieradies. Tāpat arī tiek atzīmēts, kad aiziet.

Sardzes dienesta pamatā ir iepriekšējā gada dežuranti, kas reģistrēja darbiniekus, bet mazāk regulēja technisko norisi.

NS darbam arvien vairāk paplašinoties, pavairojas arī tiešas briesmas no boļševiku terora aktiem, tāpēc rodas vajadzība sardzes dienestu paplašināt.

1942. gada 19. oktobrī tiek nodibināta pirmā sardzes grupa ar 8 darbiniekiem O.Rozenberga vadībā. Tomēr sakarā ar darba daudzumu pārējās nozarēs tiešajos sardzes uzdevumos tās darbinieki iesaistās mazāk. Rezultātā pirmo sardzes grupu 4. decembrī likvidē.

14. decembrī tiek sastādīta jauna sardzes grupa iepriekšējās sardzes grupas priekšnieka vadībā. Tagad grupā ir 10 darbinieki. Pēc neilga laika iepriekšējo apstākļu dēļ likvidē arī šo grupu.

Apsardzības darbu tomēr nepieciešams steidzami pastiprināt. Tagad sardzes dienesta noorganizēšanu uzdod Andrejam Kaudzītim. Šo uzdevumu A.Kaudzītis veic līdz 1943. gada 6. janvārim, un sardzes darbs atsākas. Tiek pārstrādāta līdzšinējā darbinieku reģistrācijas grāmata, pagatavo atsevišķu sardzes grāmatu, ku®ā atzīmē posteņos norīkoto sardzes dienesta darbinieku ierašanos un maiņu. Grāmatā ierakstus izdara sardzes vadītājs, un ik vakaru pēc darba beigām, kad visi jau aizgājuši, sniedz ziņojumu NS priekšniekam. Sardzei ievieš arī dienesta pakāpi — sardzes priekšnieks. Par sardzes priekšnieku paaugstina Dērupu un Vītoliņu.

22. februārī sardzes dienesta vadības maiņa — A.Kaudzīša vietā nāk V.Vītoliņš. V.Vītoliņš ir jauns darbinieks, bet ar savu stāju izpelnās NS priekšnieka uzticību. Bez tam V.Vītoliņš ir arī gados vecāks nekā pārējie sargi un var viegli savu nozari vadīt.

30. martā sardzes dienestu pārdēvē par apsardzības dienestu. Tagad sardzē ir jau 38 darbinieki, no tiem 5 paaugstināti par sardzes priekšniekiem, un viens atvietotājs ir rezervē.

Brīvo laiku no norīkojumiem sardzē sargi, līdzīgi pārējiem, pavada darbu nozarēs, strādājot parasto NS darbu. Sardzes priekšniekam sākumā ir padoti 3 sargi, vēlāk — vairāk.

Apsardzības dienesta darbiniekiem visā V.Vītoliņa vadības laikā notiek 6 apspriedes, ku®ās sīki pārrunā dežūru praktisko sadali, sarga tiesības un pienākumus. Apsardzības dienestam NS attīstībā ir liela nozīme. Tajā ir darbinieki ar labāko stāju. No apsardzības darbiniekiem šādu stāju mācās arī pārējie darbinieki. Skolās NS darbiniekus šī iemesla dēļ viegli atšķirt no citiem.

Tāpat liela nozīme apsardzības nozarei izrādās 15. aprīļa nodevības notikumos. Sargu modrības dēļ daļēji izjūk NS īstenās darbības atklāšana no SD darbinieku puses. Pēc NS vadības apcietināšanas sargi uztur sakarus ar pārējiem darbiniekiem un izrāda lielu iniciatīvu NS vadības atbrīvošanā. Šai sakarā tiek izstrādāti pat lielāki plāni.

No sardzes darbiniekiem sevišķi labi savus pienākumus pildīja Rinkovičs, Petrovičs, Plēsums un Vīnkalns. Vēlāk lielu daļu no apsardzības darbiniekiem iesauc leģionā un darba dienestā.

Instrukciju nozare

Instrukciju nozare, ku®as uzdevums ir instruēt jaunuzņemtos NS darbiniekus un rūpēties par kadru paplašināšanu, savu darbību sāk 1943. gada 18. janvārī. Nozari uzdod vadīt O.Rozenbergam, kas šajā lietā izrāda arī speciālu interesi. Tā NS vēlākais nodevējs un SD spiegs savās rokās saņem vissvarīgākās NS nozares vadību.

Jauno darbinieku iesaistīšana notiek galvenokārt pēc pašu darbinieku iniciatīvas. Katrā skolā ir kāds no darbiniekiem, kas veic jaunu darbinieku organizēšanu. No paša nozares vadītāja iesaistītajiem darbiniekiem NS rindās beigās paliek tikai viens.

Par jaunuzņemamiem vispirms ievāc sīkas ziņas un raksturojumus no dažādām pusēm. Tas tāpēc, lai NS neiekļūtu nevēlamas personas. Stingri raugās uz polītisko uzticamību. Kādreizējos komjauniešus un pionierus NS neuzņem. Tikai sevišķos izņēmuma gadījumos paredz uzņemšanu, ja ir pierādījumi, ka, zināmu apstākļu dēļ būdams komūnistiskā organizācijā, tomēr pieslējies nacionālajai pretestības kustībai.

Pēc attiecīgo ziņu ievākšanas jauno darbinieku uzaicina ierasties NS telpās. Instrukcijas daļas vadītājs sākumā divos, vēlāk vienā vakarā jaunuzņemamam sniedz paskaidrojumus par NS mērķiem un darbu. (Agrāk to darīja priekšnieks vai viņa vietnieks.) Šie paskaidrojumi, protams, neaptve® visu NS būtību, jo, neraugoties uz visiem drošības soļiem, nevar zināt, vai jaunais darbinieks nav sūtīts SD uzdevumā vai arī nav boļševiku pagrīdes spiegs.

Dziļāk ar NS mērķiem jaunie darbinieki iepazīstas pamazām vēlākā darbā, piedaloties idejiskās vakara apsriedēs un jundās.

Atskatoties atpakaļ, redzam, ka no darbiniekiem, kas savā laikā iestājušies NS, darbam uzticīga palikusi tikai viena trešdaļa. Divas trešdaļas drīz vien aiziet, jo tie vīlušies, meklēdami čekā sevišķas sensācijas, piedzīvojumus vai arī gluži vienkārši darbs apnicis. Ir arī citi iemesli — vecāku aizliegums, bailes par sava bērna dzīvību, bažas, ka neteik veikti skolas uzdevumi. Tikai pavisam retos gadījumos darbinieki aiziet idejisku pretišķību dēļ.

1943. gadā februā®a beigās instukciju nozarei nāk klāt jauns uzdevums — darbinieku vakara apspriežu organizēšana un vadīšana, ko līdz tam veic pats NS priekšnieks. Kā palīgu darbinieku idejiskai audzināšanai O.Rozenbergs izvēlas savu draugu Z.Šulcu. Viņa pamatuzdevums ir gādāt, lai katru vakaru būtu savs noteikts runātājs un jau iepriekš būtu zināms temats, par ko runās. Jārūpējas, lai atslogotu vakara apspriedēs priekšnieku (priekšnieks līdz tam runā gandrīz katru vakaru) un apspriedes vairāk balstītos uz pašu darbinieku referātiem un pārrunām. Referātu beigās šādas pārrunas bieži arī notiek un tās izvēršas dzīvas un interesantas. Turpmāk priekšniekam runāšanai tiek paredzēti divi vakari nedēļā. Vakara apspriedes tiek protokolētas, un referātu atreferējums ir O.Rozenberga glabāšanā. Vakara apspriežu galvenie temati saistīti ar boļševisma kritiku, pašu darbā gūtiem pētījumiem, nacionālo kustību Latvijā un citās zemēs. Priekšnieks runā par tiešiem un idejiskiem mērķiem, par pašreizējo momentu, par darba iekārtu struktūru, audzināšanu, prasībām.

Sakarā ar idejisko audzināšanu instrukciju nozare pārņem arī sienas avīzi "Sardzē". Līdz ar sienas avīzi O.Rozenberga nozarē pāriet līdzšinējā sienas avīzes redaktore Dzidra Liepiņa no Birzgales grupas. Sienas avīzes sastādīšana neveicas; martā beidzot var būt gatavs pirmais numurs, raksti jau tādā stāvoklī, ka tos var iesniegt priekšniekam caurskatīšanai, bet techniskos darbus piemērotu darbinieku trūkuma dēļ nevar izpildīt. Tādēļ arī sienas avīze, kas bija domāta darbinieku domu izteikšanai, nevar darba gadā parādīties.

Pēc tam Dz.Liepiņa strādā pie referāta konspektu izveidošanas.

Vispārējo darbu nozare

Nozare savu darbību sāka 1942. gada 14. oktobrī. To uzdod vadīt Zigurdam Bremmanim, kas jau agrāk izrāda dzīvu interesi dažādu materiālu šķirošanā.

Turpmāk vēl

Izbraukumā pa Liepupi ar kuģīti "Potrimps" pie Nacionālās sardzes puišiem, kuri brīvprātīgi iestājās uz gadu vācu darba dienestā, lai atbrīvotos no iesaukšanas leģionā. Darba dienestā pieņemtajiem bija jāstrādā Ķemeru kūdras purvā. No kreisās: Visvaldis Ritums, Valentīns Silamiķelis, ??, Jānis Skujiņš, Zigrīda Gertnere, Dzidra Liepiņa, Džilda Birzgale, Verners Vītoliņš

Braucienā uz "Bračiem" 1942. gada jūnijā Piebalgā ar divriteņiem, jo vilcienam vajadzēja īpašas atļaujas. Priekšplānā — Gunards Petrovičš, Aldona Jēkabsone, Dzidra Liepiņa, Verners Vītoliņš; aizmugurē — Jānis Skujiņš, Voldemārs Ērglis, Elvīra Berķe, Aina Šķērīte, Vanda Korna, Jūlijs Bračs

Kāda lapa piemiņas albumā — Nacionālās sardzes jaunietes: augšā Renāte Mīlgrāve un Balva Gaile, lejāk Valda Grīvniece