Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar nacionālo informātikas programmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.1999., Nr. 48/49 (1508/1509) https://vestnesis.lv/ta/id/21931

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas vienotības, uzticības un sapratnes gaisotnē

Vēl šajā numurā

19.02.1999., Nr. 48/49 (1508/1509)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar nacionālo informātikas programmu

LZA akadēmiķis Juris Ekmanis, LZA viceprezidents, Dr. sc. ing. Edvīns Karnītis, - "Latvijas Vēstnesim"

LZA

Fizikas un tehnisko zinātņu

nodaļas 1999. gada 20. janvāra

sēdē tika izskatīta Nacionālā programma " Informātika". Programmā vispusīgi izanalizēta pašreizējā situācija valsts informatizācijā un raksturotas galvenās problēmas, pamatoti informācijas sabiedrības izveides mērķi un uzdevumi. Programma ietver kā konceptuālās un metodoloģiskās pamatnostādnes valsts informatizācijai, tā arī darbības plānu informācijas pielietojuma un pakalpojumu izstrādei un projektu realizācijai. Daudzās apakšprogrammas detalizēti parāda atsevišķu informātikas sfēru attīstībai nepieciešamos pasākumus.

Informācijas, datortehnikas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības rezultātā informācija un zināšanas arvien plašāk tiek izmantotas darbā un darba attiecībās, mācībās, ikdienas sadzīvē. Līdz ar to būtiski mainās sabiedriskās attiecības, veidojas jauns, augstāk organizēts sabiedrības tips - tā sauktā informācijas sabiedrība. Process vienlaikus norisinās visās galvenajās pasaules ekonomiskajās zonās -  Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidaustrumu Āzijā. Nacionālās programmas "Informātika" galvenais uzdevums ir iekļaut arī Latviju šajā globālajā attīstības procesā un veidot informācijas sabiedrību Latvijā.

Programmas ekonomiskie mērķi ir virzīti uz visas sabiedrības dzīves līmeņa būtisku paaugstināšanu. Iespēja veidot attālinātās darba vietas, attīstīt individuālo, mazo un vidējo uzņēmējdarbību nodrošinās arī visu valsts reģionu attīstību. Programmas politiskie mērķi ir virzīti uz Latvijas tālāku demokratizāciju un iekļaušanos Eiropas Savienībā, uz valsts pārvaldes uzlabošanu. Programmas sociālie mērķi ir virzīti uz visu sabiedrības slāņu Latvijas identitātes saglabāšanu, uz valstisko un nacionālo attīstību daudzkultūru un daudzvalodu Eiropā. Informācijas sabiedrības priekšrocībām jābūt pieejamām ikvienam sabiedrības loceklim, un ikvienam ir jāprot tās izmantot savas labklājības celšanai.

Latvijai šāds attīstības scenārijs būs īpaši izdevīgs, jo sabiedrības un tautsaimniecības orientācija uz vispārēju informācijas un zināšanu izmantošanu dos Latvijai kopumā daudz lielākas attīstības iespējas un nākotnē samazinās milzīgo starpību starp mazu valsti un lielvalstīm. Ja šo programmu nerealizē, nav redzams cits efektīvs valsts ekonomiskās, politiskās un sabiedriskās attīstības ceļš. Citām valstīm attīstot informācijas sabiedrību, Latvija nonāks ekonomiskā, pēc tam arī politiskā atpalicībā, izolācijā un rezultātā arī atkarībā.

Programmas īstenošanas pamats izvirzīto mērķu sasniegšanai ir universālā pakalpojuma koncepcijas realizācija valstī, nodrošinot katram sabiedrības loceklim kvalitatīvu pieeju visu veidu informācijai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Latvijas reālajos apstākļos universālajam pakalpojumam vienlīdz jānodrošina gan iespēja pieslēgties telekomunikāciju, informācijas un apraides tīkliem, gan arī pieeja informācijas saturam.

Virkne apakšprogrammu nodrošina universālā pakalpojuma praktisko realizāciju. Katrā apakšprogrammā detalizēti analizēta pašreizējā situācija, atsevišķo apakšprogrammu mērķi, uzdevumi un prioritātes, riska faktori un programmas īstenošanas gaita. Katras apakšprogrammas uzdevumu izpildei paredzēta konkrētu projektu realizācija. Kopējais programmas projektu skaits 1999.-2005. gadā ir 122, nepieciešamais finansējums programmas izpildei - Ls 243 902 M (1. un 2. tab.).

Nacionālā programma "Informātika" satur detalizētas apakšprogrammas:

1. Apakšprogrammas "Valsts nozīmes informācijas sistēmas" galvenais uzdevums ir valsts pamatobjektu - fizisko un juridisko personu, nodokļu, kustamā un nekustamā īpašuma uzskaites sakārtošana, informācijas kvalitātes krasa paaugstināšana un lietotājam draudzīgas pieejas izveide, integrējot esošās informācijas sistēmas (IS) vienotā megasistēmā. Tam nolūkam paredzēta gan atsevišķo IS tālāka attīstība, gan IS savstarpējās sadarbības procedūru izstrāde.

2. Apakšprogrammas "Nozaru informācijas" sistēmas mērķis ir IS informācijas kvalitātes, darbības efektivitātes un tehniskā līmeņa paaugstināšana. Paredzēta funkciju sadale starp atsevišķām IS, nepieļaujot dublēšanos, kā arī sistēmu konsolidācija un to pakāpeniska integrācija megasistēmā, nodrošinot informācijas apmaiņu un tās savstarpēju izmantošanu.

3. Apakšprogramma "Informātika pašvaldībās" paredz vienotas pašvaldību informatīvās un vadības sistēmas izveidi, lai nodrošinātu dažādu pašvaldību funkciju izpildi, iespēju iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumus un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valsts reģionos. Pašvaldību IS jāsaista ar valsts nozīmes un nozaru IS megasistēmas ietvaros.

4. Apakšprogrammas "Valsts statistika" pamatmērķis ir radīt Latvijā mūsdienīgu valsts statistikas sistēmu, kas, izmantojot informācijas tehnoloģiju sasniegumus, nodrošinātu vienotas, uz Eiropas Savienības standartiem un metodoloģiju pamatotas statistiskās informācijas sistēmas izveidošanu. Tāda ir nepieciešama kā Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, tā arī iekšzemes lietotāju vajadzību apmierināšanai.

5. Apakšprogrammas "Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi" galvenais saturs ir sektora reforma saskaņā ar ES principiem. Sektora reforma un tās realizācija tiek deklarēta un noteikta jaunajā "Latvijas telekomunikāciju sektorpolitikā" (pieņemta MK 1998.g. 18. aug.). Apakšprogrammā sniegts detalizēts plāns telekomunikāciju sektora reformas realizācijai.

6. Apakšprogramma "Informācijas un datu pārraides tīkli" nosaka veicamos uzdevumus un metodoloģiju Valsts nozīmes datu pārraides tīkla, Baltijas valstu valdību administratīvā tīkla, Akadēmiskā tīkla, publiskā (Internet) tīkla, speciālo tīklu un datu transporttīklu attīstībai Latvijā. Tiks nodrošināta vispārēja informācijas pieejamība un efektīva valsts pārvalde visos līmeņos.

7. Apakšprogrammas "Likumdošanas mērķis" ir nostiprināt valsts regulējošo lomu informātikā, radīt Latvijā likumiski sakārtotu vidi, kurā tiktu respektētas Eiropas demokrātiskām valstīm raksturīgās tiesības. Jāpieņem labojumi Likumā par autortiesībām un blakustiesībām, likumiski jādemonopolizē telekomunikāciju nozare, jāpieņem likumi par personas datu un datu bāzu aizsardzību, valsts nozīmes informācijas sistēmām, elektroniskajiem dokumentiem un elektroniskajiem parakstiem.

8. Apakšprogrammas "Standartizācija" uzdevums ir izveidot valsts informātikas un telekomunikāciju standartu sistēmu, nodrošināt informācijas un telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu savienojamību un savietojamību starptautiskā mērogā. Paredzēts adaptēt starptautiskos standartus un izstrādāt ar Latvijas kultūrvidi saistītos standartus.

9. Apakšprogramma "Kultūrvides atbalsts" paredz kultūras un valodas atbalstu Latvijas identitātes saglabāšanai. Šim nolūkam jāelektronizē dažādi latviešu valodas korpusi, jāizstrādā latviešu terminoloģija, jāanalizē latviešu valoda, lai iegūtu nepieciešamo informāciju speciālās valodas atbalsta aparatūras un programmatūras lietošanai, jālatvisko plaša lietojuma programmatūra, jāsaglabā Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums.

10. Apakšprogrammas "Izglītība" galvenais mērķis ir audzināt vispusīgi izglītotus cilvēkus visās nozarēs, kuri pārzina modernās informācijas tehnoloģijas un ir spējīgi konkurēt darba tirgū. Paredzēta plaša izglītošanas, informatīvā servisa un izglītības sistēmas pārvaldes funkciju informatizācija, kā arī nepieciešamās infrastruktūras attīstība. Apakšprogramma aptver pirmsskolas audzināšanu, vispārējo un arodizglītību, augstāko izglītību, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanos, kā arī pašizglītību.

11. Apakšprogramma "Zinātniskie pētījumi un attīstība, informātikas speciālistu sagatavošana" paredz aktīvu inovāciju procesa attīstību informātikā, uzskatot to par vienu no prioritārajām tautsaimniecības nozarēm. Tiek paredzēta specializētu tehnoloģisko centru un parku veidošana jaunu projektu izstrādei un profesionālās izglītības sistēmas reforma augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanai.

12. Apakšprogrammas "Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība" mērķis ir nodrošināt tehnoloģiju attīstību Latvijā, ņemot vērā Latvijas specifiku un tehnoloģiju attīstības tendences pasaulē un Eiropā. Uzsvērta tīklu tehnoloģiju (Internet un Intranet), elektroniskās komercijas, inovāciju procesa, pilotprojektu realizācijas, mazās un vidējās uzņēmējdarbības īpašā nozīme, parādītas valsts funkcijas tehnoloģiju attīstības veicināšanai.

13. Apakšprogrammas "Informācijas pakalpojumi un pielietojumi" mērķis ir nodrošināt šo pakalpojumu plašu izmantošanu valsts pārvaldē un to pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam universālā pakalpojuma ietvaros. Izvērtēti perspektīvākie pielietojumi un parādīti prioritārie attīstības virzieni. Novērtēta valsts loma nozares regulēšanā, valsts informatizācijā un informācijas tirgus attīstībā, parādīti pasākumi valsts funkciju izpildes uzlabošanai.

Programmas projekti

1.tabulaApakšprogramma
Projektu Apakšprogrammas
skaits finansējums (tūkst. latu)
3.1. Valsts nozīmes informācijas sistēmas 7 16 875
3.2. Nozaru informācijas sistēmas 32 41 996
3.3. Informātika pašvaldībās 1 19 570
3.4. Valsts statistika 4 20 867
4.1. Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi 9 41 971
4.2. Informācijas un datu apraides tīkli 15 29 513
5.1. Likumdošana 12 650
5.2. Standartizācija 4 1080
5.3. Kultūrvides atbalsts 14 11 820
6.1. Izglītība 5 23 712
6.2. Zinātniskie pētījumi un attīstība,
informātikas speciālistu sagatavošana 7 13 290
7.1. Informācijas un telekomunikāciju
tehnoloģiju attīstība 3 9 780
7.2. Informācijas pakalpojumi un pielietojums 9 12 778
Kopā 122 243 902

 

Programmas finansēšanas avoti un apmērs (tūkst. latu)

2.tabula
Gads Projektu Valsts kopbudžets Pašval- Organi- Kopā
skaits Pamat- Investī- Spec. dību zāciju
budžets cijas budžets līdzekļi u. c. līdzekļi
1999. 119 5582 37 560 75 2173 19 126 64 516
2000. 112 7466 35 737 75 3828 13 559 60 665
2001. 92 6200 22 244 - 4891 12 595 45 930
2002. 60 5850 15 099 - 3856 8268 33 073
2003. 48 3267 8595 - 1021 4059 16 942
2004. 42 3082 7273 - 571 2309 13 235
2005. 41 3247 3390 - 571 2333 9541
Kopā 34 694 129 898 150 16 911 62 249 243 902

LZA savā sēdē atzīmēja programmas aktualitāti un tās būtisko nozīmi informācijas sabiedrības veidošanai Latvijā, tautsaimniecības, valsts pārvaldes un sociālās sfēras attīstībai valstī kopumā un tās reģionos, inovācijai informācijas tehnoloģiju jomā.

LZA iesaka izstrādāto Nacionālo programmu "Informātika" kā pamatu Latvijas valdības ilgtermiņa stratēģijai informātikas jomā laika periodam no 1999. līdz 2005. gadam.

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!