Ministru kabineta noteikumi Nr.932

Rīgā 2010.gada 5.oktobrī (prot. Nr.51 17.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.57 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta piekto, sesto, septīto un astoto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.57 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām;

2) Komisijas 2009.gada 25.augusta Direktīvas 2009/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/439 EEK par vadītāju apliecībām;

3) Komisijas 2009.gada 25.augusta Direktīvas 2009/113/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām."

2. Izteikt 1.pielikuma 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas epilepsijas lēkmes laikposmā, kas mazāks nekā pieci gadi) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;

2) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;

3) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis atpazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli pēc neirologa atzinuma saņemšanas;

4) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir atbilstošs medicīnisks novērtējums. Personai, kurai ir labi prognostiskie indikatori, drīkst atļaut atsākt vadīt transportlīdzekli arī agrāk;

5) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, var atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti lēkmju gadījumi nomodā, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā;

6) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus traucējumus, drīkst atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti citu veidu lēkmju gadījumi, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā;

7) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana (ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina medikamentus), var atļaut vadīt transportlīdzekli ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšnoteiktās efektīvās ārstēšanas metodes atsākšanas;

8) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:

1) atļauts atsākt vadīt transportlīdzekli personām, kurām 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām, kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja lēkmes vēl nav bijušas. Šādā situācijā jāveic novērtējums. Lai atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā;

2) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogrammas un neiroloģisks novērtējums;

3) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis atpazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli pēc neirologa atzinuma saņemšanas. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums. Personai, kurai ir 2.grupas strukturāls intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies vismaz līdz 2 % gadā;

4) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, var atļaut vadīt transportlīdzekli, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes, viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem, kuriem ir labi prognostiskie indikatori, var atļaut atsākt vadīt transportlīdzekli arī agrāk;

5) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā."

3. Izteikt 1.pielikuma 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Cukura diabēts.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš lieto antidiabētiskos medikamentus un ne retāk kā reizi piecos gados veic regulāras medicīniskās pārbaudes, kā arī regulāru dinamisku novērošanu pie endokrinologa (ne retāk kā reizi 12 mēnešos). Vadīt transportlīdzekli aizliegts personām, kurām konstatēta atkārtota smaga hipoglikēmija vai (un) nepietiekama šīs problēmas apzināšanās. Personai, kurai ir cukura diabēts, jāpierāda, ka viņa apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst hipoglikēmijas simptomus un spēj adekvāti kontrolēt glikēmijas līmeni asinīs;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz kompetentas medicīnas iestādes atzinumu un regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls nepārsniedz trīs gadus. Ja lieto medikamentus, kas var izraisīt hipoglikēmiju, jāņem vērā šādi kritēriji:

1) pēdējā gada laikā nav konstatēti nopietni hipoglikēmijas gadījumi, kad ir bijusi vajadzīga citas personas palīdzība;

2) transportlīdzekļa vadītājs pilnībā saprot un apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst hipoglikēmijas simptomus un ir apguvis pašaprūpes iemaņas;

3) transportlīdzekļa vadītājs kontrolē savu veselības stāvokli, regulāri – vismaz divreiz dienā –, kā arī pirms transportlīdzekļa vadīšanas mēra glikozes saturu asinīs;

4) transportlīdzekļa vadītājam nav citu cukura diabēta radītu komplikāciju, kas traucētu vadīt transportlīdzekli;

c) transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ziņot par nopietnu hipoglikēmijas gadījumu, ja ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība. Tas var būt iemesls aizliegumam vadīt transportlīdzekli."

4. Izteikt 1.pielikuma V nodaļu šādā redakcijā:

"V. Redzes traucējumi

14. Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām acīm vienlaikus;

14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un 20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu rādiusā;

14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām). Kompetentai medicīnas iestādei ir jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzes lauks atbilst šī pielikuma 14.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

Piezīmes:

a) ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona regulāri veic pārbaudes kompetentā medicīnas iestādē;

b) ja nesen konstatēta diplopija vai vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc redzes speciālistu labvēlīga atzinuma saņemšanas.

15. Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

15.1. redzes asums labāk redzošajai acij zemāks par 0,8 un sliktāk redzošajai acij – zemāks par 0,1 (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

15.2. abu acu horizontālais redzes lauks mazāks par 160 grādiem, tā plašums mazāks par 70 grādiem laterāli un 30 grādiem mediāli, redzes traucējumi 30 centrālo grādu rādiusā;

15.3. kontrastjutības traucējumi vai diplopija.

Piezīmes:

a) ja šī pielikuma 15.1.apakšpunktā minētā redzes asuma 0,8 un 0,1 sasniegšanai tiek lietotas redzi koriģējošās lēcas, tas ir jāpanāk, to koriģējot ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus astoņas dioptrijas, vai ar kontaktlēcām. Korekcijai jābūt viegli panesamai;

b) ja ir būtisks vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc redzes speciālistu labvēlīga atzinuma saņemšanas."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis