Par mūsu tautas veselību un nākotni

Latvija ir to divdesmit procentu pasaules valstu vidū, kurās raksturīga depopulācija — iedzīvotāju skaita samazināšanās. Visas pārējās pasaules valstis saskaras ar iedzīvotāju pārprodukcijas radītajām problēmām. Gan viena, gan otra veida grūtībām bija veltīta ANO rīkotā pirmā starptautiskā konference "Par iedzīvotājiem un attīstību", kas notika 1994. gadā Kairā. Šajā pasākumā pieņemto lēmumu izpilde un ar to saistītās grūtības savukārt bija pagājušajā nedēļā, no 8. līdz 13. februārim, Hāgā notikušā "Hāgas foruma" uzmanības centrā. Pasākumā, kurā pulcējās gandrīz 180 valstu delegāti, savas problēmas klāstīja arī Latvijas pārstāvji.

Jau marta beigās Ņujorkā notiks ANO Ģenerālās asamblejas sagatavošanas konference, kura, balstoties uz Hāgā gūtajām atziņām, sagatavos šā gada jūnijā plānoto ANO Ģenerālās asamblejas sesiju, kuras darba pamattemats būs — pasaules iedzīvotāji un to attīstība.

Vakar, 18. februārī, Labklājības ministrijā Latvijas delegācija — labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, Labklājības ministrijas Sociālās politikas attīstības departamenta direktore Gunta Robežniece un asociācijas "Papardes zieds" vadītāja Gunta Lazdāne — tikās ar žurnālistiem. Savu viedokli par ANO aktivitātēm šajā jomā izteica arī ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens.

Kā atzina V.Makarovs, viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem šajā pasākumā ir bijis likt foruma dalībniekiem neaizmirst arī to nedaudzo pasaules valstu problēmas, ko rada depopulācija. Turklāt sevišķi asi šī parādība izpaužas pārejas ekonomikas valstīs Viduseiropā un Austrumeiropā, tātad arī Latvijā, kas ar saviem demogrāfiskajiem rādītājiem vairākās pozīcijās atrodas pēdējā vietā Eiropā. Bet atbilstoši ANO Iedzīvotāju fonda aprēķiniem laikā līdz 2040. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazināsies aptuveni par 400 tūkstošiem.

Pēc V.Makarova domām, Latvijas pārstāvjiem "Hāgas forumā" savu mērķi izdevies sasniegt, un depopulācijas radītās problēmas acīmredzot tiks iekļautas to skaitā, par kurām spriedīs ANO Ģenerālās asamblejas sesija. Latvija savukārt varēs cerēt uz starptautisko organizāciju papildu finansiālu atbalstu šo grūtību pārvarēšanai.

Kā galveno Latvijas iedzīvotāju resursu attīstības priekšnosacījumu V. Makarovs nosauca pilsoniskas sabiedrības izveidošanu, kas savukārt atkarīga no vairākiem apstākļiem. Tā, ministrs atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotājos ir jārada drošība par savu dzīvību, kā arī par kvalitatīva ūdens, pārtikas, veselības aprūpes, darba un mājokļa pieejamību. Valstij ir jāveicina tādu institūciju veidošanās, kas raksturīgas pilsoniskai sabiedrībai, jārada nabadzības ierobežošanas programma, jāpalielina atbalsts ģimenēm. Daudz darba un līdzekļu valstij un sabiedrībai būtu jāiegulda arī izglītības un kultūras pieejamībā un attīstībā.

Arī Jans Sands Sorensens atzina labklājības ministra formulētos Latvijas iedzīvotāju ataudzi traucējošos apstākļus. Tomēr par, viņaprāt, smagāko Latvijas problēmu viņš nosauca kvalitatīvas veselības aprūpes, it īpaši reproduktīvās veselības aprūpes, nepieejamību. Par to, pēc J.S.Sorensena domām, liecina Latvijā joprojām plaši izplatītie aborti kā dzimstības kontroles metode, liela saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām, strauja HIV vīrusa nēsātāju skaita palielināšanās, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm ļoti augstais jaundzimušo bērnu mirstības rādītājs.

Nelielais sieviešu īpatsvars parlamentā, Latvijas valdībā, dažādu organizāciju vadošos amatos, kā arī sieviešu zemākais atalgojums, pēc ANO pārstāvja domām, liecina arī par Latvijā vēl joprojām eksistējošu dzimumu nevienlīdzību.

Tomēr J. S. Sorensens atzina arī Latvijas iedzīvotāju resursu attīstības labā jau paveikto. Tā, Latvijas valdība sadarbībā ar ANO Attīstības programmu sagatavojusi labas kvalitātes ziņojumu par iedzīvotāju reproduktīvās veselības aprūpi, 1998. gada decembrī Rīgā notikusi konference "Iedzīvotāji un attīstība, 1994 — 1999", kuras secinājumi apkopoti tikko kā publicētā pārskatā, izveidojusies veiksmīga Latvijas valdības un ANO Iedzīvotāju fonda sadarbība.

Veiksmīgā sadarbība ar ANO institūcijām iedzīvotāju resursu attīstībā bijusi arī viena no V.Makarova "Hāgas forumā" nolasītā ziņojuma tēmām. Tieši ANO Iedzīvotāju fonds un Attīstības fonds nodrošinājuši Latvijai ik gadu aptuveni trīs miljonu lielu tiešu finansiālu atbalstu, ar kura palīdzību savukārt izdevies piesaistīt vēl citus ārvalstu atbalstītājus.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore