Par Eiropas kinoteātru digitalizāciju

Eiropas Komisija 24.septembrī informēja par jaunu stratēģiju, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas kinoteātriem pāriet uz digitālu formātu un mudināt tos demonstrēt vairāk Eiropā veidotu filmu, tādējādi nodrošinot plašāku izvēli kino apmeklētājiem. Daudziem maziem kinoteātriem digitālā aprīkojuma izmaksas ir pārmērīgi augstas, tādēļ Komisijas stratēģijā paredzētas iespējas tos finansiāli atbalstīt, tostarp izmantojot valsts atbalstu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kā arī MEDIA programmu, kura atbalsta kino nozari. Viena no iespējām, ko piedāvā digitalizācija, ir kino pirmsākumos tapušo filmu vieglāka pārveidošana digitālā formātā, lai saglabātu šīs filmas nākamajām paaudzēm.

Par izglītību un kultūru atbildīgā komisāre Andrulla Vasiliu sacīja: “Digitālā revolūcija ir mainījusi kino veidošanu, izplatīšanu un demonstrēšanu. Šīs pārmaiņas Eiropas kino piedāvā arī lieliskas iespējas. Digitālā tehnoloģija var samazināt izplatīšanas izmaksas un potenciāli palielināt visā pasaulē demonstrēto Eiropas filmu skaitu un daudzveidību. Es ceru, ka digitālās tehnoloģijas priekšrocības drīzumā būs manāmas visos Eiropas kinoteātros, arī neatkarīgajos un mākslas kinoteātros, kuri raksturīgi Eiropas unikālajam kinematogrāfijas tīklam.”

Eiropā digitālo tehnoloģiju ieviešanu kavē izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz digitālo formātu, un kinoteātru atšķirīgās vajadzības. Jauns digitālais projektors un serveris maksā aptuveni 75 000 eiro, kas maziem kinoteātriem ir liels ieguldījums.

Kopš 2007.gada Komisija ar MEDIA programmu ir piešķīrusi 25 miljonu eiro atbalstu digitālā kino iniciatīvām un citiem inovatīviem projektiem. Komisija 2010.gada beigās plāno ieviest jaunu instrumentu un piešķirt vēl 4 miljonus eiro digitalizācijas vajadzībām, jo īpaši kinoteātriem, kuri galvenokārt demonstrē Eiropas filmas.

Mākslas kinoteātri Polijas Malopolskas reģionā, Portugāles ziemeļu, centrālajā un Alentežu reģionā un Vācijas Lejassaksijas pavalstī ir saņēmuši atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, lai pārietu no celuloīda uz digitālo formātu. Arī daži Francijas reģioni plāno šim mērķim izmantot ERAF resursus.

Komisijas stratēģija risina ar finansējumu saistītās problēmas un paredz:

• izmantot standartizācijas piedāvātās priekšrocības,

• pēc iespējas saīsināt digitālo pāreju, lai izvairītos no izmaksām, kas rodas, ražojot filmas gan celuloīda, gan digitālā formātā un izmantojot divējādas izplatīšanas/demonstrēšanas sistēmas,

• aizsargāt un stiprināt Eiropas filmu daudzveidību digitalizētajos kinoteātros,

• ieguldīt pētniecībā, aprīkojumā un profesionālajā apmācībā, lai uzlabotu filmu mantojuma saglabāšanu.

Vispārēja informācija

Apmeklēt kino Eiropas Savienībā ir populārāk nekā jebkad agrāk, un 2009.gadā pārdoto kino biļešu skaits sasniedza 981 miljonu, pārsniedzot 2008.gada rādītāju – 925 miljonus.

Eiropas kino kasēs 2009.gadā ieplūda 6,3 miljardi eiro, proti, par 12% vairāk nekā 2008.gadā. Eiropas kino nozares tirgus daļa veidoja 27% no kopējiem Eiropas kino kases ieņēmumiem.

Lai gan ES veidoto un izplatīto filmu skaits ievērojami pārsniedz ārpus ES producēto filmu skaitu, tas nav radis atspoguļojumu tirgus daļā. Piemēram, 2008.gadā ES tika izplatītas 167 ASV veidotas un 726 ES 27 valstīs veidotas filmas. Tomēr, pateicoties Amerikas izplatītāju finansiālajai varēšanai, ASV filmu tirgus daļa ES 27 valstīs bija aptuveni 65%.

Eiropā veidotās filmas bieži vien vairāk skatāmas mākslas kinoteātru zālēs, nevis lielajos kinoteātros. Daudzi no mākslas kinoteātriem iekļaujas “Europa cinemas” tīklā, kuru kopš 1995.gada atbalsta ar MEDIA programmas līdzekļiem. Šajā tīklā ir 770 kinoteātri ar 1945 ekrāniem 443 ES 27 valstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsētās.

No MEDIA programmas līdzekļiem 755 miljoni eiro 2007.–2013.gadā tiks atvēlēti Eiropas filmu nozares atbalstam. Finansējums kalpos Eiropas filmu izplatīšanas uzlabošanai un šo filmu popularizēšanai, kā arī uzlabos nozares konkurētspēju.

Jaunais MEDIA ražošanas garantiju fonds 2010.–2013.gadā nodrošinās astoņu miljonu eiro aizdevumu garantijas, lai veicinātu un atvieglotu Eiropas filmu ražošanas uzņēmumu piekļuvi finansējumam; jaunais fonds varētu kļūt par vienu no turpmākajiem digitalizācijas paātrināšanas instrumentiem.