Latvijas un Čehijas kopīga rūpe — nacionālā drošība

Aizvakar, 17.februārī, Rīgā beidzās Latvijas un Čehijas konsultācijas daudzpusējās sadarbības un drošības politikas jomā

Aizvakar, 17.februārī, Rīgā beidzās Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konsultācijas daudzpusējās sadarbības un drošības politikas jomā. Mūsu valstī bija ieradusies Čehijas Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas delegācija, ko vadīja Čehijas Ārlietu ministrijas Daudzpusējo attiecību departamenta direktors Petrs Mozs ( Petr Mooz ). Delegācijā bija arī Čehijas Aizsardzības ministrijas Departamenta sadarbībai ar NATO direktors Zdeneks Borkovecs ( Zdenek Borkovec ) un Ārlietu ministrijas Analīzes un politiskās plānošanas departamenta vicedirektors Petrs Lunāks ( Petr Lunak ).

Čehijas delegācija tikās ar mūsu valsts Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Andri Ķesteri un Drošības politikas un starptautisko organizāciju departamenta direktoru Ivaru Punduru, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču un citiem šo ministriju darbiniekiem.

Čehijas delegācija tikās arī ar "Latvijas Vēstneša " ārpolitikas redaktoru un atbildēja uz jautājumiem:

— Kāds bija jūsu vizītes galvenais mērķis, nu kā vērtējat vizītes norisi?

Petrs Mozs

, Čehijas ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors: — Mūsu delegācijas mērķis bija divpusējo attiecību prakses padziļināšana, kā arī abu valstu sadarbības koordinēšana daudzpusējo attiecību jomā, īpaši kontaktos ar starptautiskajām organizācijām. Nozīmīga bija arī abu valstu viedokļu precizēšana un padziļināta saskaņošana mūsu valstu kopīgajā virzībā uz NATO. Kā zināt, 12. martā, Čehija, Polija un Ungārija oficiāli kļūs NATO dalībvalstis. Arī Latvija ir izteikusi vēlēšanos iestāties NATO, un Latvija arī sadarbojas ar šo aliansi. Tālab mēs vēlamies dalīties ar Latviju savā pieredzē, kā padziļināt attiecības ar NATO.

Petrs Lunāks

, Čehijas Ārlietu ministrijas analīžu un politiskās plānošanas departamenta direktora vietnieks: — Mēs ar savu vizīti gribējām apliecināt gatavību arī turpmāk atbalstīt Latvijas vēlēšanos iestāties NATO un akcentēt savu nemainīgo viedokli par atvērto durvju principa saglabāšanu NATO. Arī pēc 12. marta, kad NATO paplašināsies ar trim jaunām dalībvalstīm.

Zdeneks Borkovecs

, Čehijas Ārlietu ministrijas departamenta sadarbībai ar NATO direktors: — Mums pašlaik ir jāveic patiesi liels uzdevums — izanalizēt pašiem savu pieredzi ceļā uz NATO, daloties šajā pieredzē ar jūsu valsti, un atbalstīt Latviju tās virzībā uz šo aliansi. Padomā ir arī konkrēts sadarbības projekts starp abu valstu Aizsardzības ministrijām.

— Čehija savā virzībā uz NATO jau sasniegusi finišu. Kāda jums, no šīm pozīcijām raugoties, izskatās Latvijas virzība uz šo mūsu valstij stratēģiski svarīgo aliansi?

Zdeneks Borkovecs

: — Mēs rūpīgi pārrunājām jūsu valsts pašreizējo statusu ceļā uz NATO. Diemžēl laika trūkums neļāva iedziļināties detaļās. Taču mēs pārliecinājāmies, ka jums ir visaptverošs plāns, kā atbalstīt savus aizsardzības spēkus, palielinot aizsardzības budžetu. Es uzskatu, ka tā ir ļoti fundamentāla vēsts — gan mums, gan visai NATO. Jo, palielinot savu aizsardzības budžetu plānotajās robežās, Latvija spēs izpildīt visas programmas, ko tā kā NATO kandidātvalsts ir uzņēmusies. Es tiešām uzskatu, ka šis plāns liecina par lielu Latvijas apņēmību. Tā izpilde būs atkarīga no politiskās gribas.

— Kāda ir reālā situācija Čehijā, atrodoties jau tik tuvu NATO durvīm? Vai jums tagad ir vairāk rūpju un izdevumu?

Zdeneks Borkovecs

: — Ir ļoti grūti runāt par problēmām. Taču mums kā vienai no pirmajām NATO kandidātvalstīm, protams, ir jāatrisina virkne jautājumu. Un jums, protams, ir taisnība, runājot par budžeta problēmām — līdzdalība NATO ir dārga. NATO kandidātvalstij pamazām ir jānonāk līdz gatavībai nosegt attiecīgās aizsardzības budžeta izmaksas. Tas nepieciešams diviem mērķiem — pirmkārt, lai uzturētu savas valsts militāro personālu un, otrkārt, lai piedalītos NATO starptautiskajos projektos. Dažkārt NATO dalībvalstis visai sāpīgi izjūt savu kontingentu nosūtīšanu uz ārzemēm. Taču mēs uzskatām, ka ir pilnīgi nepieciešams to darīt.

— Kāda ir jūsu valsts situācija ceļā uz Eiropas Savienību?

Petrs Mozs

: — Pašlaik mūsu valstij notiek sarunas ar Eiropas Savienību, identificējot mūsu sagatavotības līmeni atbilstoši ES standartiem dažādās jomās. Mēs ceram sākt tiešas iestāšanās sarunas ar ES, cik ātri vien iespējams. Mūsu mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā 2003. gadā.

— Kā jūs raugāties uz mūsu valstu sadarbību ceļā uz Eiropas Savienību?

— Mēs jau Latvijas Ārlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā pārrunājām sadarbību arī šajā jomā, nonākot līdz secinājumiem par augsta līmeņa ekspertu sadarbības aktualitāti. Šādi kontakti ir aktuāli gan mūsu ceļā uz NATO, gan arī gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Mēs arī savas vizītes laikā vēlreiz pārliecinājāmies, cik svarīgi ir attīstīt mūsu ministriju iekšējos mehānismus Latvijas un Čehijas sadarbības tālākai padziļināšanai. Mēs zinām, ka Latvijā pērn tika izveidota Valsts padome integrācijai NATO. Arī mūsu valstī 1997. gadā tika nodibināta šāda institūcija, un tajā darbojās ārlietu, aizsardzības, finansu un vairāku citu nozaru ministri. Turklāt, mums bija arī šai valsts padomei pakļauta darba komiteja, kas praktiski risināja integrācijas uzdevumus NATO. Šīs institūcijas strādāja patiešām raženi, un jau pavisam drīz mēs redzēsim šī darba konkrētos rezultātus.

Aizsardzības ministrijā mēs pārrunājām arī eventuālo Čehijas un Latvijas aizsardzības spēku pārstāvju piedalīšanos miera operācijās Kosovā.

Mēs uzskatām, ka konsultācijas Rīgā bija ļoti raženas, un ceram tās turpināt. Drīzumā Latviju apmeklēs Čehijas ārlietu ministra pirmais vietnieks, kas turpinās apspriest mūsu aizsāktos sadarbības aspektus. Šo jautājumu tālāka apspriešanu abu valstu sadarbības aspektā ir ļoti aktuāla arī no Čehijas aizsardzības ministra viedokļa.

— Kā zināms, maija vidū notiks Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Čehijā.

Petrs Lunāks

: — Jā, tas būs ļoti liels notikums mūsu valstu divpusējās attiecībās, kas neapšaubāmi tās vēl tālāk padziļinās, piešķirot mūsu valstu attiecībām jaunu saturu un paceļot tās jaunā politiskā līmenī.

Petrs Mozs

: — Čehijas prezidentam Vāclavam Havelam ir ļoti labas attiecības ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Prezidenta Havela vizīte Latvijā bija ļoti sekmīga. Es domāju, šie abi faktori vērtīs Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa vizīti mūsu valstī vēl raženāku.

— Kādas ir jūsu prognozes par NATO valstu augstāko vadītāju Vašingtonas sanāksmi, kas notiks aprīlī?

Petrs Mozs

: — Tā būs pirmā NATO valstu augstāko vadītāju sanāksme, kurā Čehija piedalīsies kā pilntiesīga alianses locekle. Otrkārt, šajā sanāksmē tiks pieņemta NATO turpmākās attīstības koncepcija. Mēs par savu svarīgu uzdevumu šajā sanāksmē uzskatām nepieciešamību panākt, lai NATO deklarētu atvērto durvju principu arī nākotnei. Man ir prieks jums teikt, ka NATO valsts, kaut arī šobrīd tā vēl formāli ir kandidātvalsts, jau aktīvi piedalās NATO valstu augstāko vadītāju sanāksmes dokumentu izstrādāšanā. Es ceru, ka Čehijas nostāja, par ko mēs jau esam informējuši citas NATO kandidātvalstis, ieskaitot, protams, arī Latviju, tiks ievērota. Es arī ceru, ka Latvija līdz ar citām NATO kandidātvalstīm ņems šo mūsu nostāju vērā un labprāt dalīsies ar mums savā pieredzē ceļā uz NATO, kā arī, protams, izmantos mūsu pieredzi šajā procesā.

— Vēstnieces kundze, kā jūs vērtējat savas valsts Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvju delegācijas vizīti Latvijā?

Jana Bulenova

, Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece: — Es domāju, ka vizīte ir bijusi ļoti nozīmīga. Ir izrunāti ļoti svarīgi abu valstu sadarbības aspekti, īpaši koncentrējot uzmanību uz Čehijas un Latvijas līdzdalību NATO. Šīs bija pirmās konsultācijas šajā jomā, un ceru, ka tās turpinās patiešām ražena mūsu valstu sadarbība.

Jānis Ūdris,

"LV"ārpolitikas redaktors