Centrālā statistikas pārvalde

Informācija 1998.gada 17.novembrī

Par reģistrēto bezdarbu un darba laika zudumu uzņēmumos

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 1998.gada 1.novembrim valstī reģistrēti 103,9 tūkst.aktīvi darba meklētāji (1.oktobrī — 97,1 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 100,1 tūkst.cilvēku jeb 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.oktobrī — attiecīgi 92,9 tūkst. un 7,6%), 1997.gada 1.novembrī valstī reģistrēti 89,6 tūkst.aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 85,7 tūkst.cilvēku.

1998.gada 1.novembrī, salīdzinot ar šī gada sākumu, bedarbnieku skaits ir palielinājies par 15,1 tūkst.cilvēku, bet salīdzinot ar 1.oktobri — par 7,2 tūkst. 1998.gada 1.novembrī bezdarbnieku skaits bija par 14,4 tūkst.cilvēku lielāks nekā iepriekšējā gada 1.novembrī.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (59,1%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 28,5 tūkst.cilvēku (1997.gada 1.novembrī — 33,2 tūkst.).

1998.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8,1 tūkst.cilvēku, februārī — 7,0 tūkst., martā – 7,6 tūkst., aprīlī — 6,3 tūkst., maijā — 6,9 tūkst., jūnijā — 8,3 tūkst., jūlijā — 8,8 tūkst., augustā — 7,6 tūkst. un septembrī — 10,6 tūkst., oktobrī — 15,3 tūkst. cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1998.gada 1.novembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,8%, Preiļu — 22,5%, Krāslavas — 22,1%, Balvu — 21,6%, Ludzas — 19,7%, Daugavpils — 16,0%, Jēkabpils — 13,3%.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1998.gada oktobrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 33,7 tūkst. cilvēku jeb 35% no bezdarbnieku kopskaita. 1998.gada oktobrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,39 milj.latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 41,34.

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par tautsaimniecībā strādājošo darba laika izmantošanu 1998.gada III ceturksnī. Šī informācija liecina, ka šajā periodā piespiedu darba laika zudumi bija 686,8 tūkst.cilvēkdienu (II ceturksnī — 507,3 tūkst.cilvēkdienu).

Vislielākie zudumi šī iemesla dēļ bija apstrādes rūpniecības uzņēmumos — 441,9 tūkst. cilvēkdienu (II ceturksnī — 280,4 tūkst.). Sevišķi liels darba laika zudumu pieaugums vērojams zivju un zivju produktu pārstrādes uzņēmumos, kur III ceturksnī tie bija 35,7 tūkst.cilvēkdienu (II ceturksnī — 6,9 tūkst.). Vairāk nekā divas reizes darba laika zudumi palielinājušies darbgaldu ražošanas uzņēmumos — III ceturksnī tie sasniedza 31,0 tūkst.cilvēkdienu (II ceturksnī — 11,7 tūkst.) un pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos — 62,5 tūkst.cilvēkdienu (II ceturksnī — 25,5 tūkst.). Joprojām lieli zudumi salabājas uzņēmumos, kas ražo elektriskās mašīnas un aparātus — 61,2 tūkst. cilvēkdienu (II ceturksnī — 33,0 tūkst.) un tekstilražošanas uzņēmumos — 34,5 tūkst.cilvēkdienu (II ceturksnī — 24,6 tūkst.).

Piespiedu darba laika zudumi būvniecībā bija 72,3 tūkst. (II ceturksnī — 84,2 tūkst.), vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu un sadzīves priekšmetu remonta nozarē — 47,5 tūkst. (II ceturksnī — 41,3 tūkst.).

Salīdzinot pa Latvijas reģioniem, Latgales lielajās pilsētās piespiedu dīkstāves laiks palielinājies vairāk nekā divas reizes — Daugavpilī — 6,11 tūkst. cilvēkdienu (II ceturksnī — 21,5 tūkst.), Rēzeknē — 33,0 tūkst.cilvēkdienu (II ceturksnī — 16,2 tūkst.). Līdzīgs stāvoklis ir arī Liepājā — 47,5 tūkst. cilvēkdienu (II ceturksnī — 20,5 tūkst.).

Piespiedu bezalgas atvaļinājumi veido 66,4% no kopējiem piespiedu darba laika zudumiem, pārējie zudumi radušies sakarā ar saīsinātu darba dienu vai darba nedēļu.

Vidēji 1998.gada III ceturksnī nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši "slēptie bezdarbnieki", 10,4 tūkst.cilvēku (II ceturksnī — 8,5 tūkst.), no kuriem apstrādes rūpniecībā — 6,7 tūkst. (II ceturksnī — 4,7 tūkst.), būvniecībā — 1,1 tūkst. (II ceturksnī — 1,4 tūkst.), vairumtidzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu un sadzīves priekšmetu remonta nozarē — 0,7 tūkst.cilvēku (II ceturksnī — 0,7 tūkst.).

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Sagatavojusi Darba statistikas daļa