Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 23. septembra sēdes

I.Čepāne

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Es gribētu runāt par trim lietām.

Pirmā lieta. Kamēr visas partijas tikai runāja, ka nepieciešams ierobežot zemes pārdošanu ārzemniekiem, tikmēr “Vienotības” deputāti šodien iesniedza konkrētu priekšlikumu izdarīt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Tas paredz pagarināt ierobežojumus ārvalstu personām iegādāties lauksaimniecības un mežu zemi. Šis priekšlikums Saeimā tika atbalstīts bez ierobežojumiem.

Es šodien sēdes debatēs teicu, ka Saeimas deputātus patiešām šodien vajā priekšvēlēšanu trakums. Proti, manipulējot ar daudzbērnu ģimeņu kritisko stāvokli, apvienības “Par labu Latviju” deputāti šodien vēlējās nodot izskatīšanai vairākus likumprojektus, kurus varētu vērtēt kā antikonstitucionālus.

Viskliedzošākie bija likuma grozījumi, kas paredzēja daudzbērnu ģimenēm piešķirt papildu vēlēšanu balsis par katru bērnu. Šādas priekšrocības pārkāptu Satversmē nostiprināto vienlīdzīgu vēlēšanu principu, kas paredz, ka katram vēlētājam ir viena balss un vēlētāju balsis ir līdzvērtīgas. Tāda kārtība bija, iespējams, pirms simt vai divsimt gadiem, bet Eiropas demokrātiskajās valstīs, Eiropas Savienības valstīs kaut kas tāds nebūtu iespējams.

Pēdējais, trešais, par ko es gribētu runāt, ir, proti, tas, ka ar nelielu balsu pārsvaru pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas paredz ierēdņu pienākumu ziņot par aizdomām saistībā ar koruptīviem darījumiem. Diemžēl šo KNAB sagatavoto likumprojektu neatbalstīja Tautas partijas frakcijas deputāti, bet atturējās Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti.

Es novēlu vēlētājiem saglabāt vēsu galvu šajā priekšvēlēšanu liekulības tirgū un ceru, ka vēlētāji pratīs atrast zāles pret atsevišķu deputātu kandidātu priekšvēlēšanu trakumu.

V.A.Krauklis

(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas darba kārtībā bija vairāki nozīmīgi likumprojekti. Šķiet, pats nozīmīgākais ir likumprojekts “Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums”. Šodien mēs to skatījām pirmajā lasījumā. Šis ir ļoti ilgi gaidīts un ilgi gatavots likums (jāatzīst arī, ka varbūt novēlots), jo šis likums reglamentēs visu darbību jūras akvatorijā, tātad arī Latvijas ekonomiskajā zonā jūrā.

Un tas ir ļoti svarīgi – to kvalitatīvi un ātri pieņemt. Bet diemžēl komisijas sēdē mums nācās secināt, ka Ekonomikas ministrija kārtējo reizi ir sataisījusi īstus brīnumus enerģētikas jomā, jo, negaidot šā likuma pieņemšanu, divām kompānijām jau ir rezervētas ļoti būtiskas jūras teritorijas: kompānijai “JK Energy” – 252 kvadrātkilometri, “Baltic Wind Park” – 441,6 kvadrātkilometri, kas ir ļoti nozīmīga teritorija. Un Ministru kabinetā jau tika gatavots rīkojuma projekts par to, ka šīs divas kompānijas jaut tur arī kaut ko varēs būvēt.

Tautsaimniecības komisiju šī situācija neapmierina, tāpēc mēs esam uzrakstījuši Ministru prezidentam vēstuli ar aicinājumu: kamēr šis likums nestājas spēkā, nekādas Ministru kabineta atļaujas nevienai kompānijai neizsniegt, jo citādi tās tiks nostādītas daudz labākā situācijā nekā visi pārējie komersanti, kuri kaut ko tur arī gribētu darīt.

Šodien bija paredzēta ministru uzklausīšana pulksten piecos vakarā par nākamā gada budžeta lietām: kā ministrijas saredz, kas šajā budžetā ir iespējams un kas nav. Tiešām ļoti nepatīkams pārsteigums bija tas, ka šodien neviens ministrs nevar uz Saeimu ierasties. Tas apliecina tās bažas, kas jau ir izskanējušas plašsaziņas līdzekļos, – ka tiešām gan šīs nodokļu izmaiņas palielinājuma virzienā, gan šie paredzētie līdzekļu samazinājumi kultūrai un citām nozarēm ir realitāte. Un visbēdīgākais ir tas, ka arī šīs atrunas ir vairāk nekā smieklīgas. Dombrovska kungs ir atrakstījis vēstuli, kur ir aprakstīts, ko nu katrs ministrs dara. Un es nocitēšu. Izrādās, ka kultūras ministrs Ints Dālderis, labklājības ministrs Uldis Augulis, veselības ministrs Didzis Gavars, vides ministrs Raimonds Vējonis un satiksmes ministrs Kaspars Gerhards attiecīgajā laikā nodrošina Baltkrievijas Ministru prezidenta delegācijas darbu.

Delegācijas darbu, protams, parasti nodrošina kādi cilvēki, kam tas ir pamatdarbs, tātad kāds regulē satiksmi, kāds pēc tam novāc atkritumus aiz šīs delegācijas, kāds pasniedz kafiju. Izrādās, ka Latvijā to dara ministri un tāpēc viņiem nav laika ierasties parlamentā un izstāstīt, kas ar budžetu īsti nākamgad būs. Es domāju, tas ir nožēlojami.

Tālāk. Gribu pieminēt Čepānes kundzes pieminēto priekšvēlēšanu laiku. Jāatzīst, ka nu tiešām priekšvēlēšanu laiks ir, un acīmredzot ar to arī izskaidrojama šī krasā nostāšanās pret loģiskiem likumprojektiem. Jo īstenībā iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā ir loģiski; tāda ir arī citu valstu pieredze, ka, ja cilvēks nemaksā alimentus, uzturlīdzekļus, nerūpējas par savu ģimeni, ir dažādi piespiedu mehānismi, un viens no tiem... un Latvijai šī nebūtu pirmā... ir tas ka viņam tiek liegtas autovadītāja tiesības. Un tas būtu noteikti efektīvāks veids nekā tas, ka tiesu izpildītāji dzenā šos oficiāli nestrādājošos cilvēkus, kas negrib par savu ģimeni rūpēties. Žēl, ka šis likumprojekts neguva tālāku virzību.

Tālāk par zemi. Jau vasarā Tautsaimniecības komisija uzrakstīja attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu pagarināt termiņu, līdz kuram var iegādāties zemi citu valstu pilsoņi. Tātad Tautsaimniecības komisija sen šo darbu ir izdarījusi. Nē, tagad kā milzīgs sasniegums tiek pasniegts tas, ka tagad šie “Vienotības” deputāti uzrakstījuši likumprojektu! Nu, tas neko labu īstenībā neliecina.

Un par tā saukto ziņošanas likumu: Tā ir atkal vēlētāju maldināšana vistīrākajā veidā, jo īstenībā šis likumprojekts paredz to, ko jau sen paredz esošais likums, – ka nevis ir jāziņo, bet ka var ziņot. Protams, jebkurš ierēdnis var ziņot (un tas ir viņa pienākums ziņot!) par jebkurām koruptīvām darbībām. Un tagad to pasniedz tā: “Nu, mēs vieni cīnāmies pret korupciju, citi ir “pret””. Nu, tas ir vairāk nekā nožēlojami.

Paldies par uzmanību.

I.Šlesere

(LPP/LC frakcija):

Arī es jums šodien gribētu pastāstīt par vairākiem likumprojektiem, īpaši par tiem, kurus iesniedza politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti. Un pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kurš ir saistīts ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu un kuru jau pieminēja arī iepriekšējie runātāji. Kā jau mēs zinām, šā fonda mērķis ir īstenot bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, garantējot minimālo uzturlīdzekļu apjomu bērniem, kurus apgādā tikai viens no vecākiem tajā laikā, kad otrs no vecākiem izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas.

Gribu sniegt informāciju, ka šā gada augustā uzturlīdzekļi tika maksāti vairāk nekā 22 tūkstošiem bērnu. Tajā pašā laikā parādnieku ir vairāk nekā 21 tūkstotis. Tātad Latvijā ir vairāk nekā 21 tūkstotis vecāku, kuri izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem. Diemžēl līdz šim valstī nebija noteikts efektīvs mehānisms, kā piedzīt līdzekļus no uzturlīdzekļu parādniekiem. Ar šo likumprojektu mēs vēlējāmies paredzēt to, ka personām, kuras iekļautas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā kā parādnieki, tiktu noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Mēs domājam, ka šāds aizliegums motivētu parādniekus, pirms tie atkal varēs sēsties pie savas mašīnas stūres, rūpēties par saviem bērniem, nodrošinot tiem uzturlīdzekļus. Un vienlaikus šāds likums būtu ārkārtīgi izdevīgs valstij, jo mazinātos nepieciešamība no budžeta izmaksāt uzturlīdzekļus bērniem, kuriem viens no vecākiem izvairās no šo uzturlīdzekļu maksāšanas. Diemžēl man tiešām ar ļoti lielu nožēlu jāteic, ka Saeima šo likumprojektu neatbalstīja. Es nezinu, vai tas atbalsta trūkums ir kādā priekšvēlēšanu gaisotnes sakarā vai kāda cita iemelsa dēļ, bet es ceru, ka tomēr šī iniciatīva ir ārkārtīgi laba un vērtīga un ka varbūt nākamā Saeima pie jautājuma varēs atgriezties.

Arī otrs likumprojekts, kuru iesniedza politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti, ir domāts, lai veicinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Kā jau mēs zinām, šobrīd viena no lielākajām Latvijas problēmām, kas ietekmē valsts ilgtermiņa attīstību, ir tieši dzimstības samazināšanās un līdz ar to – cilvēku skaita samazināšanās Latvijā un negatīvs dabiskais pieaugums. Un migrācija rada draudus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Līdz ar to vienai no pamatvērtībām ir jābūt stiprām ģimenēm – sabiedrības saliedētības pamatam un nākotnes garantijai. Un valstij ir jāsniedz visa veida atbalsti ģimenēm, tādējādi veicinot dzimstību. Un tādēļ likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” paredzēja pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu vienam no nepilngadīga bērna vecākiem tā, lai papildus savai balsij varētu balsot arī par katru savu nepilngadīgo bērnu. Šāda vēlēšanu tiesību piešķiršana būtu skaidrs signāls gan vietējām pašvaldībām, gan arī Saeimas deputātiem, ka ģimenes ar bērniem un to intereses ir jānodrošina un jāliek arī pirmajā vietā. Un tas motivētu vairāk rūpēties par tādiem ģimenēm būtiskiem jautājumiem kā pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārizglītojošo skolu tīklu, nodrošināt ģimenēm nepieciešamo cita veida infrastruktūru. Diemžēl arī šis likumprojekts netika atbalstīts, bet es ceru, ka arī pie šā jautājuma mēs vēl varētu atgriezties.

Un nobeigumā gribu jums darīt zināmu, ka pirms vēlēšanām politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, jo mēs vēlējāmies iegūt informāciju no katras ministrijas par to, kādi pasākumi tiks īstenoti, lai samazinātu budžeta izdevumus 2011.gadā. Diemžēl, kā jau iepriekšējais runātājs teica, šodien Ministru kabineta pārstāvji nespēs ierasties uz sēdi. Bet, es domāju, būtu ļoti interesanti gan mums, gan sabiedrībai zināt, kādi konkrēti pasākumi, reformas un iespējamais budžeta līdzekļu ietaupījums, īstenojot katru no plānotajiem pasākumiem, tiek plānots nākamā gada budžetā. Ļoti svarīgi būtu uzzināt šo informāciju pirms Saeimas vēlēšanām, lai mūs nesagaidītu tādi pārsteigumi, kādi pēc pašvaldību vēlēšanām bija saistībā ar pensiju samazināšanu. Mēs ceram, ka mēs saņemsim šīs atbildes nākamceturtdien.

M.Lasmanis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas sēdē izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti, un es mēģināšu akcentēt trīs aktuālākos, kas mūsu frakcijas skatījumā tādi būtu.

Kā pirmo gribas uzsvērt to partijas deputātu iesniegto priekšlikumu, kurš ietilpst partiju apvienībā “Vienotība”, – par zemju pirkšanas ierobežojumu ārvalstu pilsoņiem. Respektīvi, tiek pagarināts termiņš. Bija plānots jau 2011.gadā atvērt brīvu tirgu lauksaimniecības un meža zemju iegādei, taču mēs ierosinājām pagarināt šo termiņu, kā to atļauj līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā, – noteicām 2014.gada 1.maiju.

Iepriekš izskanēja kolēģu replikas par to, ka tas ir tikai priekšvēlēšanu triks. Es uzskatu, ka tas tā nav.

Daudzi runā par to, ka to vajadzētu darīt, bet līdz reālam likumprojektam tas kā nav nonācis, tā arī nav nonācis. Mēs rīkojamies un darām, un esam iesnieguši šādu priekšlikumu. Es ceru, ka arī komisijā tas likumprojekts raiti virzīsies un jau šīs Saeimas laikā likums stāsies spēkā.

Otra lieta, ko gribējās akcentēt un kas, es domāju, ir ļoti būtiska mūsu valsts, teiksim, tiesiskās sakārtošanas ziņā, ir grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, par kuriem asi izteicās politiskās apvienības “Par labu Latviju” pārstāvji. Es esmu pretējās domās. Uzskatu, ka likuma grozījumi, kuru mērķis ir ierēdņiem uzlikt par pienākumu ziņot par likumu pārkāpumiem, ir ļoti pozitīvs, jo tikai vienaldzīgs pilsonis ir tas sliktākais pilsonis. Jo, lai šo valsti sakārtotu, mums ir jābūt apzinīgākiem, mums ir jāveltī vairāk laika šai valstij. Nevar vienaldzīgi noskatīties, kā blakus notiek likumpārkāpums. Tāpēc šie likuma grozījumi ne tikai paredz pienākumu ziņot, bet arī pastiprina ziņotāja tiesisko aizsardzību, kā arī akcentē tās lietas, kas saistītas ar tīšu neziņošanu šajā sakarā. Jo mums ir būtiski, lai šī valsts sakārtotos un attīstītos.

Un trešais. Noslēgumā gribu izteikt viedokli saistībā ar ierosinātajiem grozījumiem likumā par pašvaldību vēlēšanām, kuri paredzēja, ka ģimenēm, kurām ir nepilngadīgi bērni, ir tiesības balsot ar vairākām balsīm vēlēšanās. Es uzskatu, ka tas ir diezgan populistisks priekšlikums, tas šajā demokrātiskajā laikā patiesībā nav pat iespējams. Un, ja jau partijām, kas iesniedza šo priekšlikumu, ir vēlēšanās atbalstīt ģimenes, ir jādomā vairāk par to, kā šīm ģimenēm dot iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis domāt par to, lai varētu vairāk nobalsot. Lai dzīvotu, vajadzīgs darbs. Un, lai reģionos būtu darbs, ir vajadzīga uzņēmējdarbība. Ir jāattīsta laukos uzņēmējdarbība, ir jārada darba vietas, tad būs pārtikuši cilvēki, būs bērni, būs, kas iet skolās. Ar vienu vien balsošanu būs daudz par maz, lai laukos atgrieztos dzīvība.

Tas šoreiz būs viss par likumprojektiem. Paldies.

Tuvojas vēlēšanas, un, vēlētāji, esiet modri, domājiet līdzi, klausieties, vērtējiet deputātu un politiķu darbus un vārdus! Lai jums veiksmīga nedēļas nogale! Paldies par uzmanību!

S.Pilāte

(ZZS frakcija):

Es šodien gribētu pieskarties diviem likumprojektiem.

Vispirms par likumprojektu, ko ZZS frakcija atbalstīja. Tas ir likumprojekts par zemes privatizāciju lauku apvidos. Šis likumprojekts paredz, ka ārvalstniekiem ir ierobežota iespēja iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes. Tik tiešām aizvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās. Šis likumprojekts tika atbalstīts. Tas paredz arī nepieļaut brīvo tirgu, kā arī paredz izpirkšanu pagarināt līdz 2014.gadam. Pirmajā pusgadā, ja spriežam pēc skaitļiem, citu valstu fiziskās un juridiskās personas kopumā ir iegādājušās šā gada pirmajā pusgadā 15 tūkstošus hektāru zemes. Visvairāk zemes izpirkšana ir notikusi 2010.gada pirmajā pusgadā tieši Latgalē, kur aptuveni 4000 hektāri zemes ir pārdoti ārvalstniekiem. Tā ka situācija ir diezgan dramatiska. Jāteic, ka ne tikai šis likums ir jāgroza, ir jābūt iespējai un jānotiek sarunām ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai tiešām šo termiņu pagarinātu. Tāpēc zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aicinājis Eiropas Komisiju pagarināt par šiem trim gadiem lauksaimniecības zemju pārdošanas ierobežojumu termiņu. Ir notikušas arī sarunas ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministriem. Ir panākta vienošanās, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs Latvijas lūgumu Eiropas Komisijai – pagarināt noteikto pārejas periodu lauksaimniecības un meža zemju pārdošanai ar ierobežojumiem Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskajām un juridiskām personām.

Tāpat arī zemkopības ministrs strādā pie tā, lai veicinātu neapstrādāto zemju apsaimniekošanu, jo, kā zināms, pārsvarā šīs neapstrādātās zemes tiešām neapsaimnieko ārzemju uzņēmēji, kuri izpirkuši šīs zemes. Tāpēc šīm neapstrādātajām zemēm ir piemērots lielāks nodoklis ar lielākiem procentiem. Tas šiem ārzemniekiem, kas ir zemju īpašnieki, liks meklēt varbūt risinājumus, un varbūt šīs zemes tiks pārdotas mūsu valsts pilsoņiem.

Otrs likumprojekts, kuru ZZS neatbalstīja, ir “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, kurā ir tāds jēdziens kā “papildu balss”, kas tiktu dota par katru aprūpē esošu bērnu, un tas ir tiešām pretrunā ar Satversmi.

Laikam priekšvēlēšanu laiks ir vainojams pie tā, ka saukļi un dažu partiju idejas nav saprotamas. ZZS frakcijas deputāti tiešām ļoti pragmatiski strādā un populistiskus priekšlikumus priekšvēlēšanu laikā neiesniedz un neatbalsta.

V.Buhvalovs

(PCTVL frakcija):

Esmu Bērnu tiesību aizsardzības apakš­komisijā, kur mēs iepazināmies ar situāciju bērnības un jaunatnes sfērā.

Lūk, daži skaitļi! 2006.gadā 1563 ģimenēm tika atņemtas vecāku tiesības uz 1905 bērniem. 2009.gadā vecāku tiesības tika atņemtas 1417 ģimenēm uz 1657 bērniem. Katru gadu vairāk nekā pusotrs tūkstotis bērnu tiek atņemti krīzes ģimenēm un nodoti bērnu patversmēs. Diemžēl šādu ģimeņu skaits nesamazinās. 17,5 tūkstoši bērnu neēd pusdienas skolās. Gandrīz 5 tūkstoši no tiem nesaņem ēdināšanu, jo vecākiem nav, ar ko maksāt. Un sekas – bērnu vidū pieaug neuzticēšanās, likumpārkāpumi un daļa no viņiem pamet skolu. Šodien jau var satikt jaunus cilvēkus, kuri neprot lasīt un rakstīt. Padomju laikos tas nebija iedomājams.

Galvenie iemesli, kuru dēļ bērni nonāk uz ielām, – vecāku nabadzība, ģimeņu ar bērniem izlikšana uz ielas, vecāku vai viena no tiem zaudēšana, vecāku alkoholisms, uzraudzības pār bērniem, kuru vecāki aizbraukuši pelnīt iztiku uz ārzemēm, trūkums.

Gribētos atgādināt, ka PCTVL frakcija daudzkārt bija iesniegusi priekšlikumu likumam par bērnu tiesību aizsardzību; priekšlikuma būtība ir aizliegt izlikt uz ielas ģimenes ar mazgadīgajiem bērniem bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas. Bet, kā redzam, šādi gadījumi reālajā dzīvē turpinās.

Ne jau velti senatnē mēdza teikt, ka valsti var iepazīt pēc attieksmes pret bērniem un veciem ļaudīm. Ar lielu nožēlu esmu spiests konstatēt, ka mūsu valsts nav spējīga aizsargāt bērnus un daudzos gadījumos viņu vecākus bezdarbniekus no izlikšanas uz ielas.

Paldies par uzmanību.

M.Grīnblats

(Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija):

Mūs gandarī, ka pēc apmēram pusgada darba šodien trešajā lasījumā pieņemti grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā, ar kuriem ir noteikts, ka pašvaldību deputātus, kuri neprot latviešu valodu pienācīgā līmenī, var nosūtīt sešus mēnešus mācīties par pašvaldību naudu un, ja arī tad viņi nav apguvuši vajadzīgajā līmenī valsts valodu, tad ar tiesas spriedumu viņiem šo deputāta mandātu var atņemt.

Mūsu frakcijas pārstāvji tikās ar Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāju Kleckina kungu un Valsts valodas centra pārstāvi Kursīša kungu jautājumā par to, kā virzās lietas izskatīšana par to, ka TV5 diskusiju raidījumā tika liegts satiksmes ministram Gerhardam runāt valsts valodā. Tam jau bija pievērsta uzmanība. Redzams, ka šeit kāda sodīšana notikusi... Ir jauns pārkāpums, ka mēs arī uz tā pamata netikām aicināti uz diskusiju, sak’, ja jūs nerunāsiet krievu valodā, tad latviski runāt nu... šajā diskusijā nevarēs. Tā ka arī šeit ir lieta, un šeit arī... iespējams, ka šeit arī būs kāds secinājums par šādu Satversmes panta par valsts valodas statusu Latvijā ignorēšanu.

Bez tam mūsu frakcijas deputāti pievērsuši uzmanību tam, ka pēdējā laikā vairākas atbildīgas personas izteikušās par to, ka varētu ievērojami augt maizes, piena, griķu un vairāku citu produktu cenas. Tas, protams, rada zināmu satraukumu, un noteikti tādas vai citādas cenu izmaiņas arī būs. Šeit mēs kopīgi ar mūsu apvienības ekspertiem esam sagatavojuši vairākus jautājumus Konkurences padomei. Gaidām tās izvērtējumu saistībā tieši ar to, ka gan Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāji, gan arī Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāji runājuši par šīm cenām. (Un tās arī ir sava veida amatpersonas.) Proti, lūdzām izvērtēt, vai šo personu publiskie izteikumi vairākos masu informācijas līdzekļos, runājot par maksimālu cenu kāpumu un procentiem, nesatur konkurenci ierobežojošas darbības pazīmes, kā arī uzdevām vairākus papildjautājumus. Tātad lūdzām Konkurences padomes vērtējumu, kādu ietekmi jeb iespaidu šāda rakstura publiski izteikumi atstāj uz konkurenci, kā arī lūdzām izvērtēt atbilstību konkurences tiesību normām arī citu personu, to skaitā vienu tirgus konkurentu, publiskajiem izteikumiem par cenu izmaiņām. Cerēsim, ka šāds izvērtējums būs un ka tas dos kaut kādu ieguldījumu, nu, teiksim, normālā tirgus darbībā.

Paldies par uzmanību.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Es uzskatu, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes un visu izšķir rīcība. Es domāju, ka ir pienācis laiks atskaitīties par padarīto, īsi un kodolīgi pastāstīt par to, ko mēs esam paveikuši 9.Saeimā.

Mūsu prioritāte vienmēr ir bijuši sociālie jautājumi. Apvienība “Saskaņas Centrs” ir aizstāvējusi pensionāru tiesības saņemt godīgi nopelnītu pensiju. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas 18 deputāti un divi deputāti no partijas “Sabiedrība citai politikai” kopā ar 9 tūkstošiem pensionāru iesniedza konstitucionālu sūdzību Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošiem 2009.gada budžeta grozījumus, kuri paredzēja pensiju apmēra samazināšanu. Līdz ar to mēs panācām pensionāriem nelikumīgi atņemto iztikas līdzekļu atdošanu un pilna apmēra pensiju saglabāšanu. Vēl vairāk! Mums izdevies panākt netaisnīgi ieturēto pensiju atdošanu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – invalīdiem.

Mums izdevās noraidīt nepamatotu likumprojektu par PVN paaugstināšanu līdz pat 23 procentiem.

Ministriem, kuri atstāj amatu, turpmāk vairs nemaksās tūkstošiem latu lielas kompensācijas. Šis lēmums pieņemts, pamatojoties arī uz frakcijas “Saskaņas Centrs” sagatavoto likumprojektu.

Maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem tagad ir iespēja saņemt bezmaksas juridisko palīdzību – ir iespēja pieteikties pašvaldībās un šo juridisko palīdzību saņemt.

Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja doties priekšlaicīgā pensijā.

Savukārt policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem tagad ir tādas pašas sociālās garantijas, kādas ir ierēdņiem. Piemēram, tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu un pabalstu.

Pēc “Saskaņas Centra” uzvaras Satversmes tiesā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tika paaugstinātas pensijas.

Un, runājot par svētku dienām, jāteic, ka mums izdevies iestrādāt mūsu kalendārā Skolotāju dienas atzīmēšanu un izdevies atjaunot 8.marta atzīmēšanu.

Kopumā mēs, apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti, domājam labas domas un darīsim labus darbus.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā