Baltijas Asamblejas 13.sesijas dokumenti

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sanākusi uz savu 13.sesiju 1998.gada 26.—28.novembrī Tallinā, apspriedusi Baltijas valstu lomu, to drošības un enerģētikas problēmas apvienotajā Eiropā,

pieņēma šādus dokumentus:

• Deklarāciju NATO paplašināšanas sakarā;

• Deklarāciju par Amerikas Savienoto Valstu 105.sasaukuma Kongresa 2.sesijas rezolūciju nr.320;

• Rezolūciju par masu pasākumu drošības garantēšanu;

• Rezolūciju par alkohola akcīzi un par tirdzniecību ar alkoholu;

• Rezolūciju par projekta "Via Baltica" īstenošanu;

• Lēmumu par grozījumiem Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Baltijas asamblejas nolikumā;

• Lēmumu par Baltijas asamblejas 1999.gada budžeta sagatavošanu

un nolēma Baltijas asamblejas 1999.gada pavasara sesiju rīkot Lietuvā.

Baltijas asamblejas Baltijas asamblejas Baltijas asamblejas

Prezidija priekšsēdētājs Prezidija loceklis Prezidija priekšsēdētāja vietnieks

Arnolds Rītels Egidijs Bičkausks Romualds Ražuks

Igaunijas Republika Lietuvas Republika Latvijas Republika

Tallinā 1998.gada 28.novembrī

Deklarācija. NATO paplašināšanas sakarā

Baltijas asambleja,

atzīstot ieguldījumu, ko NATO devis miera uzturēšanā un stabilitātes nodrošināšanā vairāk nekā piecdesmit gadu laikā;

uzsverot, ka ir svarīgi valstu augstāko pārstāvju apspriedē, kas notiks 1999.gadā Vašingtonā, pieņemt jaunu NATO stratēģisko koncepciju un ka NATO paplašināšana, aliansei uzsākot XXI gadsimtu, ir nepieciešama kā jaunās koncepcijas neatņemama sastāvdaļa;

vēršot uzmanību uz to, ka Baltijas valstu sadarbība militārajā sfērā un to ieguldījums NATO īstenotajās miera uzturēšanas operācijās, kā arī Baltijas valstu aizsardzības potenciāls nemitīgi pieaug;

apsveicot starptautisko attiecību sankcionēšanas aktu nr.1757, kuru 1998.gada 21.oktobrī pieņēma ASV Kongresa Pārstāvju palāta un kurā uzsvērts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līdzdalība NATO ievērojami veicinātu alianses mērķu īstenošanu un sekmētu stabilitāti, brīvību un mieru Eiropā,

deklarē, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nelokāma vēlēšanās ir kļūt par pilntiesīgām NATO loceklēm;

aicina NATO dalībvalstu parlamentus izteikt vēlēšanos, lai NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Vašingtonā tiktu pieņemts lēmums par turpmāko NATO paplašināšanas procesu;

uzsver, ka, paplašinot aliansi, būtu vēlams saglabāt Ziemeļu un Dienvidu līdzsvaru, kā to paredz Madridē pieņemtie NATO lēmumi;

paziņo, ka NATO paplašināšanas nākamajā kārtā vajadzētu iekļaut Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Deklarācija. Par Amerikas Savienoto Valstu

105.sasaukuma Kongresa

2.sesijas rezolūciju nr.320

Baltijas asambleja,

pievienojoties stingrajai pārliecībai, ka Savienotās Valstis joprojām ir viens no Eiropas miera un stabilitātes saglabāšanas un drošības garantēšanas noteicošajiem faktoriem;

uzsverot, cik svarīga nozīme ir Savienoto Valstu realizētajai politikai — neatzīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā par likumīgu;

būdama pārliecināta, ka Savienoto Valstu parakstītajai ASV un Baltijas valstu hartai ir ārkārtīgi svarīga nozīme drošības un stabilitātes garantēšanā Baltijas jūras reģionā un ka tā nostiprina ASV un Baltijas valstu tautu vēsturisko saikni,

apsveic 1998.gada 10.oktobrī Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palātas pieņemto rezolūciju nr.320, kas neatlaidīgi ieteic Krievijai pasludināt par nelikumīgiem un spēkā neesošiem Molotova-Ribentropa neuzbrukšanas paktu un tā slepenos papildprotokolus un aicina ASV prezidentu un valsts sekretāru ar savu rīcību panākt, lai Krievija to saprot.

Rezolūcija. Par masu pasākumu

drošības garantēšanu

Baltijas asambleja,

ievērojot, ka Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vēršas plašumā tūrisms un izklaides industrija, kā arī palielinās privāto komercpasākumu un citu masu pasākumu skaits;

ņemot vērā traģiskos gadījumus, kas pedējos gados bijuši masu pasākumos gan Baltijas valstīs, gan citās valstīs;

uzskatot par nepieciešamu nodrošināt masu pasākumu nevainojamu organizāciju un norisi un novērst ar tiem saistītos iespējamos nelaimes gadījumus, lai garantētu šo pasākumu dalībnieku drošību,

ierosina triju Baltijas valstu parlamentiem un valdībām likumdošanas ceļā un organizatoriski noregulēt ar masu pasākumu drošības garantēšanu saistītos jautājumus, tai skaitā:

— juridiski nokārtot masu pasākumu organizatoru attiecības ar vietējām pašvaldībām, policiju, glābšanas dienestiem un aizsardzības pakalpojumu dienestiem un paredzēt katram no tiem konkrētus pienākumus un atbildību;

— noteikt kārtību, kādā sabiedrībai sniedzama informācija jautājumos par masu pasākumu organizāciju un drošības garantēšanu tajos, paredzot šim nolūkam izmantot gan valsts, gan privātos masu informācijas līdzekļus;

— katrā konkrētajā gadījumā paredzēt masu pasākumu drošības garantēšanā iesaistāmo valsts un pašvaldības struktūru darbības koordināciju;

iesaka izveidot to tehnisko līdzekļu centrālo valsts rezervi, kuri nepieciešami policijas un glābšanas dienestu darbā, garantējot pienācīgu kārtību un cilvēku drošību plašos masu pasākumos, it īpaši nelielās apdzīvotajās vietās, kas atrodas tālu no galvaspilsētām;

aicina triju Baltijas valstu attiecīgās valsts struktūras regulāri apmainīties ar informāciju un masu pasākumu organizēšanā uzkrāto pieredzi.

Rezolūcija. Par alkohola akcīzi

un par tirdzniecību ar alkoholu

Baltijas asambleja,

ņemot vērā, ka ieņēmumi no alkohola akcīzes daudzās valstīs, arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, veido ievērojamu valsts budžeta daļu;

saprotot, ka starp valstīm radikāla un nesaskaņota akcīzes maiņa veicina kontrabandu un nelegālā alkohola izplatīšanos un ka tas var stipri kaitēt mūsu valstu budžetu izpildei;

atzīstot, ka policija un citas tiesībaizsardzības institūcijas vienas pašas nespēj izskaust un likvidēt šīs negatīvās parādības, kas nodara ļaunumu tiesiskajai kārtībai, cilvēku veselībai un valstu ekonomikai,

iesaka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas varas iestādēm plānot alkohola akcīzes grozīšanu mēreni un aptuveni vienādā līmenī Baltijas valstīs, lai akcīzes grozīšana negatīvi neietekmētu legālo ražošanu un likumīgo tirdzniecību,

ierosina Baltijas Ministru padomei apspriest iespēju noteikt aptuveni vienādu alkohola akcīzes līmeni un tā maiņas dinamiku.

Rezolūcija. Par projekta "Via Baltica" īstenošanu

Baltijas asambleja,

ievērojot projekta "Via Baltica" nozīmi Baltijas valstu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē;

domājot par iespēju izmantot Baltijas valstu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli — atrašanos starp Ziemeļeiropu un Centrāleiropu, kā arī par Baltijas reģiona integrēšanos Eiropas ekonomiskajā telpā;

atzīmējot, ka darbs pie projekta "Via Baltica" turpinās jau ilgāku laiku, taču nav rasts pietiekami komplekss risinājums,

iesaka pirms nākamās Baltijas asamblejas sesijas noorganizēt Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas pārstāvju tikšanos pie apaļā galda, lai izstrādātu galīgo nostāju par projekta "Via Baltica" īstenošanu,

lūdz Baltijas Ministru padomi iesniegt līdz Baltijas asamblejas nākamajai sesijai pārskatu par projektā "Via Baltica" paredzēto darbu realizāciju un Baltijas asamblejā pieņemto dokumentu izpildi.

Lēmums. Par grozījumiem Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Baltijas asamblejas nolikumā

Baltijas asambleja

nolemj papildināt Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Baltijas asamblejas nolikumu pēc sadaļas "Pamatnoteikumi" pirmā teikuma ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Baltijas asambleja ir juridiskā persona ar šādu juridisko adresi — Rīgā, Latvijā".

Lēmums. Par Baltijas asamblejas

1999.gada budžeta sagatavošanu

1. Baltijas asamblejas 1999.gada budžeta projektu sagatavo Prezidijs līdz 1998.gada 14.decembrim un iesniedz Budžeta un kontroles komitejai akceptēšanai. Budžeta un kontroles komiteja projektu akceptē un līdz 1998.gada 20.decembrim nosūta nacionālajām delegācijām apstiprināšanai. Baltijas asamblejas 1999.gada budžets tiek apstiprināts pēc nacionālo delegāciju konsensusa principa. Katra delegācija informē Prezidiju par savu lēmumu.

2. Baltijas asamblejas budžetā noteiktās iemaksas, ja iespējams, iekļaujamas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts budžetos kā patstāvīgi izdevumu posteņi.