— Kā notiek likumdošanas saskaņošanas sagatavošanas process un kādus norādījumus un palīdzību piedāvā Briselē?

— Ir izveidojusies plaša aktīvistu kopa, kas saistīta ar integrāciju ES, lai Latvija jau pirms iestāšanās ES varētu saskaņot likumdošanu ar tur pastāvošajām normām. Jau pirms dažiem gadiem no Briseles saņēmām "Balto grāmatu", kurā uzskaitītas direktīvas un nolikumi, kādi jāievieš kandidātvalstu un arī Latvijas likumdošanā visdrīzākajā laikā. Tolaik saplānoja, kā tas būtu jādara, kā arī secību, kaut gan mums vēl nebija pilnīgas izpratnes, kāda ir ES likumdošanas struktūra kopumā, kādas ir savstarpējās saistības starp dažādām direktīvām un nolikumiem, kādā veidā tas viss jāievieš Latvijas nacionālajā likumdošanā. "Baltās grāmatas" materiāls tad nenosedza visu ES likumdošanu, bet tikai nosacījumus par iekšējo tirgu un to daļu, kas saistīta ar lauksaimniecību. Tur nebija visā pilnībā atspoguļoti tādi jautājumi kā atbalsts lauksaimniecībai un vēl citi, kuri mūs visvairāk interesētu. Laika gaitā izmainoties attieksmei pret kandidātvalstīm, Briselē tagad tiek apliecināta vēlme, lai visa ES likumdošana būtu pārņemta nacionālajā likumdošanā un lai to lietotu līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka mums līdz tam laikam ir jāpaveic absolūti viss likumdošanas saskaņošanā.

Lai palīdzētu mums sagatavoties šim darbam pilnā apjomā, viens no galvenajiem posmiem ir likumdošanas caurskatīšana jeb skrīnings, un tas notiek Briselē. Visas valstis ir sadalītas divās grupās. Pirmās grupas valstīm likumdošanas caurskatīšana uzskatāma jau par sarunu sākumu. Otrās grupas valstīm — Latvijai, Lietuvai, Bulgārijai, Rumānijai un Slovākijai — tās pagaidām ir konsultācijas. Pašlaik tuvojas noslēgumam daudzpusējās caurskatīšanas semināri, kuros piedalās visas valstis. ES Komisijas pārstāvji piedāvā savu viedokli par to, kas ir galvenais ES likumdošanā un kam mums būtu jāpievērš vislielākā uzmanība. Aptuveni tādā pašā veidā katra kandidātvalsts sniedza informāciju par to, cik tālu tā tikusi ar likumdošanas saskaņošanu un kādas ir prognozējamās grūtības ES likumdošanas ieviešanā. Tas palīdzēs ES Komisijas ierēdņiem plānot darbu ar katru kandidātvalsti un tās konkrētiem speciālistiem. Tūdaļ pēc šīs fāzes noslēgšanās sāksies nākamā — divpusējās likumdošanas caurskatīšanas semināri, kuros aci pret aci strādās katra kandidātvalsts atsevišķi ar ES Komisijas pārstāvjiem. Un tad jautātāji būs ES ierēdņi.

Diemžēl lauksaimniecības likumdošanas saskaņošana ir aizkavējusies, jo tā ir vissarežģītākā joma. Arī ES Komisijai nav viegli sagatavot šīs sanāksmes, jo tā ir papildu slodze. Mēs darbu plānojam un ceram, ka otrā daļa varētu sākties ne ātrāk kā septembrī.

— Kas Latvijā koordinē šo likumdošanas saskaņošanas procedūru?

— Visa procesa koordinators ir Latvijas Ārlietu ministrijas sarunu sagatavošanas grupa. Tā piedalās visās sanāksmēs, tajā skaitā arī par lauksaimniecības jautājumiem. Nupat divas dienas tika spriests tieši par lauksaimniecības likumdošanu. Vēl gan daži jautājumi ir neskaidri, jo nav informācijas no ES Komisijas, vai tie vispār tiks izskatīti. Katrā no lauksaimniecības likumdošanas skrīninga semināriem cenšos piedalīties pats vai arī kāds cits no manis vadītā departamenta.

Ir ļoti daudz mūs interesējošu jautājumu, kas Latvijai ir ļoti svarīgi. Tiesa, liela daļa jautājumu pirmajā brīdī šķiet nesvarīgi, taču tie jāpatur prātā, risinot sarunas. Atsakoties no kāda jautājuma un paziņojot, ka mums tas nav svarīgi, varam pretendēt uz to, ka kāds cits jautājums mums ir daudzkārt svarīgāks kā "tirgošanās" objekts, lai panāktu savu interešu īstenošanu citā jomā. Piemēram, vienā no pēdējām tikšanās reizēm tika apspriesti tādi eksotiski produkti kā olīvas, zīdtārpiņi, banāni, tabaka un vīns.