Vakar, 18. februārī, Tallinā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu prezidenti

Tikšanās laikā: Lennarts Meri, Guntis Ulmanis, Valds Adamkus Foto: A.F.I., 18.02.1999.

Prezidenti ar gandarījumu atzīmēja progresu, kas panākts trīspusējā Baltijas sadarbībā kopš iepriekšējās tikšanās reizes pagājušā gadā Rīgā. Prezidenti apsveica savu valdību izrādīto iniciatīvu saistībā ar infrastruktūras projektu realizēšanu, īpaši attiecībā uz sadarbības attīstību ekonomikā, tirdzniecībā un aizsardzības jomā.

Prezidenti bija vienisprātis, ka NATO valstu augstāko vadītāju sanāksmei Vašingtonā ir jāapstiprina NATO paplašināšanās turpinājums un jādod signāls, ka nākamajā paplašināšanās kārtā tiks iekļautas Baltijas valstis.

Pārrunājot aizsardzības problēmas, L.Meri, G.Ulmanis un V.Adamkus atzīmēja BALTBAT, BALTNET un BALTRON projektu panākumus un paredzēto kopīgās Baltijas aizsardzības koledžas BALTDEFCOL atklāšanu Tartu, Igaunijā. Viņi izteica pārliecību, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sekmīgā militārā sadarbība un triju valstu aktīvā dalība NATO vadītajās miera operācijās liecina par to apņēmību dot ieguldījumu starptautiskajā drošībā un stabilitātē un ir drošs pamats šo valstu centieniem iestāties NATO.

Prezidenti apsprieda Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumu un vēlreiz apliecināja savu nostāju, ka Latvija un Lietuva šogad ir jāuzaicina sākt iestāšanās sarunas. Prezidenti apsveica bezvīzu režīma noteikšanu Baltijas valstu pilsoņiem iebraukšanai Šengenas līguma valstīs kā svarīgu soli, kas veicina cilvēku brīvu pārvietošanos un sekmē Baltijas integrāciju Eiropas Savienībā. Prezidenti piekrita, ka Ziemeļu dimensijas iniciatīva ir labs pamats sadarbības paplašināšanai starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sadarbībai starp Eiropas Savienību un Krievijas ziemeļrietumu reģionu.

L.Meri, G.Ulmanis un V.Adamkus apliecināja atbalstu liberālam Baltijas enerģētikas tirgum, kas ir pamats Baltijas valstu iekļaušanai Ziemeļu enerģētikas tirgū.

Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis norādīja, ka uzlabojusies situācija uz robežām, kas būtu pilnveidojama arī turpmāk, īpaši uz Austrumu robežas.

Pārrunājot divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm, prezidenti apstiprināja apņemšanos veicināt uzticību un savstarpējo sapratni reģionā. Runājot par to, kā attīstās attiecības ar Krieviju, prezidenti izteica cerību, ka robežlīgumi tiks parakstīti un ratificēti jau tuvākajā laikā.

Trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā tika parakstīts kopējs paziņojums sakarā ar NATO 50.gadadienu un NATO valstu augstāko vadītāju tikšanos Vašingtonā

(Neoficiāls tulkojums, izklāstā)

NATO 50.gadadiena un tās valstu augstāko vadītāju tikšanās Vašingtonā 1999.gada aprīlī būs vēsturisks notikums sabiedrotajiem un visām pārējām valstīm Eiropā un transatlantiskajā telpā. Tas būs apliecinājums NATO demokrātiskajiem pamatprincipiem un NATO sasniegumiem miera un stabilitātes veicināšanā 50 gadu garumā. Tas būs arī solis jaunajā un paplašinātajā nākotnes NATO.

Igaunija, Latvija un Lietuva apsveic Čehijas Republiku, Ungāriju un Poliju ar paredzēto uzņemšanu pilntiesīgu Alianses locekļu saimē. Šo valstu integrācija veicinās drošību transatlantiskajā telpā.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir cieši pārliecinātas, ka pirmajai paplašināšanās kārtai sekos nākamā. Šo skatījumu jau apstiprināja NATO valstu augstāko vadītāju tikšanās Madridē 1997.gadā, un Vašingtonas sanāksmei jāuzsāk nākamā paplašināšanās kārta, sperot skaidrus politiskus un praktiskus soļus.

Igaunija, Latvija un Lietuva Madrides deklarācijā tika nosauktas kā valstis, kuras panākušas progresu drošībā un sadarbībā un kuras vēlas iestāties NATO. Kopš Madrides tikšanās tās ir panākušas tālāku progresu ekonomikā, sociālajā jomā, ir attīstījušas savus bruņotos spēkus un sekmējušas labas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas progress un sasniegumi Vašingtonas sanāksmē ir pienācīgi jāatspoguļo līdzās citu aktīvo kandidātvalstu veikumam. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti izsaka pārliecību, ka nākamajā NATO paplašināšanās kārtā jāiekļauj Baltijas valstis.

Igaunija, Latvija un Lietuva turpina gatavošanos dalībvalsts pienākumu pildīšanai. Tās turpinās attīstīt savu pašreizējo labi iestrādāto trīspusējo sadarbību aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ar citām partnervalstīm.

Valsts prezidenta preses dienests