Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 30.septembrī

EM: Par kompensācijām jeb offset darījumiem valsts aizsardzības iepirkumos

30.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie noteikumi par kompensācijas darījumu piemērošanu iepirkumos valsts aizsardzības vajadzībām.

Noteikumi paredz, ka turpmāk, valstij iepērkot militāra rakstura preces, būs jāpiemēro kompensācijas darījumu noteikumi – ārvalstīs ražotu militāras nozīmes preču piegādātājam būs jānoslēdz kompensācijas darījumu līgums ar Latvijas valsti.

Atbilstoši minētajam līgumam un katra militāro preču piegādātāja darbības specifikai tam Latvijas ekonomikā būs jāiegulda finanšu līdzekļi, kuru apjoms būs atkarīgs no militārā iepirkuma lieluma un ieguldījumu veida. Noteikumi paredz: ja piegādes līguma summa pārsniedz divus miljonus latu, kompensācijas darījuma ietvaros piegādātājs piekrīt kompensēt pircējas valsts ekonomikai pirkuma vērtību, nodrošinot vietējo uzņēmumu iesaisti ražošanā, iepērkot vietējo uzņēmumu produkciju, veicot investīcijas valsts ekonomikā vai kādā citā veidā nodrošinot līdzekļu atgriešanu pircējas valsts ekonomikā.

Kompensācijas jeb offset darījumu ieviešanas mērķis ir eksportspējīgu vietējās rūpniecības, pakalpojumu un pētniecības nozaru attīstības veicināšana. Tādējādi ieguvēji no kompensācijas politikas īstenošanas būs gan saistīto nozaru uzņēmumi, kas var piedāvāt komponentes un sniegt pakalpojumus militārajai rūpniecībai, gan pētniecības institūcijas, radot un uzturot kompetentu un konkurētspējīgu nacionālo un Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi.

Kompensācijas darījumu piemērošana ir paredzēta Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas militāra rakstura preču iepirkumiem. Minētais normatīvais akts ir izstrādāts sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju un uzņēmēju organizācijām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Eiropas Savienības instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvi 2010.gadā

30.septembrī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē valdība izskatīja Eiropas Savienības (ES) instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvi 2010.gadā.

Līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.–2013.gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60%) vairāk, nekā sākotnēji tika plānots uz 2010.gada beigām.

Jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka Latvija pēc saņemtajiem maksājumiem no EK ir trešajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm, savukārt pirmajā vietā pēc saņemtajiem Eiropas Sociālā fonda maksājumiem.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) ir neapmierināta un jau iepriekš paudusi savas bažas par nozaru ministriju lēno 2010.gada fondu apguves mērķu izpildi. Ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju un tādējādi uzstādītos ES fondu ambiciozos mērķus 2010.gadā, apguve joprojām nav uzskatāma par labu. Tā, piemēram, šā gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%.

Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde), Valsts kancelejai un Veselības ministrijai (36% izpilde), Vides ministrijai (40% izpilde), kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (43% izpilde).

Tāpat vairākas ministrijas ir sniegušas informāciju, ka nevarēs izlietot 2010.gada valsts budžeta līdzekļus pilnībā, kopumā atsakoties no 73 miljoniem latu (t.sk. arī Ekonomikas ministrija no ~40 miljoniem latu, RAPLM kā atbildīgā iestāde no ~21 miljona latu).

Kā jau FM iepriekš ziņojusi, Latvija ir šim gadam uzstādījusi ļoti ambiciozus mērķus ES fondu apguvē, ņemot vērā, ka tās ir ļoti būtiskas investīcijas tautsaimniecībā. Šo ambiciozo mērķu uzstādīšana ir ļāvusi Latvijai sasniegt ļoti augstus fondu apguves rādītājus, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, kaut arī Latvija iekšēji (iepriekš minētā ministriju mērķu izpilde) vēlētos šos rādītājus uzlabot un apgūt visu šim gadam plānoto finansējumu.

Kā galvenie kavējošie faktori ministriju mērķu neizpildes gadījumā informatīvajā ziņojumā minēti pieejamā budžeta finansējuma plānošanas trūkumi, nepamatotas iepirkumu pārsūdzības un pārkāpumi, grūtības ar privātā līdzfinansējuma sagādi, izmaksu samazināšanās un dempingi, finansējuma saņēmēju plānu neievērošana (atteikšanās no pieprasītiem avansiem, termiņu nobīdes), finansējuma saņēmēju un starpniekinstitūciju kapacitātes trūkums u.c.

Situācijas uzlabošanai FM iesaka stiprināt administratīvo kapacitāti, skatīt ikmēneša ES fondu ieviešanas atskaites valsts sekretāru sanāksmēs (līdz šim skatīja reizi ceturksnī), veikt pārrunas ar komercbankām par ES fondu projektu aktīvāku kreditēšanu.

FM: Par finansējuma pārdali starp ministriju Eiropas Savienības fondu aktivitātēm

Ar mērķi pilnībā apgūt 2010.gadā valsts budžetā pieejamo finansējumu ES fondu projektiem, valdība 30.septembrī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē lēma par finansējuma pārdali starp ministriju ES fondu aktivitātēm. Apzinoties ES investīciju lielo lomu šābrīža situācijā un ņemot vērā vairāku ministriju paziņojumus, ka tās nespēs izlietot 2010.gada valsts budžeta līdzekļus pilnībā (tai skaitā arī Ekonomikas ministrija ~40 miljonus latu, RAPLM kā atbildīgā iestāde ~21 miljonu latu), valdība lēma finansējumu pārdalīt ministrijām, kuras šo finansējumu spētu un ir piekritušas apgūt.

Līdz ar to valdība lēma piešķirt papildu resursus Satiksmes ministrijas ceļu projektiem – 34 miljonus latu, kā arī Vides ministrijai vides infrastruktūras aktivitātēm 18 miljonus latu.

Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai valdība uzdeva tomēr spēt 2010.gadā apgūt 21 miljonu latu pilsētvides un informācijas sistēmu projektu ietvaros.

Ārkārtas sēdes laikā atbildīgās nozaru ministrijas atskaitījās valdībai par ES fondu apguves gaitu un iemesliem nepietiekošajam ES fondu apguves tempam.

Valdība stingri uzdeva atbildīgajām ministrijām uzlabot apguvi, īpaši pievēršot uzmanību administratīvās kapacitātes stiprināšanai, darbam un komunikācijai ar projektu īstenotājiem, lai 2010.gadā pieejamos budžeta līdzekļus šogad varētu apgūt pilnā apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par vienlīdzīgas attieksmes principu personām ar invaliditāti

Lai patērētāju tiesību jomā noteiktu vienlīdzīgas attieksmes principu pret personām ar invaliditāti, valdība 30.septembrī ārkārtas sēdē vienojās apstiprināt Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Par minētajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vēl lems Saeima.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas tiek papildinātas, nosakot, ka atšķirīga attieksme pret patērētāju, piemēram, piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta arī uz invaliditātes pamata. Piemēram, ja persona ar invaliditāti vēlēsies saņemt attiecīgu pakalpojumu, tā sniedzējs nebūs tiesīgs pamatot savu atteikumu ar personas invaliditāti.

Patlaban likumā noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums tikai patērētāja dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

Atšķirīga attieksme pret patērētāju ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana, preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt invaliditātes dēļ ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Šāds aizliegums patērētāju tiesību jomā ieviesīs praksē vienlīdzīgas attieksmes principu, veicinās personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanos un sabiedriskās aktivitātes paaugstināšanos, kā arī veicinās personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā.

Likumprojekta izstrādē bija iesaistīta Ekonomikas un Tieslietu ministrija, Tiesībsarga birojs un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”.

Atgādinām, ka 2010.gada 31.martā Latvijā stājusies spēkā Konvencija “Par personu ar invaliditāti tiesībām”. Konvencijas 5.pants nosaka, ka Konvencijas dalībvalstis aizliedz jebkādu diskrimināciju invaliditātes dēļ un garantē personām ar invaliditāti vienlīdzīgu un efektīvu tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ.

Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās invaliditātes dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls notikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas invaliditātes dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Savukārt aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā, seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par papildu finansējuma piešķiršanu dzelzceļa, ostu un autoceļu projektiem

Valdība ir nolēmusi piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu 34 miljonus latu dzelzceļa, ostu un autoceļu projektiem.

Līdzekļi kļuvuši pieejami, jo vairākas ministrijas paziņojušas, ka nespēs izlietot 2010.gadā plānoto valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem pilnībā. Lai šo naudu nezaudētu, valdība 30.septembrī nolēma to pārdalīt ministrijām, kuras to spētu un ir piekritušas apgūt.

Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem projektiem piešķirta neapgūtā finansējuma lauvas tiesa – 34 miljoni latu. SM papildu finansējums būs pieejams jau apstiprinātajiem ES fondu projektiem, kuriem šogad nauda nebija paredzēta.

Piešķirtais finansējums paredzēts projektu realizācijai 2010 gadā, tajā skaitā avansu maksājumiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par kvalitātes un klasifikācijas prasībām kvasam un kvasa (iesala) dzērienam

Valdība 30.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam”. Jaunie noteikumi nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības Latvijā izplatāmajam kvasam un kvasa (iesala) dzērienam.

Noteikumos definēti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu. Prasībās noteiktas ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītāji. Tāpat noteikumos ir norādīts, ka kvasa ražošanā nav atļauts izmantot saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām un kvasa ražošanā var izmantot tikai noteiktas pārtikas piedevas.

Savukārt, lai regulētu nosaukuma “kvass” lietošanu marķējumā, noteiktas prasības tirdzniecības nosaukumu “kvasa dzēriens” vai “iesala dzēriens” lietošanai kopā ar apzīmējumu, kurā nav minēts vārds “kvass”, piemēram, kvasa dzēriens “Iecienītais”, iesala dzēriens “Veselība” u.c.

MK noteikumu izstrādāšanas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, nemaldinot tos par konkrēto produktu, kā arī nodrošināt godīgu konkurenci raudzēta kvasa un neraudzēta dzēriena ražotājiem un izplatītājiem.

Noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2011.gada 1.jūliju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa