Par ES jauno zinātnieku konkursu

29.septembrī jaunos zinātniekus no Čehijas, Polijas un Ungārijas apbalvoja par 1.vietas iegūšanu 2010.gada Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā. Šos zinātniskos projektus, kuros tika analizēti fizikas, bioloģijas un sociālo zinātņu aspekti, starptautiskā žūrija izraudzījās no 85 projektiem, kuru autori pārstāvēja 37 pasaules valstis. Otro un trešo vietu, kā arī starptautisko balvu piešķīra septiņiem citiem projektiem no Polijas, Vācijas, Portugāles, Latvijas, Itālijas un Brazīlijas.

Kopējā apbalvojumu summa, kuru par saviem izcilajiem zinātnes inovāciju projektiem saņēma 16 konkursa laureāti (vecumā no 14 līdz 21 gadam), ir 51 500 eiro.

“ES jauno zinātnieku konkurss ir platforma, lai demonstrētu visas Eiropas izcilāko audzēkņu veikumu zinātnes jomā. Es dedzīgi apsveicu šā konkursa uzvarētājus, kā arī ikvienu, kas tajā piedalījās un tādējādi priekšzīmīgi pārstāvēja savu skolu vai universitāti, savu valsti un reģionu un visus mūsdienu jauniešus kopā,” teica Eiropas pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna. “Tieši šādā veidā, ieguldot jaunajos talantos, kas ģenerē svaigas idejas, un dodot tiem pareizās iespējas zinātniskās karjeras jomā, mums izdosies panākt, lai Eiropai būtu vadošās pozīcijas pasaules zinātnes arēnā, un izveidot īstenu inovāciju savienību. Tādi jauni cilvēki kā šie zinātnieki palīdzēs veidot mūsu nākotni, un, manuprāt, mēs esam drošās rokās. Jo īpaši iedvesmojošs ir fakts, ka visi trīs pirmo vietu ieguvēji ir studenti no jaunajām dalībvalstīm.”

Par izglītību atbildīgā Eiropas komisāre Andrulla Vasiliu pievienojās iepriekš teiktajam, piebilstot: “Zinātne ir uguns, kurā rūdās sabiedrība, kurā dzīvojam: tā ietekmē visu mūsu dzīves, mums nodrošinot nekaitīgāku ēdienu un pārticību ar to, zinātne uzlabo veselību, nodrošina “zaļāku” transportu, ļauj piekļūt informācijai, apritē esošajai mūzikai, SMS, augstas izšķirtspējas televīzijai u.tml., šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Zinātne ir priekšnosacījums jauninājumiem, un tieši šā iemesla dēļ Eiropas Komisija atbalsta ES jauno zinātnieku konkursu un iegulda miljoniem eiro zinātnē, īstenojot pētniecības pamatprogrammu, finansējot Marijas Kirī fondu, Erasmus un citas zinātnei veltītas programmas. Arī nākotnē mēs turpināsim ieguldījumu visizcilākajos nolūkos!”

Lisabonas Elektrības muzejs (Portugālē) uzņēma 125 konkursa dalībniekus no 37 valstīm visā Eiropā un ārpus tās, proti, Kanādas, ASV, Ķīnas un Brazīlijas. Laikā no 24. līdz 29.septembrim studenti ar 85 sagatavotajiem projektiem iepazīstināja starptautisko žūriju, kuras priekšsēdētāja bija profesore Hagita Messere Jarona. Šie projekti jau bija saņēmuši apbalvojumus konkursos, kas bija norisinājušies attiecīgajās valstīs. Tematu loks aptver visplašāko zinātnes jomu spektru: bioloģija, ķīmija, datorzinātne, sociālās zinātnes, vide, matemātika, materiālu zinātnes, inženierija un medicīna. Konkursa latiņa ir augsta, un daudzi agrākie dalībnieki ir izdarījuši ievērojamus zinātniskus atklājumus vai izveidojuši uzņēmumus konkursa gaitā izstrādāto ideju komercializācijai.

Priekšvēsture

Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursu Eiropas Komisija iedibināja, lai uzlabotu sadarbību un savstarpējo dalīšanos starp jaunajiem zinātniekiem, kuriem ir līdzīgas spējas un intereses, un lai dotu tiem iespēju strādāt Eiropas izcilāko zinātnieku vadībā.

Konkursa mērķis ir iedrošināt jauniešus, kas ir ieinteresēti zinātnē, veidot karjeru šajā jomā. Konkurss ietilpst Zinātnes un sabiedrības programmā atbilstīgi Septītajai pētniecības pamatprogrammai (7PP).

Šogad ES apbalvojumus pasniedza Eiropas Komisijas Pētniecības un attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietniece Anneli Pauli un žūrijas priekšsēdētāja profesore Hagita Messere Jarona.

Konkursa aizsākumi meklējami 1989.gadā, kad tajā piedalījās 15 valstis. Šogad, kad konkurss notiek 22.reizi, tajā piedalījās 37 valstis un viena no Eiropas skolām.

Kopš šā starptautiskā notikuma izveides tajā ir sacentušies 2074 dalībnieki (627 meitenes un 1447 zēni). Ir piešķirti vairāk nekā 500 apbalvojumu.