Finanšu ministrija: Par mazumtirdzniecības apgrozījumu augustā

Augustā Latvijā pirmo reizi kopš 2008.gada aprīļa ir pieaudzis mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.

Līdz šim par ekonomikas atkopšanos liecināja rūpniecības apjomu pieaugums, ko virzīja ārējais pieprasījums, taču šobrīd apritē ienākušie naudas līdzekļi manāmi ietekmējuši arī iekšējo patēriņu. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo tautsaimniecības atkopšanās tagad balstās ne tikai uz ārējo pieprasījumu, kuri deva pirmo impulsu izaugsmei, bet arī uz iekšējo pieprasījumu. Tas ir priekšnoteikums pilnvērtīgai ekonomikas atlabšanai, samazinot risku, kas rodas, esot pilnībā atkarīgiem no ārējā vides svārstībām.

Kopš gada sākuma mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamika uzrādīja pakāpenisku patēriņa atkopšanos, šobrīd nonākot līdz pozitīvam apgrozījuma kāpumam par 4,6% augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Šā pieauguma pamatā ir mazumtirdzniecība ar nepārtikas precēm, kas augustā attiecīgi ir kāpusi par 7,7%. Savukārt pārtikas preču apgrozījums mazumtirdzniecībā ir krities par 1,2%.

Šādas izmaiņas ir skaidrojamas ar to, ka laika gaitā patērētājiem ir uzkrājušās vajadzības pēc ilglietojamām precēm, kuru iegāde agrāk tika atlikta. Tā, piemēram, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība 2009.gada augustā, salīdzinot ar 2008.gada augustu, uzrādīja dramatisku kritumu, vienlaikus raksturojot šo preču grupu kā tādu, no kuras īslaicīgi var atteikties, savukārt 2010.gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija novērojams pieaugums par 16,2%. Šāda tendence liecina, ka mājsaimniecībām ir uzlabojies nākotnes redzējums un tās ir gatavas īstenot iepriekš atliktos pirkumus. Mēneša dinamikā, salīdzinot ar jūliju, apģērbu un apavu apgrozījums ir pieaudzis par 5,4%.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums 2009.gadā krita mērenāk, jo tā ir pirmās nepieciešamības prece, kuras iegādi nevar atlikt uz vēlāku laiku. Šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,2%. Kritums daļēji ir skaidrojams ar tendenci, ka ražotāji bez starpniekiem realizē produkciju patērētājiem, kā arī populārāka ir kļuvusi prakse, ka iedzīvotāji produktus audzē paši.