vides valsts ministre Inese Vaidere tikās ar Lietuvas vides ministra Aļģa Čaplika vadīto delegāciju

Preses konferencē sarunu dalībnieki pastāstīja par tikšanās rezultātiem. Vispirms vārds tika dots Lietuvas vides ministram Aļģim Čaplikam:

— Man ir prieks atklāt šo preses konferenci. Patīkami ir iepazīties ar jaunajiem Latvijas Vides aizsardzības ministrijas vadītājiem. Līdz šim ir bijušas ļoti labas attiecības ar Anatoliju Gorbunovu un Induli Emsi. Es ceru, ka mūsu turpmākās attiecības būs vēl labākas, tādas, kādām jābūt starp draudzīgām kaimiņvalstīm.

Šajā tikšanās reizē kopīgi apspriedām dažus darba jautājumus — par būvniecības normatīvo bāzi, kā arī teritorijas plānošanas bāzi. Lietuvu interesē Latvijas pieredze reģionālajā politikā.

Šoreiz svarīgākais jautājums ir sarunas par starpvalstu līguma par sadarbību vides aizsardzībā sagatavošanu. Sarunu laikā vienojāmies par konkrētu kontaktpersonu nozīmēšanu, ekspertu tikšanos un iespējamo līguma parakstīšanas laiku. Domāju, ka līgums tiks parakstīts tuvāko divu mēnešu laikā.

Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis atzina, ka notikusī saruna bijusi ļoti kompetenta. Apspriesti jautājumi par vienotas politikas izstrādi un darba procesa koordināciju. Abas valstis strādā pie daudzu reģionālās attīstības un teritoriālās plānošanas normatīvo aktu saskaņošanas, kur liels atbalsts nepieciešams no speciālistu un ekspertu puses.

Uzsākti PHARE finansēti kopīgi Latvijas un Lietuvas projekti: "Daudzvalstu pilotprojekts par Baltijas reģiona pārrobežu upju aizsardzību un pārvaldi" un demonstrācijas projekts kopīgas monitoringa programmas veidošanai projekta "Lielo ezeru un Baltijas jūras sadraudzība" ietvaros.

Tā kā sadarbība ar Lietuvu šajā jomā ir tikai sākuma stadijā, vides valsts ministre Inese Vaidere tikšanās laikā paredz vienoties ar Lietuvas Vides ministrijas pārstāvjiem par projektu attīstības sekmēšanu.

— Atklātajās un draudzīgajās sarunās apspriedām ar būvniecību saistītos jautājumus, kas paredz slēgt līgumu par būvniecības sertifikātu savstarpēju atzīšanu, kā arī kopīgas darba grupas izveidi, kas noteiks vienotus būvniecības standartus.

Attiecībā uz starpvalstu līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā vienojāmies, ka desmit dienu laikā Latvijas puse izteiks savus konkrētos priekšlikumus šā līguma pilnveidošanā. Ja no Lietuvas puses nebūs būtisku iebildumu, tad, kā jau minēja Lietuvas vides ministrs, līgums tiks parakstīts divu mēnešu laikā. Šis līgums ietver visas ar vides aizsardzību saistītās sfēras, kopumā aptuveni divdesmit, kā arī visas iespējamās sadarbības formas, tādas kā konsultācijas, līgumi, semināri, speciālistu un ekspertu apmaiņa un citi.

Savukārt starpvalstu līgumu par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā izstrādāt ir grūtāk, jo Latviju un Lietuvu vieno ne tikai stingri noteikta kopīga sauszemes robeža, bet arī visai nenoteikta jūras robeža. Esam vienojušies, ka mēs strādājam tajās vietās, kur ir stingri noteikta robeža. Izveidosim kopīgu darba grupu, par kuras sastāvu vienosimies desmit dienu laikā. Starpvalstu līguma noslēgšanas datumu varēs noteikt tikai tad, kad darba grupa būs vienojusies par turpmākiem darba posmiem, kurus ietekmē abu valstu ārlietu darbība. Latvija jau ir noslēgusi šādu sadarbības līgumu ar Igauniju.

Turpmākajā sarunu laikā paredzēts izskatīt jautājumus, kas saistīti ar sadarbību upju sateces baseinu apsaimniekošanā. Jau ir izveidota darba grupa ūdeņu monitoringa programmu attīstīšanai un koordinēšanai.

Jautājums par Būtiņģi netika apspriests. Vēl joprojām tiek gaidīts Somijas firmas "Soren Water" starptautisko ekspertu atzinums par Būtiņģes ietekmi uz apkārtējo vidi. Tas bija jāsaņem jau janvārī. Tāpēc tagad neko konkrēti nevaram lemt.

— Vai sarunu laikā tika skarti kādi citi videi nelabvēlīgi Lietuvas objekti?

Lietuvas vides ministrs Aļģis Čapliks atbildēja:

— Liela uzmanība tiek pievērsta Mažeiķiem. Rīt es būšu šajā objektā, jo ir jau panākta vienošanās, ka Mažeiķu pašvaldība iegādāsies modernas attīrīšanas iekārtas. Tādējādi divu gadu laikā ūdens piesārņojuma problēma būtu atrisināta. Investīcijas, kas paredzētas naftas kompleksam, vieš pamatotas cerības gaisa kvalitātes būtiskam uzlabojumam.

Kādreiz būs jāslēdz arī Ignalinas atomelektrostacija. Patlaban Lietuvas valdība apspriež Lietuvas enerģētikas sektora nākotni. Ir iespējamas divas alternatīvas: pirmā, Lietuva atsakās no kodolenerģijas, kas izmaksā noteiktu summu, otrā — Lietuvā tiek attīstīta kodolenerģijas nozare. Šī jautājuma izlemšanā nepieciešams politisks risinājums. Lietuvas Vides ministrija ir pasūtījusi vairākus pētījumus par Ignalinas atomelektrostacijas ietekmi uz vidi. Pagaidām lielas problēmas vēl nav konstatētas. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra pat uzskata, ka Ignalinas atomelektrostacija ir ļoti droša un tā var darboties. Ja kompetenti speciālisti nolems, ka tā ir jāslēdz, mēs nekavējoties to darīsim.

— Kādas ir Lietuvas aktuālākās vides aizsardzības problēmas ?

— Lietuvas situācija ir ļoti līdzīga Latvijas vides stāvoklim. Mēs esam sekmīgi atrisinājuši ūdens attīrīšanas problēmu globālajā nozīmē. Viļņā un Klaipēdā sākušas darboties bioloģiskā ūdens attīrīšanas iekārtas. Drīz tādas sāks strādāt arī Kauņā.

Par lielāko nākotnes problēmu es uzskatu jautājumu, kas saistīts gan ar bīstamajiem, gan ar sadzīves atkritumiem. Lietuva apskauž Latviju, kas jau paredzējusi noteiktu līdzekļu apjomu bīstamo atkritumu dedzināšanas stacijas celtniecībai. Taču pastāv iespēja kopīgai sadarbībai gan iekārtu celtniecībā, piesaistot Lietuvas finansiālo atbalstu, gan sadedzinot Lietuvas atkritumus Latvijas stacijā. Kā zināms, šādas iekārtas ir ļoti dārgas — aptuveni divi miljoni ASV dolāru. Vēl ir laiks kopīgai sadarbībai un konkrēta lēmuma pieņemšanai.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore