Par valodu nozīmi uzņēmējdarbības attīstībā

Tiek lēsts, ka 11% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir saskārušies ar situāciju, ka valodas zināšanu trūkuma dēļ iet secen darījumi. Šādi zaudēto iespēju izmaksas var sniegties vairākos miljonos eiro un turklāt var apdraudēt darbavietas. Šogad Eiropas Valodu dienā akcents bija uz valodu lietojumu uzņēmējdarbībā. Šo dienu atzīmēja 26.septembrī, bet dažādi pasākumi tika rīkoti arī citās dienās.

ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrulla Vasiliu 24.septembrī Briselē uzstājās konferencē “Valodas un MVU” un tikās ar Eiropas uzņēmējiem, kuru valodas zināšanas ir materializējušās peļņā. Eiropas Savienība, kurā ir 23 oficiālās valodas un vairāk nekā 40 reģionālu un mazākumtautību valodu, ir unikāls daudzvalodīgas valstu un tautu kopienas paraugs. Eiropas Valodu dienu, kuras mērķis ir vērst uzmanību uz šo daudzveidību un uzsvērt valodu nozīmi privātajā un darba dzīvē, pirmoreiz atzīmēja 2001.gadā.

“Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk apzinās, cik daudz viņiem var dot svešvalodu zināšanas. Tās sekmē gan individuālo izaugsmi, gan dod iespēju uzņēmumiem izvērst darījumus, padarot tos konkurētspējīgākus un paverot tiem eksporta tirgus. Paaugstinot Eiropas vispārējo valodu zināšanu līmeni, tiks dots ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” virzībā uz gudru un integrējošu ekonomisko izaugsmi. Daudzvalodība ir arī pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darbavietu programma” neatņemama sastāvdaļa,” norādīja komisāre A.Vasiliu.

Komisijas rīkotajā pasākumā “Valodas un MVU” piedalījās aptuveni 150 uzņēmēji, to organizācijas un valsts un vietējo iestāžu pārstāvji.

Dalībnieki uzzināja, piemēram, kā Somijas uzņēmums “Golla”no nelielas darbnīcas pārtapa pasaules līmeņa ražotājā, kas vairāk nekā 100 valstīs sekmīgi tirgo oriģināla dizaina maciņus un somas klēpjdatoriem, mobilajiem telefoniem un citām ierīcēm. Uzņēmējs Francis Hūbers deva ieskatu par to, kā viņa komandas valodu zināšanas deva iespēju ģimenes kartogrāfijas uzņēmuma darbību izvērst no Vācijas līdz Ķīnai. Latvijas vannas kosmētikas un piederumu ražotājs “Stenders” pastāstīja, kā valodu zināšanas tam palīdzēja panākt, ka 85% no peļņas ienes eksports.

Dažādu ar valodām saistītu pasākumu un projektu atbalstam Komisijas Mūžizglītības programma ik gadu piešķir 50 miljonus eiro.

Tas, ka akcents tiek likts uz MVU, daļēji izriet no 2007.gadā veikta pētījuma secinājumiem par to, kā svešvalodu zināšanu trūkums uzņēmējdarbībā ietekmē Eiropas ekonomiku. No teju 2000 aptaujātajiem uzņēmumiem 11% atzina, ka valodu zināšanu trūkuma dēļ tiem gājuši secen darījumi, kuru vērtība dažos gadījumos mērāma miljonos eiro.

Dalībvalstīs rīkotie pasākumi

Komisija dažādus pasākumus rīkoja arī visās ES dalībvalstīs. Berlīnē pamatskolu skolēni ar priekšnesumiem dažādās valodās prezentēja Eiropas valodas un valstis. Londonā Komisijas pārstāvniecība aicināja blogotājus pamēģināt rakstīt citā valodā. Parīzē Maison de l’Europe tika rīkotas apaļā galda diskusijas par daudzvalodību un uzņēmējdarbību. Madridē tika rīkota konference par sociālās atstumtības novēršanu, pateicoties tulkošanai. Pizā un Lukā Itālijas Eiropas lietu ministrs Andrea Ronki un rakstnieks un semiologs Umberto Eko sprieda par valodu ieguldījumu Eiropas integrācijā. Varšavā oriģinālvalodā tika demonstrētas Eiropas filmas.

Vēl kā piemērus var minēt daudzvalodīgu repa koncertu Dānijā, speciālas radiopārraides Bulgārijā, Latvijā un Lietuvā, internetā organizētu valodu konkursu Čehijā, stāstu stāstīšanu Somijā vai valodniecībai veltītus gadatirgus Slovākijā, Slovēnijā un Zviedrijā.