• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas asamblejas balvu literatūrā, mākslā un zinātnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.2010., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218979

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par divu Vācijas studenšu stažēšanos Saeimā

Vēl šajā numurā

05.10.2010., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas asamblejas balvu literatūrā, mākslā un zinātnē

24.septembrī, Saeimā vērtējot Baltijas asamblejas (BA) balvas literatūrā, mākslā un zinātnē kandidātus, starptautiska žūrija nolēma 2010.gada balvu zinātnē piešķirt Jānim Stradiņam par grāmatu “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”.

BA balva mākslā šogad tiks piešķirta lietuviešu māksliniekam un tēlniekam Antanam Žukauskam par pagātnes vērtību atveidošanu tēlotājmākslā, panākot līdzsvaru starp moderno un tradicionālo, kā arī par baltiešu identitātes nešanu pasaulē.

Balvu par sasniegumiem literatūrā šogad saņems dzejniece un rakstniece no Igaunijas Ene Mihkelsone par dzejoļu krājumu “Torn”.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs, profesors Ivars Lācis norāda, ka balsojums par zinātnes balvas piešķiršanu Jānim Stradiņam bijis gandrīz vienbalsīgs. “Stradiņa personība spīd cauri rakstītajam vārdam, un viņš ir cilvēks, kas ieguvis atzinību un mīlestību ne tikai lielā daļā Latvijas sabiedrības, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Un tas ir svarīgāk par šo balsojumu,” uzsvēra žūrijas komisijas priekšsēdētājs.

“J.Stradiņš šo balvu ir nopelnījis ar skrupulozo attieksmi pret zinātnisko patiesību. Šī monogrāfija ir unikāls darbs, kas vēsturiskā griezumā atspoguļo tik garu posmu Latvijas vēsturiskajā ceļā,” teica I.Lācis, norādot, ka šajā darbā pirmo reizi gaismā izcelti unikāli dokumenti, kā arī personības, kuras bija nepelnīti aizmirstas.

Literatūras, mākslas un zinātnes eksperti, vērtējot pretendentus, atzina, ka šogad tie iezīmējas ar lielu profesionālo daudzveidību un vienoties par laureātiem mākslā un literatūrā bija sevišķi grūti. Uzvarētāji savu talantu ir apliecinājuši gan Baltijas, gan starptautiskā mērogā, un viņu darbi būs aktuāli arī pēc daudziem gadiem, pauda žūrija.

Plānots, ka balvas laureātiem pasniegs BA sesijā Rīgā, kas norisināsies 22.oktobrī.

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

Žūrijas sastāvā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:

literatūrā:

dzejnieks, rakstnieks, esejists, dramaturgs, tulkotājs un literatūrkritiķis Sigits Parulskis par dzejoļu krājumu “Temptations of an Elderly Man” (2009) un romānu “Murmanti siena”(2008) (Lietuva);

- dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups par dzejas krājumu “Putn’” (2008) (Latvija).

mākslā:

- diriģents Andris Nelsons par spožu atskaņotājmākslas popularizēšanu un pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē (Latvija);

- mākslinieks Teniss Sādoja par radošajiem sasniegumiem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas vides integrēšanā (Igaunija).

zinātnē:

- Zenons Butkus par vēsturisku dokumentu kopojumu “The Idea and Practice of the Unity of the Baltic States in 1918–1940. A Collection of Documents” (Lietuva);

- Gabriele Hogana-Bruna, Uldis Ozoliņš, Meilute Ramoniene, Marts Rannuts un Ina Druviete par monogrāfiju “Language Politics and Practices in the Baltic States” (2009), kas sniedz pārskatu par valodas situāciju Baltijas valstīs, pētot valodas politikas lingvistiskos, politiskos un sociālos rezultātus lokālajā un starptautiskajā līmenī.

BA balva ir dibināta 1994.gadā, un pēdējos gados to ieguvuši vairāki pazīstami kultūras jomas darbinieki. 2009.gadā balvu literatūrā saņēma dzejniece un rakstniece Inga Ābele par romānu “Paisums”. Arī 2008.gadā balvu literatūrā saņēma Latvijas pārstāvis – dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks par rakstiem, kas izdoti astoņos sējumos. Savukārt 2007.gada balvu mākslā saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe par ieguldījumu grāmatas “Teātra režija Baltijā” sagatavošanā.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA aktuālie pārrobežu jautājumi.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!