Turpinājums no 1.lpp.

Tiešā veidā mūsu lauksaimniecības intereses šajos jautājumos nebūtu tik būtiskas, bet nevar noliegt, ka tirdzniecības un importa vai eksporta režīms noteikti būs svarīgs patērētājiem un tiem, kuri nodarbojas ar šo preču tirdzniecību. Banānu tirdzniecība, piemēram, Eiropas Savienībā tiek stingri regulēta. Ja mēs tai nepievērsīsim vajadzīgo uzmanību nosacījumu izpildē jau pirmsiestāšanās periodā, tirdzniecības problēmas var rasties kompānijām, kuras darbojas Latvijā. Tās var saasināties, arī iestājoties ES. Tādēļ mums būs jāpakļaujas ES izstrādātajiem nosacījumiem, kaut gan uz jaunpienācējiem neattieksies visi tie labumi, kādus gūst ES valstu kompānijas. Tāpēc mūsu delegācijai radās jautājums, vai nevaram panākt, ka esošās kompānijas tiek atzītas jau pirms iestāšanās ES. Saņēmām principiālu atbildi, ka to var panākt, bet jāievieš visi ES nosacījumi, lai nerastos šķēršļi, iestājoties ES.

Būtisks jautājums ir strukturālo fondu izmantošana, kam nepieciešamas dažādas administratīvās struktūras, lai sagatavotu kvalitatīvus projektus un spētu vadīt, uzraudzīt finanses, novērtēt rezultātus. Neizstrādājot šo posmu, varam palikt bez ES palīdzības naudas, kura principā ir pieejama. Piemēram, Portugāle, kura, iestājoties ES, kvalificējās dažādiem maksājumiem no ES, jo vairākus gadus šo finansējumu nesaņēma, tai nebija izveidotas administratīvās struktūras finansējuma izlietošanai. Jācer, ka Latvija mācīsies no citu kļūdām un attīstīs likumdošanas institucionālo pusi, kas ir ļoti svarīgi. Patiesībā visiem likumdošanas sektoriem ir juridiskā un administratīvā bāze. Bieži vien Saeimā un MK runājam par juridisko un administratīvo aspektu, par dokumentiem un to saskaņošanas procedūru, toties piemirstam institucionālo pusi, kurai jāpievieno jau esošās vai jāveido jaunas, lai veiktu visas funkcijas un ES dalībvalsts pienākumus. Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk tas būs valstij. Mums būs nepieciešams īsāks pārejas posms, varēsim ātrāk iekļauties kopējās palīdzības un attīstības programmās, lai neizpaliktu ES finansiālā palīdzība. Ja būsim šīs institūcijas izveidojuši, mūsu valsts būs labāk sagatavota sarunām ar ES. Taču tas viss ir saistīts ar finansu un cilvēku resursiem.

— Kāda ir situācija tieši lauksaimniecības likumdošanas saskaņošanā ar ES pastāvošo?

— Eiropas Savienībā pusi visu likumdošanas aktu veido lauksaimniecības likumi. Tādēļ Zemkopības ministrijas atbildības sfēra ir tikpat liela kā visām pārējām ministrijām kopā. Kopējais likumdošanas apjoms ir vismaz 25 000 lappušu oficiāla žurnāla formātā. Tie ir apjomīgi sējumi, kas skar lauksaimniecību. Pieņemot ko jaunu, vecie likumi izpaliek un mainās apjomi. Tā būs arī pēc rīcības plāna "Agenda 2000" pieņemšanas, kas skar iepriekšējās direktīvas un noteikumus, kuriem ir daudzi papildinājumi. Tagad tas būs īsāks, koncentrētāks un vienkāršotāks. To apspriedīs martā, jo pagaidām tas vēl ir tikai projekts. Tomēr tas viss ir cieši saistīts ar ES paplašināšanos, jo process nav iespējams bez institūciju un maksājumu sistēmas izmaiņām arī ES iekšienē. Palielinot ES no 15 līdz 25 valstīm, uzreiz būs manāma starpība. Pieaugs tehnisko darbu apjoms — tulkošana, dokumentu sagatavošana un citi pienākumi. Arī politiskais aspekts ir būtisks, jo ir svarīgi, cik būs balsstiesību katrai no jaunajām ES dalībvalstīm. Tas iespaidos līdzsvaru starp jau esošajām un jaunpienācējām dalībvalstīm. Taču šis jautājums vēl nav līdz galam atrisināts pašā ES. Pagaidām mēs varam būt tikai novērotāji un cerēt uz to labāko.

— Kas nodarbojas ar likumdošanas saskaņošanu Zemkopības ministrijā? Vai saņemat arī ārvalstu palīdzību?

— Šajā procesā ir iesaistīti visi ZM departamenti. Integrācijas un ārējo sakaru departaments nav tieši piesaistīts, jo mēs paši maz rakstām likumprojektus un noteikumus. Mēs esam tikai koordinatori, nodrošinot nepieciešamo informāciju no Briseles un jaunākās versijas likumiem. Koordinējam likumu tulkošanu, lai varētu strādāt ar oriģināltekstu tulkojumu latviešu valodā. Visvairāk darba un atbildības ir tiem, kuri strādā veterinārijas un pārtikas kvalitātes sfērā, jo šie nosacījumi ir puse no lauksaimniecības likumiem. Apjoms ir liels, un tā ir ļoti svarīga likumdošana, tādēļ sarunas par nosacījumu mīkstināšanu vai izmaiņām tur nevarēs būt.

Par pārejas posmu pēc iestāšanās ES varam runāt, jo tādas tiesības mums ir, taču tas nebūs izdevīgi Latvijai, jo tad ierobežos mūsu preču eksportu uz citām ES dalībvalstīm, toties netiks ierobežots pārējo dalībvalstu imports uz Latviju. Bet tādā gadījumā veidotos nevienlīdzīga konkurence. Tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāsaskaņo likumdošana, lai process būtu labvēlīgāks Latvijai. Arī ražotājiem jāizprot kvalitātes prasības, lai viņi nezaudētu konkurences cīņā, pretējā gadījumā mums nebūs argumentu viņu aizsardzībai. Mums ir jāpierāda, ka varam ievērot prasības ražošanā un galaprodukta kvalitātes ziņā. Protams, būs nepieciešama palīdzība ekonomiskajā attīstībā un tehnoloģijas uzlabošanā, taču arī tai jābūt nopietni argumentētai.

Pašlaik norit pēdējais aplis saskaņošanas procesā, lai noteiktu, kurai struktūrai valstī būs jāuzņemas atbildība par likumdošanas saskaņošanu ar ES pastāvošajām normām. Tas ir plašāks process, kuru koordinē ES Integrācijas birojs. Ir sagatavots ES likumdošanas pilnais saraksts, kurā ir 12 000 ierakstu jeb nosaukumu. No tiem 4500 ir lauksaimniecības daļa. Sarakstā ir ZM interesējoši tiesību akti par citām nozarēm, kas ir saistītas ar lauksaimniecību. Piemēram, par preču kustību un nekaitīgumu, lauksaimniecības tehniku. Atbildību precizēs un apstiprinās speciālā starpministriju sanāksmē. Būs arī tādi jautājumi, par kuriem kopīgi atbildēs vairākas ministrijas. Piemēram, par tabaku, kuru Latvijā rūpnieciski neaudzē, toties pārstrādā un tirgo. Par to galvenā atbildība Latvijā ir Finansu un Labklājības ministrijai.

Visiem likumiem jābūt pieejamiem visās 12 oficiālajās ES valodās. Taču ES ir četras darba valodas — angļu, vācu, franču un spāņu. Visbiežāk gan lieto pirmās trīs.

Lauksaimniecībā visbiežāk lieto franču valodu, jo pamatdokumenti ir šajā valodā. Tas nozīmē, ka arī mums liela uzmanība jāvelta franču valodas mācīšanai. Franču valodā ir sanāksmju protokoli, vadības komiteju lēmumi. Mēs gan pārsvarā strādājam ar angļu tekstiem, tādēļ ļoti svarīgs ir noslēgtais Saprašanās memorands ar Lielbritānijas Lauksaimniecības ministriju par palīdzību ES integrācijas jomā, jo tur visi likumi ir angļu valodā atbilstoši ES likumdošanai. Mēs tos izmantojam savā darbā.

Laba sadarbība mums ir ar Vāciju, īpaši ar Brandenburgas pavalsts Lauksaimniecības un mežu ministriju. Esam noslēguši sadarbības līgumu, un mūsu ministrijā ir cilvēki, kuri strādā ar tekstiem vācu valodā.

Paplašinām arī sadarbību ar Francijas Lauksaimniecības ministriju, mums ir labi kontakti un kopīgi projekti. Tas ir lieliski, ka mums ir sadarbības kontakti ar trim lielākajām ES dalībvalstīm.

Lielu palīdzību sniedz arī Skandināvijas valstis, jo tās ir ieinteresētas veidot ES Ziemeļvalstu spārnu. Skandināvijai un Baltijai ir līdzīga vēsture, dabas apstākļi un izpratne par lauksaimniecību. Aktīvu palīdzību mums sniedz Dānija projektu izstrādē un likumdošanas saskaņošanā. Dāņu eksperti palīdz sagatavot likumprojektus un sniedz tiem pamatojumu, lai pārliecinātu arī citas Latvijas ministrijas un Ministru kabinetu.

— Vai tas nozīmē, ka likumdošanas saskaņošanā ar ES kopīgi jāstrādā visām ministrijām?

— Tā tas notiek, un uz likumdošanas caurskatīšanas semināriem Briselē dodas citu ministriju pārstāvji. Īpaša atsaucība ir no Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas, kuras piedalījās arī lauksaimniecības likumdošanas caurskatīšanā, sniedza komentārus un savu ieguldījumu kopīgajā darbā.

Ne vienmēr mūsu institūciju struktūra atbilst ES Ģenerāldirektorāta struktūrai. Tomēr gaisotne Latvijā tagad starp ministrijām ir labvēlīga, pretnostatījumu, kā pirmajos gados, vairs nav.

Nopietns jautājums ir PHARE projekts ar palīdzības daļu Zemkopības ministrijai pirmsiestāšanās posmā, nodrošinot apmācību un administratīvo struktūru izveides priekšlikumus un informācijas sistēmas izveidi. Projekts ir unikāls ar to, ka tajā nodarbināti vairāk nekā 20 eksperti no Latvijas, kuri ir apmācīti un izglītoti ES likumdošanā, labi pārvalda svešvalodas, pārzina situāciju Latvijā un tās likumdošanu. Viņi ir eksperti Latvijas likumdošanas veidošanā saskaņā ar ES standartiem. Tie ir arī ZM cilvēki. Ārlietu ministrijai, Finansu ministrijai un Zemkopības ministrijai jādomā, kā šos jaunos cilvēkus iesaistīt turpmākajā darbā.

Nokavējot likumdošanas saskaņošanu arī lauksaimniecībā, negribot varam nobremzēt Latvijas integrāciju ES, kas nekādā ziņā nav mūsu interesēs. Tādēļ ir jāstrādā ļoti intensīvi un aktīvi.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore