Latvijas pašvaldības un Eiropa
Tā kā administratīvi teritoriālās reformas likuma iedzīvināšanā patlaban ir ne mazums problēmu, par to konferencē aicināti runāt arī Gunārs Laicāns no Dundagas apvienības "Ziemeļkurzeme", Irēna Burlakova no pagastu apvienības "Engure", Dainis Rozenfelds no Kandavas, Nellija Livčāne no Dagdas un citi domubiedri.
Konferences otra diena, piektdiena, būs vairāk teorētiska, jo paredzēts darbs interešu grupās. Tās pievērsīsies sadarbības un apvienošanās mērķiem (grupas vadītājs Jānis Piešiņš), pašreizējo apvienību veidošanās juridiskajai bāzei un nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos (vadītāja Fatma Frīdenberga), apvienošanās un sadarbības plusiem un mīnusiem (vadītājs Arvīds Pīlēģis).
Zīmīga varētu būt saruna par pašvaldību sadarbību reģionālās plānošanas kopsakarībās (par šīm problēmām aicināti izteikties Jānis Ruško no Rīgas un Raitis Vītoliņš no Jelgavas).
Kā sarunā ar "LV" korespondentu izteicās VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes Pašvaldību reformu daļas vadītājs Arvīds Pīlēģis, šādas konferences sarīkošana pati par sevi vien jau ir ievērības cienīgs notikums, jo turpmākie mēneši un gadi arī Latvijas pašvaldību sadarbībā nav un nebūs atvedināmi tikai uz šoruden pieņemtajiem likumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumu un Teritorijas attīstības plānošanas likumu.
Tie nepārprotami skars daudzus pagastus un pilsētas ar lauku teritoriju. Šajā ziņā būtiska ir ne tikai Eiropas Savienības valstu, bet arī mums ģeogrāfiski tuvo Baltijas jūras baseina zemju pieredze. Ar to mēs gribam rēķināties. Varbūt pat tieši tā arī ir pati svarīgākā 10.un 11.decembra konferences iezīme.
Mintauts Ģeibāks,
"LV" informācijas redaktors