Par Latvijas ēnu ekonomikas novērtējumu

Vadošie ēnu ekonomikas pētnieki pasaulē Dr.h.c. Frīdrihs Šnaiders no Austrijas un Dr.Andreass Būns no Vācijas 1.oktobrī, piedaloties Finanšu ministrijas rīkotā starptautiskā konferencē par ēnu ekonomikas jautājumiem krīzes apstākļos, prezentēja savu aktuālāko Latvijas ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu – 2009.gadā 31,9% no IKP, 2010.gadā – 32% no IKP. Ekonomisti atvainojās par viņu pašu iepriekš aprēķināto (41,6% no IKP) ciparu, kas bija iekļauts Pasaules Bankas pētījumā par ēku ekonomiku, un atzina, ka apjoma novērtējums bijis kļūdains, ņemot vērā Latvijas straujo ekonomikas kritumu.

Pētnieki konferencē prezentēja savu ēnu ekonomikas aprēķināšanas metodi, gan norādot, ka ēnu ekonomika ir ļoti komplicēta parādība no visiem aspektiem – ir dažādas tās definīcijas, dažāda ekonomiskā darbība tiek pieskaitīta vai nepieskaitīta pie ēnu ekonomikas, atšķiras ēnu ekonomikas apjoma novērtēšanas metodes, taču visgrūtākais ir cīņa ar ēnu ekonomiku jeb ēnu ekonomikas transformēšana legālajā ekonomikā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, konferenci atklājot, uzsvēra ēnu ekonomikas potenciālu budžeta konsolidācijā un aicināja klātesošos mācībspēkus, uzņēmējus un sociālos partnerus uz aktīvu līdzdalību diskusijās, lai nonāktu pie jaunām atziņām un praktiskiem rīcības virzieniem ēnu ekonomikas samazināšanā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Dr. Arnis Sauka prezentēja mikroekonomikas līmeņa pētījumu par pelēko uzņēmējdarbību Latvijā, kura rezultātā izveidots Pelēkās uzņēmējdarbības indekss – Latvijas 2009.gada indekss ir 19,01 (tas nav ēnu ekonomikas apjoms procentos no IKP). Pētījumā aptaujāti mazie un vidējie uzņēmumi un noskaidroti tādi jautājumi kā ienākumu neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas u.c. Pētījums arī liecina, ka liela daļa uzņēmēju nav apmierināti ar nodokļu sistēmu, taču lielākā daļa ir apmierināti ar VID darbu.

Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktore Dace Tomase konferences dalībniekus informēja par ēnu ekonomikas aprēķināšanas metodēm un novērtējumu Latvijas oficiālajā statistikā. Pēc viņas teiktā, pārskatos neuztvertās ekonomikas daļas īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2009.gadā bija 17% (provizoriskie dati).

Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta Nodokļu administrēšanas politikas nodaļas vadītāja Māra Čakste prezentēja Ministru kabineta apstiprināto pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai, kura pamatmērķis ir stimulēt un atvieglot legālo uzņēmējdarbību, bet mazināt un apgrūtināt nelegālo uzņēmējdarbības daļu. Plāns tika izstrādāts, valsts pārvaldes iestādēm cieši sadarbojoties ar nevalstiskajiem partneriem, kā arī ekonomikas ekspertiem.

Valdības apstiprināto ēnu ekonomikas samazināšanas plānu bija izvērtējuši neatkarīgi eksperti no uzņēmuma “Baltijas konsultācijas”. Kopumā plāns tika atzīts par plašu, veikts katra tā pasākumu ietekmes vērtējums uz ekonomiku, uzņēmējdarbību, administrēšanu un sabiedrības uzvedību. Tāpat izvērtējuma veicēji bija apkopojuši plašu ārvalstu pieredzi un to veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku. Nobeigumā bija sniegti arī vairāki priekšlikumi plāna papildināšanai.

Plašu līdzdalību un uzņēmēju viedokli pasākumā piedāvāja divas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LTRK Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs uzskaitīja pamatjautājumus, kuros uzņēmēji sagaida risinājumu no valsts, un tas ir – uzņēmēji sagaida caurspīdīgu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, uzņēmējiem draudzīgu nodokļu sistēmu un administrāciju, zemu korupcijas līmeni, efektīvu un nerepresīvu uzraudzības sistēmu, kā arī uzticēšanos valsts un uzņēmēju starpā. LTRK uzsvēra, ka kamerā ir izstrādāts “Uzņēmēju plāns 2010”, kas risinātu šos jautājumus.

Savukārt LDDK finanšu un nodokļu eksperts Andrejs Jakobsons uzsvēra, ka valstij ir jāstimulē jaunu uzņēmumu veidošanās, lai valsts izietu no krīzes, kā arī, izskaužot ēnu ekonomiku, vietā jārada legālā, pretējā gadījumā situācija valstī kopumā pasliktināsies. LDDK pārstāvis norādīja arī uz biznesa pašiniciatīvu, veicinot legālu uzņēmējdarbību, tā, piemēram, ir izveidots LDDK uzņēmumu ilgtspējas indekss un paplašinās darba devēju organizāciju loma.

Konferences laikā notika arī aktīvas dalībnieku diskusijas gan par ēnu ekonomikas būtību un noteikšanas metodēm, gan efektīvākajām samazināšanas metodēm. Konferences nobeigumā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka izteica gandarījumu, ka Latvijas izstrādātais ēnu ekonomikas samazināšanas plāns atbilst pasaules aktuālākajām tendencēm – ka represijas un sodi vien nedarbojas, bet nepieciešamas arī legālo uzņēmējdarbību stimulējošas metodes, lai veicinātu labprātīgu pāreju no nelegālas vai daļēji legālas uzņēmējdarbības pilnīgi legālā darbībā. Tāpat J.Stinka norādīja, ka konferences gaitā izskanējušas vairākas labas idejas par citu valstu paveikto, kas varētu noderēt arī Latvijai.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa