Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ilga Krampuža. Vai sabiedrībai ir cerības uz savu interešu aizstāvību būvniecības procesā

Būvniecības tiesībās sabiedrība ir lielu pārmaiņu priekšā. Vēl vairāk, jauna Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, vairāku speciālo būvnoteikumu pieņemšana vērtējama kā revolūcija būvniecības tiesiskajā regulējumā. Nav arī noliedzams, ka būvniecības process apaudzis ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Tomēr būvniecības procesa vienkāršošana vienlaikus nenozīmē, ka tiek samazinātas iespējas aizstāvēt trešo personu (sabiedrības un kaimiņu) intereses un otrādi: trešo personu interešu ievērošana nenozīmē, ka būvniecības procesam jābūt garam un saistītam ar neskaitāmiem dokumentiem un nesaprotamām procedūrām. Rakstā izteiktas pārdomas par dažiem jautājumiem, kas tika apspriesti 2010.gada 2.jūnijā notikušajā konferencē “Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas”. Konference balstījās uz šobrīd būvniecības nozarei un visai sabiedrībai kopumā aktuālajiem jautājumiem, bet tās galvenā tēma bija normatīvā regulējuma sakārtošana būvniecībā kontekstā ar jauno Būvniecības likumu.

• Rolands Neilands. Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana

“Jurista Vārdā” šā gada 24.augustā bija publicēts cienījamā profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna raksts “Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu”. Šajā rakstā labi atspoguļotas problēmas, kas saistītas ar šķīrējtiesu spriedumu kvalitāti un vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetenci izpildu rakstu izsniegšanā uz šķīrējtiesu spriedumu pamata. Cienījamā profesora argumentācijai un piedāvātajiem problēmu risinājumiem attiecībā uz šķīrējtiesu spriedumiem un uz to pamata izsniegtajiem izpildu rakstiem var pilnībā piekrist, taču rakstā paustajam viedoklim, ka šķīrējtiesa nedrīkst taisīt spriedumu pret galvinieku, ja lietā nav pieaicināts galvenais parādnieks, nevar piekrist vairāku iemeslu dēļ. Tas attiecas ne tikai uz šķīrējtiesām, bet arī uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

• Valdis Kronis. Tiesu sistēmas neefektivitātes cēloņi un to iespējamie risinājumi

Viens no būtiskākajiem valsts sekmīgas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir efektīva tiesu sistēma, kas spēj nodrošināt ātru personu savstarpējo strīdu atrisināšanu un civiltiesiskās aprites stabilitāti. Ierēdņi jau gadiem ilgi meklē risinājumus, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas tiesās, kurās līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai ir jāgaida ilgāk par gadu, bet tiesas sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā – vēl vairāki gadi līdz galīgajam un nepārsūdzamajam tiesas spriedumam. Nav noslēpums, ka ievērojama daļa prasītāju beidz pastāvēt, nespējot sagaidīt viņu lietu izskatīšanas uzsākšanu.

• Anna Sergijenko. Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskajām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (agrāk – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā “Cartesio Oktató és Szolgàltató”, kurā pretēji savām agrākajām tendencēm tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu centrālo administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šāda atkāpe no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu būt attaisnojama ar vispārējām sabiedrības interesēm, tai skaitā vēlmi nepieļaut tādu bīstamu tendenci kā Delavēras efektu un “skrējienu lejup” (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām.

“Jurista Vārda” redakcija