no 1.lpp.

Pēc Latvijas Pašvaldību padomes VIII kongresa 18. decembrī

Deklarācijā uz pašvaldībām galvenokārt attiecas devītā un desmitā sadaļa ("Publiskā pārvalde: valsts pārvalde un pašvaldības", kā arī "Reģionālā attīstība"), turklāt sevišķi svarīga ir atziņa par to, ka augstākā līmeņa iestādēm jāuzņemas tikai to uzdevumu veikšana, kurus nav lietderīgi vai nav iespējams pildīt zemākiem pārvaldes līmeņiem.

Ministru prezidents atsauca atmiņā savu neseno braucienu uz Vīni, tikšanos ar daudzu valstu premjeriem, apkopojot šā gada veikumu. Nacionālā kopprodukta pieaugums Ziemeļeiropas un arī Baltijas valstīs šogad, kā var secināt, nebūs īsti tik liels, kā bija cerēts. Pievēršoties pašvaldību turpmākajai darbībai, viņš bilda, ka ir svarīgi, lai tām būtu stabila ilgtermiņa ienākumu bāze.

Par pašvaldību ieceru un turpmākās darbības finansiālo nodrošinājumu runāja finansu ministrs Ivars Godmanis. Viņš pateicās tiem pašvaldību darbiniekiem, kuri bijuši ar viņu toreizējās valdības laikā deviņdesmito gadu sākumā. Finansu ministrs teicās izprotam Latvijas pašvaldību ekonomisko situāciju un pievērsās nākamā gada valsts budžeta veidošanas finesēm. Mūsu pašvaldībām ir svarīgi ne vien uzturēt, bet arī pilnveidot finansu izlīdzināšanas sistēmu. Viņš runāja par dotāciju un mērķdotāciju saprātīgu izmantošanu, mudināja vairīties no slidenām investīcijām, kas nākušas par ļaunu arī šķietami stabilām struktūrām. "Valsts kasē ir tik daudz naudas, cik tajā ir, un, lai kā mums gribētos, mēs nevaram "piemest" klāt vēl kādus simt miljonus, pat šķietami cerīgiem projektiem."

Finansu ministra runā netrūka skaitļu un aplēšu, arī apsvērumu par to, kas saistīts ar bezdeficīta budžeta stabilizēšanu. Viņš pievērsās makroekonomiskās analīzes principiem, kas ir vienlīdz svarīgi valsts struktūrām un pašvaldībām. "Mums jāstrādā kopā, tāpēc ir svarīgi sargāt makus, jo tajos ieliktā nauda ir mūsu nacionālā bagātība."

Par Latvijas Pašvaldību savienības veikumu laikposmā kopš VII kongresa 1997. gada 12. decembrī kongresa delegātiem vēstīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš īpaši atzīmēja, ka LPS ir vienota organizācija, kas atzīta likumos kā valdības sarunu partnere. Būtisks ir aspekts, ka likumā noteikts finansu izlīdzināšanas algoritms. Tieši aizvadītajā pārskata posmā izveidota LPS izpilddirektoru asociācija un Pašvaldību darbinieku arodbiedrība. Aizvien rosīgāka kļūst Pašvaldību mācību centra darbība. Zīmīga ir iekļaušanās Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongresa (CLARAE) aktivitātēs, arī citos integrācijas procesos, kas saistīti ar tuvošanos Eiropas Savienības struktūrām, — starptautiskajai pašvaldību savienībai (IULA) un tās Eiropas sekcijai — Eiropas municipalitāšu un reģionu padomei (CEMR).

Būtiska ir reālistiska attieksme pret 6. Saeimas nesen pieņemto likumu — Administratīvi teritoriālās reformas likuma un Teritorijas attīstības plānošanas likuma — īstenošanu. Jo tās ir nozares, kuras pašvaldības skar tiešāk un ciešāk nekā citas sfēras.

Par LPS nozaru aktivitātēm izteicās visu Latvijas Pašvaldību savienības nozaru komiteju vadītāji. Savās pārdomās dalījās Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore Ruta Kalniņa, Dobeles rajona Vītiņu pagasta padomes priekšsēdētājs Vilnis Bēvalds, Rīgas pilsētas domes deputāts, izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Juris Miķelsons, Aizkraukles rajona Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis, žurnāla "Logs" redaktors Dr.oec. Andris Bērziņš, Saldus rajona Vadakstes pagasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Švīpiņš, LPS valdes priekšsēdētāja vietnieks Zigmunds Fīrers.

Kongresa delegātiem bija izskatāmi vairāki dokumenti — Rezolūcija par valdības deklarāciju, Rezolūcija par pašvaldību finansēm, Rezolūcija par pašvaldību gadu Latvijā. Kongresa dokumenti tiek sagatavoti publicēšanai.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors